Amerikāņu mediji to pamatoja ar virkni kļūmju, kas fiksētas "peldošā aerodroma" izmēģinājuma ekspluatācijas gaitā. Visdārgākais karakuģis vēsturē – gandrīz 13 miljardus dolāru vērtais "Gerald Ford" vēl joprojām nav gatavs darbam, lai arī Jūras kara spēku sastāvā tas iekļauts jau 2017. gada maijā. Par to, kāpēc "Gerald Ford" tā neveicas, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.
Nākotnes kuģis
Darbs pie spēcīgākā aviācijas bāzes kuģa projekta sākās jau 90. gadu vidū. Kuģa būve sākās 2005. gadā. saskaņā ar JKS vadības plāniem, tam bija jāstājas amerikāņu pirmā aviācijas bāzes kodolkuģa "Enterprise" vietā, kurš tika ekspluatātes kopš 60. gadu sākuma. Kuģi būvēja gandrīz desmit gadus un nolaida ūdenī 2013. gada rudenī. Tonnāža – vairāk nekā 100 tūkstoši tonnu. "Gerald Ford" ir lielākais karakuģis pasaulē.
Uz papīra aviācijas bāzes superkuģa iespējas patiešām šķiet pārsteidzošas. 337 metrus garais, 78 metrus platais un 76 metrus augstais kuģis spēj pārvietoties ar 30 mezglu ātrumu (56 km/h). Tādu vilkmi nodrošina divi kodolreaktori Bechtel A1B ar 700 MW jaudu katrs. Autonomā reisa ilgums ir gandrīz neierobežots, tikai reizi 100 diennaktīs jāpapildina provianta krājumi.
"Gerald Ford" aviācijas spārnā ir gandrīz simt dažādu funkciju lidaparāti: iznīcinātāji F/A-18E/F Super Hornet, F-35C, elektroniskās cīņas lidmašīnas EA-18G Growler, tālās radiolokācijas E-2D Hawkeye, transportnieki C-2 Greyhound. Turklāt aviācijas bāzes kuģis paredzēts arī helikopteru MH-60R/S un dronu pamata ekspluatācijai.
Konstruktori gan lika lietā virkni moderno tehnoloģiju un panāca augstu automatizācijas līmeni lielai daļai procesu uz borta, tomēr "Gerald Ford" ekipāža ir liela – vairāk nekā 4,5 tūkstoši cilvēku.
Korpuss kopumā līdzinās priekšgājēju – "Nimitz" tipa kuģu konstrukcijai. Manāma atšķirība – kompaktā virsbūve novirzīta tuvāk aizmugures daļai. Lidaparātu klāja platība palielināta, tā izvietojums ļauj ātrāk pārvietot munīciju un lidmašīnas. "Gerald Ford" know-how – elektromagnētiskās katapultas ierasto tvaika iekārtu vietā. Tās paātrina lidmašīnu gaitu vienmērīgāk, pilotu pārslodze ir mazāka.
Grūti audzināms bērns
Aviācijas bāzes kuģi bija plānots sākt ekspluatēt 2016. gadā. Tomēr aģentūra Bloomberg pavēstīja, ka "Gerald Ford" izgāzies cīņasspējas pārbaudē. Jau pirms pirmās iziešanas jūrā uz tā fiksēts liels skaits kļūmju, dažas no tām bija iespējams novērst tikai pēc pārprojektēšanas. Slikti funkcionēja elektromagnētiskās aerofiniša iekārtas – izstrādātāji apgalvoja, ka tās spēs bez traucējumiem pieņemt 1600 lidmašīnas, bet praksē izrādījās – ne vairāk kā 25. Elektromagnētiskā katapulta nodrošināja tikai 400 izlidojumus nevis četrus tūkstošus, kā apgalvoja izstrādātāji.
Pentagona komisiju neapmierināja arī lidmašīnu pacēlāji – tika konstatētas kļūmes, kas var negatīvi ietekmēt visu kuģa darbību. Problēmu nav izdevies atrisināt vēl joprojām – no 11 pacēlājiem darbojas tikai divi. Bez tam iepriekšējo izmēģinājumu gaitā speciālisti konstatēja jaunā projekta kuģiem īpaši izstrādāto perspektīvo radiolokacijas staciju disfunkcijas.
2017. gada 8. aprīlī "Gerald Ford" izgāja jūrā, 31. maijā kuģis tika iekļauts ASV JKS sastāvā. Bet grūtības nebeidzās. Reisa laikā ātri no ierindas izgāja skrūvvārpstas aksiālgultņi. Kuģis atgriezās ostā, bojājumu labošana ilga vairākus mēnešus.
Tālāk gāja vēl trakāk. 2018. gadā gaitas izmēģinājumos sākās spēkiekārtas traucējumi. Ekipāža ziņoja: "Kuģim ir grūtības ar kodolreaktoru izstrādātās enerģijas pārveidi dzenskrūves griešanai." Kuģi aizbuksēja līdz ostai – remontam. Gadu vēlāk enerģētiskā iekārta atkal salūza, un"Gerald Ford" iestrēga piestātnē.
Pret "Cirkon"
Daudzi bojājumi ir salaboti, tomēr pacēlāji un elektromagnētiskās katapultas pastāvīgi iziet no ierindas. Pirms mēneša salūza katapultu vadības sistēma. Uz piecām dienām pacelšanās no klāja tika pārtraukta.
Taču pats galvenais: noskaidrojās, ka jaunmodīgās katapultas nespēj pacelt gaisā piektās paaudzes iznīcinātāja klāja versiju F-35C – tām vienkārši trūkst jaudas.
Un tomēr valdība ir gatava finansēt aviācijas bāzes superkuģu programmu. Rietumu eksperti vērtē, ka sērijas pirmais kuģis būs pilnā kaujas gatavībā līdz 2022. gadam. Top vēl viens kuģis – "USS John F. Kennedy". To nolaida ūdenī pērnā gada oktobrī, flotes sastāvā to plānots uzņemt līdz 2024. gadam. Iepriekš Pentagons norādīja, ka nepieciešami 10-12 šī tipa kuģi, lai aizvietotu "Nimitz".
Taču nav zināms, vai plāni tiks īstenoti. Pašlaik militārajā resorā rit strīdi par to, vai ASV vajadzīga tik liela aviācijas bāzes kuģu flote. Pentagona vadītājs Marks Espers norādīja, ka vēlētos mazākus JKS. Tuvākajā laikā flotes jaunā struktūra tiks izvērtēta mācībās un manevros. Šoruden to apstiprinās galīgi. Saskaņā ar pieņemto koncepciju, aviācijas bāzes kuģu skaits JKS saruks, toties pieaugs vidējas tonnāžas kuģu, piemēram, fregašu skaits
Domājams, šāds lēmums saistīts ar to, ka lielie un smagie aviācijas bāzes kuģi ir pārāk viegls mērķis Krievijas un Ķīnas jaunajām pretkuģu raķetēm. Krievijas JKF nākamgad saņems perspektīvo hiperskaņas "Cirkon". Patlaban raķete tiek izmēģināta – plānoti aptuveni desmit starti no dažādiem nesējiem. Tās darbības attālums pārsniegs amerikāņu aviācijas bāzes kuģa klāja lidmašīnu darbības rādiusu, ātrums sasniegs aptuveni 9 Mahus, tātad kuģu PGA to notriekt nespēs. Amerikāņu izdevums "The National Interest" jau vēstīja, ka "Cirkon" spēj "uztaisīt caurumu" jebkurā peldošajā aerodromā.