RĪGA, 30. jūlijs — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Mācību process Latvijas skolās un augstskolas sāksies 1. septembrī klātienes režīmā, ja valstī saglabāsies pašreizējā epidemioloģiskā situācija, paziņoja Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks. Mācību iestāžu pienākums būs sekot audzēkņu veselības stāvoklim – regulāri informēt, sekot higiēnai un distances ievērošanai gaiteņos, garderobēs un ēdamtelpās. 1.-6. klašu skolēni mācīsies skolā pilnu mācību dienu, 7.-12. klašu skoleniem pieļauta daļēju attālināto vai patstāvīgo mācību ieviešana ne vairāk kā 20% apjomā no mācību procesa. Tāda pati proporcija noteikta arī profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem.
Gadījumam, ja koronavīruss kļūs aktīvāks, taču ne līdz kritiskajam līmenim, IZM paredzējusi plānu B: mācības klātienē jaunāko klašu skolēniem, bet vecāko klašu audzēkļiem – attālinātās mācības par 40-60%. Profesionālajām mācību iestādēm "tālmācību" proporcija sasniegs 20-40%. Augstskolām piešķirtas tiesības izlemt gan A, gan B , gadījumā: tām ir tiesības pašām noteikt attālināto mācību proporcijas.
Ir arī variants C: inficēto skaita krasa pieauguma gadījumā skolas pilnībā pāries pie attālinātajām mācībām. Tiesa, šādam scenārijam vajadzīgs ļoti straujš saslimušo skaita pieaugums: pat, ja skolā tiks reģistrēts koronavīrusa gadījums, tas nenozīmē, ka visām klasēm būs jāpāriet pie attālinātajām mācībām. IZM plāno, ka Slimību profilakses un kontroles centrs šajā gadījumā veiks epidemioloģisko izmeklēšanu, lai identificētu personu loku, kas varēja būt ciešā kontaktā ar saslimušo.
Izglītības ministre Ilga Šuplinska, iepazīstinot ar dažādiem rīcības variantiem, vēlreiz uzsvēra, ka ministrija un atbilstošā pašvaldība var izvēlēties attālināto mācību proporciju katrai konkrētai skolai.
Valdības noteikumi piešķir skolām plašas pilnvaras izvēlēties attālināto mācību proporciju vecāko klašu audzēkļiem. Tie var būt atsevišķi priekšmeti vai viena diena nedēļā, kad skolēni mācīsies mājās. Skolu vadībai un skolotājiem būs jānodrošina stabili sakari ar bērnu vecākiem. Skolas (un pašvaldības) reģistrēs iespējamos saslimšanas gadījumus, lai sekotu koronavīrusa izplatības dinamikai un regulētu mācību procesu.
Viss izskatās loģiski, pareizi un apsvērti. Tomēr Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga negatīvi izvērtēja Šuplinskas plānu. Jā, mācību iestādes reaģēs uz situāciju un pielāgosies jaunajiem apstākļiem, tomēr "skolotāju komandai un pašvaldībai būs ko palauzīt galvu, nodrošinot visus piesardzības pasākumus".
Arodbiedrību neapmierina tas, ka ministrija detalizēti aprakstījusi pedagogu un skolu vadības pienākumus, taču nav skaidrības par resursu nodrošināšanu, ja mācības notiks daļēji attālināti vai pilnīgi attālināti. "Tad tas ir uz pedagogu rēķina, jo noteikumos nav neviena vārda par paaugstinātās slodzes atalgošanu," pauda Vanaga, akcentējot, ka gan arodbiedrības, gan IZM veiktā aptauja pierādīja, ka attālināto mācību laikā pedagogu darba slodze būtiski palielinājās.
Vanaga minēja piemēru: ja kādam skolēnam būs jāievēro pašizolācija, skolotājs būs spiests strādāt ar viņu attālināti, līdztekus organizējot parastās nodarbības pārējai klasei. Šim gadījumam IZM nav piešķīrusi ne centu un, šķiet, tāda scenārija iespēju savos noteikumos nav pat paredzējusi.
Trūkst skaidrības arī par skolēnu tehnisko aprīkojumu. Lielai daļai bērnu, it īpaši laukos, nav iespēju mācīties attālināti, jo nav interneta un atbilstošu iekārtu. Pagaidām, IZM plāno, atbildība par bērnu nodrošināšanu ar nepieciešamajām iekārtām (piemēram, planšetdatoru) jāuzņemas vecākiem. IZM piešķirs zināmus līdzekļus (līdz 3 milj. eiro) iekārtu iegādei. Tomēr grūti prognozēt, cik datori nonāks līdz skolēniem. Iespējams, daudziem bērniem jau otro mācību gadu mācību process nebūs pieejams.