240 mm pašgājējmīnmetēji "Tjulpan" atrodas uz konvencionālo un kodolieroču robežas. Tie pazīstami artilēristiem visā pasaulē, gluži kās Everests alpīnistiem, tas ir, analoga tiem nav, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka 21. jūlijā 58. armijas artilēristi mācībās Kaukāza grēdas kalnos likvidēja nosacītā pretinieka pozīcijas un pazemes arsenālus ar 240 mm pašgājējmīnmetējiem "Tjulpan". Draudīgais ierocis manevros tiek izmantots reti, tomēr neatstāj iespējamam pretiniekam ne mazākās izredzes ne šaurās kalnu aizās, ne dziļos betona bunkuros pazemē. Tiesa, Krievijas BS mācības nebija adresētas nekādai valstij.
Pēc modernizācijas "Tjulpan" saņēma modernizētus kontroles un sakaru līdzekļus, kuri ļauj pašgājējam strādāt Sauszemes spēku taktiskā posma vienotajā automatizētajā kontroles sistēmā un izlūkošanas-apšaudes kontūrā. Modernizētais mīnmetējs kļuvis par tāla darbības rādiusa snaipera ieroci, kas spēj trāpīt pat vislabāk aizsargātajā mērķī. "Tjulpan" arsenālā ir parastās kodoltermiskās mīnas ar divu kilotonnu jaudu un citas mīnas, kuru spēks ir atkarīgs ne tikai no 240 mm kalibra. Augstā precizitāte tiek nodrošināta, pateicoties uguns korekcijai reālā laika režīmā – no satelītiem, bezpilota lidaparātiem, tālā radiolokācijas darbības rādiusa lidmašīnām un izlūkošanas-diversiju grupām pretinieka aizmugurē. Mūsdienīgās tēmēšanas un uguns kontroles sistēmas ļauj ņemt vērā gan lādiņu ballistiskās īpašības, gan meteoroloģiskos apstākļus šaušanas laikā.
XXI gadsimta "mīnmetēju cars"
Vienīgais 240 mm mīnmetējs pasaulē "Tjulpan" paredzēts pretinieka fortifikācijas būvju, nocietinātu ēku, dzīvā spēka, bruņojuma un militārās tehnikas likvidācijai 9,6-19,7 km attālumā. Bruņojumā tas pieņemts vairāk nekā pirms 40 gadiem, un līdz šai dienai joprojām ir rekordists kalibra un daudzu citu īpašību ziņā. Ierocis spēj likvidēt objektus, ko nevar uzņemties citu veidu artilērija (mazākas jaudas ieroči). "Tjulpan" mīna brīvā kritienā caursit dzelzbetona konstrukciju ar divpadsmit metru pārsegumu. Konstruktoru izgudrojumu iespējams pilnā mērā novērtēt tikai darbībā. Parasta 240 mm mīna atstāj zemē 5 metrus dziļu bedri 10 m diametrā, un neviļus prātā nāk speciālā lādiņa pielietošanas sekas.
Pašgājējmīnmetējam ir virkne fugasa un aktīvo reaktīvo mīnu, koriģējamie lādiņi "Smelchak" ar ārējo mērķa apzīmētāju (iespēja trāpīt aplī ar 2 metru diametru sastāda 80-90%). Īpaši "Tjulpan" vajadzībām izstrādāta smagā (228 kg) aktīvi-reaktīvā mīna ZF2 ar raķešu dzinēju (tālums – līdz 20 km) un uz tās bāzes – kodoltermisko mīnu ZB4 (darbības tālums – 18 km). Interesanti ir arī neitronu lādiņi "Smola" un "Fata", lādiņi "Saida" (ar napalmu izdedzina laukumu 7850 kvadrātmetru platībā) un "Nerpa" (kasešu mīna ar šķembu-fugasa elementiem).
Mīnmetējs "Tjulpan" pārbaudīts cīņās. 1985. gadā Afganistānā ierocis sekmīgi izmantots Čarikaras ielejā un Pandžeras aizā – pietika ar diviem šāvieniem, lai likvidētu mērķi. Patlaban Krievijas BS rīcībā ir 40 mīnmetēji 2S4 "Tjulpan" un apmēram 390 atrodas glabāšanā – tā ir pieklājīga rezerve plaša mēroga militāra konflikta gadījumam.
Valsts aizsardzības pasūtījuma ietvaros uzņēmums "Uraltransmaš" (zinātniskās ražošanas korporācijas "Uralvagonzavod" struktūra) 2019. gadā sekmīgi modernizēja visus 240 mm mīnmetējus "Tjulpan". Mūsdienu karadarbības apstākļos artilērijai joprojām ir ļoti liela loma, un tehnoloģiskā modernizācija būtiski uzlaboja spēcīgākā mīnmetēja pasaulē ekspluatācijas efektivitāti.
Konstrukcijas īpatnības
KF Aizsardzības ministrija vēsta, ka mīnmetēja 2S4 "Tjulpan" bāzes šasija modernizēts zenītraķešu komplekss "Krug" ar 520 zirgspēku dzinēju. Maksimālais ātrums pa šoseju – 62 km/h. Jaudas rezerve – 500 km. Munīcija – 40 šāvieni, ekipāža – 5 cilvēki.
Mašīnas korpuss ir metināts, aizsargā no 7,62 mm kalibra lodēm un šķembām. Priekšā uzstādīts buldozera nazis pozīciju iekārtošanai. Vadības kabīne atrodas priekšdaļā pa kreisi, dzinēja nodaļa – labajā pusē. Vidusdaļā un aizmugurē iekārtota kaujas nodaļa – te atrodas mehanizēti sakārtota munīcija un padeves mehānisms. Aizmugures daļā tiek stiprināts cietas konstrukcijas mīnmetēja stobrs (bez uzgrūdietaises). Mašīnai ir 7,62 mm Kalašņikova tanku ložmetējs.
Piecus metrus garais stobrs – gludsienu caurule – nostiprināts radžu aptverēs – pateicoties tām, stobrs "šūpojas", līdz nonāk pielādēšanas stāvoklī. Tas ir ļoti svarīgi, ielādējot mīnas, kuru svars sniedzas no 130 kg. Aiz konstrukcijas ārējās vienkāršības slēpjas ilgs projektēšānas, izmēģinājumu, tehnoloģiju attīstības ceļš. Kolomenskas speciālais gludstobra artilērijas birojs pie 240 mm mīnmetēja sāka strādāt jau 1944. gadā. Pēc tam jauno ieroci kala jau Urālu transporta mašīnbūves rūpnīca un mašīnbūves rūpnīcas konstruktoru birojs Permā. Pirmie paraugi sāka lauka izmēģinājumus 1971. gadā, un drīz vien artilērijas sistēma 2S4 "Tjulpan" tika pieņemta bruņotajos spēkos.
Kopumā tika laisti klajā vairāk nekā 580 "Tjulpan", 1988. gadā ražošana tika pārtraukta. Domāju, velti. Šis mīnmetējs arī XXI gadsimtā izskatās pietiekami labi un ir neaizvietojams cīņas laukā.