Viedoklis

Eiropa un Amerika sāk cīņu Krievijas dēļ

Sāga par "Ziemeļu straumi 2" turpinās – amerikāņu centieni nepieļaut Krievijas gāzesvada darbības sākumu var novest ne tikai pie tā, ka projekts gūs Eiropas politiķu papildu atbalstu, bet pat tiktāl, ka ES parūpēsies par sistemātisku aizsardzību no amerikāņu sankcijām.
Sputnik

Ja salīdzināsim kaitējumu amerikāņu interesēm "Ziemeļu straumes 2" dēļ un zaudējumus gadījumā, ja pašā Eiropas Savienībā tiks izstrādāta "antivandāļu" (pretsankciju) finansiāli ekonomiskā sistēma, kļūst skaidrs, ka Krievijas gāzesvadam nav gandrīz nekādas nozīmes. Ja Vašingtonai tiks liegta iespēja vitāli svarīgos jautājumos piespiest Briseli vai Eiropas kompānijas pie sienas ar sankcijām, tā būs planetāra mēroga katastrofa amerikāņu ārpolitikā, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Aizvadītajā nedēļā konflikts Vašingtonas-Briseles, jeb Valsts departamenta-Eiropas Komisijas līnijā saasinājās, jo ASV un ES diplomātijas vadītāji izteica savstarpējus draudus un asu kritiku.

Eiropas Savienības galvenais diplomāts pasludinājis Amerikas ēras galu

Maiks Pompeo nolēma likvidēt tā saucamo Tillersona atrunu – ierobežojumus sankciju ieviešanai pret kompānijām, kas veicinājušas "Ziemeļu straumes 2" būvdarbus pirms likuma pieņemšanas. Šī "atruna", kuras iekļaušanu pret Krieviju un "Gazprom" vērsto sankciju sākotnējā paketē piedēvē toreizējam valsts sekretāram Tillersonam, kurš saprata, ka ideja "sodīt" Eiropas lielās naftas un gāžes kompānijas ir ļoti slikta, tika atcelta pirms Pompeo vizītes ES. To var uzskatīt par iebiedēšanas žestu. Valsts departamenta vadītājs pat izteica atklātus draudus – viņš pieprasīja, lai visas kompānijas, kam ir vai ir bijis sakars ar projektu, "izstāties no tā" vai saņemt sankcijas, kas (ņemot vērā amerikāņu standartus un vēsturisko pieredzi) paredzēs kompāniju biznesa likvidāciju ASV, atslēgšanu no dolāru sistēmas, īpašuma konfiskāciju un aizliegumu to vadībai apmeklēt ASV. Amerikāņu sankcijas var skart lielu skaitu kompāniju Eiropā, kas nodarbojas, piemēram, ar ostu pakalpojumiem vai apdrošināšanu, turklāt rodas iespaids (tam piekrīt virkne rietumvalstu mediju), ka Valsts departaments ir gatavs sodīt "Gazprom" vadošos partnerus Eiropā – Wintershall, OMV, Engie, Shell un Uniper.

No vienas puses, tamlīdzīga eskalācija demonstrē, ka Vašingtona ir stingri apņēmusies bloķēt "Ziemeļu straumi 2". No otras puses, nav gluži skaidrs, ko iespējams panākt, izņemot demonstrāciju: "Gazprom" partneri Eiropā jau ir ieguldījuši naudu projektā, cauruļvada būvdarbus pabeidz pati Krievijas kompānija, patlaban – vienīgais akcionārs, kam pieder gāzesvads.

Pat ja ārvalstu kompānijas gribētu izstāties no projekta, to vienkārši ir neiespējami izdarīt – ir jau par vēlu. Tātad sankcijas pret Eiropas kompānijām būtu tikai atriebība, absolūti bezjēdzīga no gāzesvada bloķēšanas viedokļa.

Valsts departamenta ultimāts: kā ASV draud ar jaunām sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2"

Protams, Vašingtona var izmēģināt sankcijas pret Krievijas gāzes pircējiem Eiropā, taču te rodas vesela sērija tehnisku problēmu un ārpolitisku risku. Nav grūti izstrādāt "Gazprom" gāzes tirdzniecības shēmas tā, lai būtu grūti identificēt gala patērētājus. Tā ASV nonāks izvēles priekšā: ignorēt sankciju neefektivitāti vai sākt "vispārējas" sankcijas pret visām kompānijām, ko turēs aizdomās par Krievijas gāzes iegādēm. Tāda veida eskalācijas scenārijs patiešām ir iespējams, tomēr diezin vai Vašingtonai patiks sekas.

ES augstākais pārstāvis ārpolitikas un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels nosodīja metodes, ar kādām amerikāņi pūlas ietekmēt Eiropas Savienību:

"Esmu ļoti noraizējies par sankciju vai sankciju draudu augošo pielietošanu no Savienoto Valstu puses pret Eiropas kompānijām un interesēm. Mēs novērojām šo augošo tendenci Irānas, Kubas, Starptautiskās krimināltiesas un pavisam nesen projektu "Ziemeļu straume 2" un "Turcijas straume" gadījumā. (..) Eiropas politika ir jānosaka šeit, Eiropā, nevis trešajās valstīs. gadījumos, kad ārpolitikas un drošības politikas mērķi (attiecībā uz ES un ASV – aut.) ir kopīgi, ļoti vērtīga ir mērķtiecīgu sankciju koordinācija ar partneriem. Esam redzējuši virkni pozitīvu piemēru tam un turpināsim koordinēt (sankcijas – aut.) tur, kur varam. Bet tur, kur pastāv politiskās domstarpības, Eiropas Savienība vienmēr ir gatava dialogam. Taču tas nav iespējams sankciju draudu fonā."

Viņa izteikumus varētu uzskatīt par nenozīmīgu diplomāta "satraukumu", kam Vašingtona nepievērsīs nekādu uzmanību. Taču ir viena nianse. Amerikāņu mediji, piemēram, lietišķās informācijas aģentūra

Bloomberg jau vēstīja, ka Vācija izvērtē iespējas ieviest atbildes sankcijas pret ASV, lai atmaksātu par sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2" un atradinātu Savienotās Valstis no iejaukšanās ES enerģētikas politikā.

Borela izteikumu kontekstā jāpatur prātā, kā viņš nesen atbildēja uz franču deputāta jautājumu par ASV sankcijām:

Straujš pagrieziens: Vācija draud ASV ar sankcijām par mēģinājumu apturēt "Nord Stream 2"

"Komisija gatavo pamatus pastiprināta sankciju mehānisma pieņemšanai, kas uzlabos Eiropas stabilitāti pret trešo valstu ieviesto eksteritoriālo sankciju ietekmi." Borels neprecizēja, kāda būs šī mehānisma forma, kad tas tiks ieviests, pirms divām nedēļām informēja aģentūra Reuters".

Acīmredzams mehānisms, kas var burtiski demontēt visu sankciju jautājumu ASV gāzes kontekstā Eiropā, varētu būt sankcijas pret SDG eksportu no ASV. Ierobežojošs tarifs 25% apmērā vai vienkāršs importa aizliegums padarīs sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2" absolūti bezjēdzīgas no amerikāņu SDG virzības viedokļa, turklāt nodarīs tiešu kaitējumu amerikāņu enerģētikas kompānijām, kuru vidū virkne sponsorē ASV Republikāņu partiju. Jau noslēgto līgumu piespiedu laušana nozīmē nopietnus zaudējumus, un diezin vai ASV kompānijas ir gatavas maksāt par Maika Pompeo un rusofobo senatoru ģeopolitiskajām ambīcijām. Protams, ES diplomāti var izdomāt arī alternatīvus variantus.

"Sāpīgu vietu" amerikāņu biznesam ES ir papilnam. Ja ES diplomātijas kurss nemainīsies, bet ASV tomēr saskarsies ar ES atbildes sankcijām, varēs konstatēt, ka "Ziemeļu straume 2" novedīs pie rezultātiem, uz ko diezin vai varēja cerēt, jo līdztekus energonesēju piegādes stabilitātes augšanai, ASV un ES attiecības pāries sankciju kara fāzē. Lai no tā izvairītos Valsts departamentam nāktos pārtraukt draudus Eiropas enerģētiskajiem gigantiem. Diezin vai tas gan ir iespējams, jo apstāties – tas nozīmētu atzīt eiropiešu tiesības uz suverenitāti, un to amerikāņu elite nekādā gadījumā nevar atļauties.