RĪGA, 17. jūlijs – Sputnik. Andrejs Solopenko. Apvienība "Attīstībai/Par!" kopā ar partiju "Progresīvie" iesniedza CVK kandidātu sarakstu Rīgas domes vēlēšanām, kurā piesaistīja ne vien pieredzējušus politiķus, bet arī daudzus sabiedriskos aktīvistus, kuri līdz šim nav piedalījušies vēlēšanās. Jo savā programmā bloks plāno galvaspilsētas attīstību ne tikai centrā, bet arī mikrorajonos, solot padarīt Rīgu par atvērtu, zaļu un cilvēkiem draudzīgu metropoli.
Gatavi pārņemt varu savās rokās
Apvienība "Attīstībai/Par!" veiksmīgi uzstājās 2018. gada Saeimas vēlēšanās, spējot nevis vienkārši iegūt vērā ņemamu pārstāvniecību 13. Saeimā, bet arī iekļūt valdošajā koalīcijā. 2019. gadā partija spēja ievest savu deputātu Eiropas Parlamentā, kas parāda, ka tā ne vien spējusi nostiprināties valsts politiskajā skatuvē, bet ir gatava arī pastumt malā daudzus konkurentus. Tādējādi liberālā latviešu elektorāta balsu piesaistīšanas stratēģija kopumā ir sevi attaisnojusi un atnesusi kārotās dividendes.
"Progresīvie" nevar palielīties ar šādiem panākumiem. Šī politiskā spēka aktīvos ir tikai daži pašvaldību deputāti divos Latvijas reģionos, savukārt 13. Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanas tam beidzās ar neveiksmi. "Progresīvie" ieguva aptuveni 3% balsu un nespēja ievest savus pārstāvjus šajās likumdošanas iestādēs, kas arī noteica šīs partijas lēmumu piedalīties vēlēšanās kopējā sarakstā. Jo viņiem būtu samērā grūti iekļūt Rīgas domē vienatnē.
Taču kopējs starts ar "Attīstībai/Par!" sniedz "Progresīvo" kandidātiem labas izredzes, sevišķi, ņemot vērā to, ka šiem diviem politiskajiem spēkiem ir ļoti līdzīgs elektorāts. Saskaņā Pētījumu centra SKDS aptauju, kopējo sarakstu var atbalstīt 23% Rīgas vēlētāju, kas šodien sniedz blokam otro vietu un iespēju izveidot lielu frakciju Rīgas domē. "Attīstībai/Par!" un "Progresīvie" cer arī uz varas pārņemšanu galvaspilsētā, ar nosacījumu, ka kopā ar citām valdības partijām viņiem būs vairāk nekā puse vietu domē.
Skaists žests
Par priekšvēlēšanu saraksta līderi apvienība izvirzījusi parlamentā pirmo reizi ievēlēto Mārtiņu Staķi, kurš, balotējoties Rīgas domē, nolēmis atteikties no Saeimas deputāta mandāta, lai parādītu apņēmību cīnīties par mēra krēslu. No vienas puses, tas ir ļoti labs solis, kura mērķis ir piekritēju piesaistīšana, taču ir vērts atcerēties, ka Staķis noteikti tiks ievēlēts galvaspilsētas pašvaldībā, un viņam tik un tā nāktos nolikt savu mandātu, tikai dažus mēnešus vēlāk.
Protams, parasta Rīgas domes deputāta alga ir daudz zemāka, nekā Saeimas deputātam, un ja Staķis nekļūs par pilsētas mēru, tad viņa ienākumi ievērojami samazināsies. Tiesa, Staķis joprojām turpina būt Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs, kur vidēji algas ir augstākas, nekā deputātiem. Tā, parasti Saeimas deputāts saņem mēnesī aptuveni 2963 eiro pirms nodokļu nomaksas, savukārt parlamentārā sekretāra ienākumi par to pašu periodu sastāda 3361 eiro.
Tādēļ naudā Staķis praktiski neko nezaudēs, jo parlamentārā sekretāra amatu viņš drīkst savienot ar amatu domē, kas labs drošības spilvens gadījumā, ja mēra amatu viņš neiegūs. Turklāt nevajag aizmirst, ka pirms ievēlēšanas Saeimā viņš nodarbojās ar kafijas biznesu, kurš joprojām nes viņam ienākumus dividenžu veidā. Tādēļ Staķa lēmums nolikt deputāta mandātu, lai koncentrētos uz Rīgas domes priekšvēlēšanu kampaņu, nav ne vairāk kā skaists žests un politisks aprēķins.
Pazīstamie partijas locekļi un rajonu aktīvisti
Sarakstā iekļauti arī citi pazīstami partijas locekļi, kuri ir kopējā blokā. Otrajā numurā ierindojies "Progresīvo" valdes loceklis Mārtiņš Kossovičs, kurš neveiksmīgi balotējās Saeimas vēlēšanās, taču šoreiz viņam ir visai labas izredzes iekļūt domē. Iespēja iegūt mandātu ir arī "Progresīvo" līdzpriekšsēdētājam Edmundam Cepurītim, kurš startē astotajā vietā, ar nosacījumu, ka viņa partija motivēs pietiekamu skaitu savu piekritēju piedalīties vēlēšanās.
Neskaitot viņus, no "Progresīvo" līderiem sarakstā ir Antoņina Ņenaševa. Taču viņas izredzes iekļūt domē tomēr ir zemākas, jo pēc iepriekšējo kampaņu rezultātiem - Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās - viņa zaudēja pozīcijas, kas liecina par mazāku vēlētāju uzticību viņai.
No "Latvijas attīstībai" atkārtoti ievēlēti pašvaldībā vēlas bijušie deputāti: Anete Jēkabsone-Žogota, Iveta Ratinīka, Viesturs Zeps, Andris Bačkurs un Ojārs Judrups, kuri ierindojušies samērā augstās vietās.
Tai pašā laikā bijušais deputāts Māris Mičerevskis atkal startē pēdējais. Iepriekšējās vēlēšanās, pateicoties vēlētāju atbalstam, viņš pacēlās sestajā vietā, kas nodrošināja viņam iekļūšanu domē, un šoreiz, spriežot pēc visa, viņš ir nolēmis atkārtot savu veiksmi. Vēl sarakstā ir iekļauti daži sabiedriskie aktīvisti: Selīna Vancāne no Teikas, Alija Turlaja no Sarkandaugavas un Kaspars Gailītis no Mežaparka. Protams, viņiem nav vislabākās vietas, taču, ja šie cilvēki patiešām ir aktīvi un labi zināmi savās priekšpilsētās, tad viņi var pacīnīties par deputātu mandātiem.
Investīcijas 350 miljonu apmērā
Tieši dažādu mikrorajonu biedrību darbība var noteikt tālāku Rīgas attīstību, ja "Attīstībai/Par!" un "Progresīvo" bloks iegūs varu galvaspilsētā. Viņu priekšvēlēšanu programmā skaidri tiek runāts par atvērtuma un sabiedriskās dalības nozīmi korupcijas apkarošanā. "Mēs būsim atvērti apkaimju iniciatīvām, iesaistīsim tās lēmumos, veidosim līdzdalības budžetu. Pilsētai viena centra vietā būs vairāki," tiek uzsvērts dokumentā.
Turklāt apvienība plāno investēt vismaz 350 miljonus eiro ekonomikas "uzsildīšanā", sociālajā drošībā un pilsētvides savešanā kārtībā – ielu, trotuāru un tiltu remontā. Vēl kandidāti sola īstenot mūsdienīgu mājokļa stratēģiju, kas ļaus palielināt pašvaldības mājokļu pieejamību un samazināt apkures rēķinus. Tāpat "Attīstībai/Par!" un "Progresīvie" uzskata par nepieciešamu attīstīt jaunus maršrutus un izveidot vienotu transporta sistēmu ar Pierīgu.
Nepalika malā arī dzelzceļš – arī to vēlas iekļaut kopējā transporta tīklā, tieši kā projektu Rail Baltica, kurš "padarītu Rīgu zaļāku un atvērtāku, lai tas savienotu, nevis norobežotu apkaimes". Vispār par sadarbības nozīmi programmā tiek runāts daudz, kas arī ir skaidrs, jo bloku taču veido trīs partijas "Latvijas attīstībai", Kustība "Par!" un "Progresīvie". Savukārt gadījumi, kad viena politiskā spēka piekritēji svītroja vēlēšanās cita spēka kandidātus, nav retums, kas, tiesa, negatīvi ietekmē frakcijas darbu un tās programmas izpildi.