Spriedze pieaugusi pēc tam, kad Dānijas Enerģētikas aģentūra atļāva pabeigt "Ziemeļu straumi 2" savos ūdeņos ar cauruļvadu izbūves kuģiem ar enkura pozicionēšanu. Turklāt gan atļaujas izsniegšanas fakts, gan termiņi, kādos tā snigta, norāda uz fundamentālajām ģeopolitiskajām izmaiņām. Par situāciju ar gāzesvadu RIA Novosti portālā stāsta Sergejs Savčuks.
Lai saprastu šī notikuma nozīmīgumu, ir jāatceras vēsture.
"ZS 2" no paša sākuma saskārās ar nebijušu pretestību no Savienoto Valstu un tām uzticīgo Eiropas satelītu, piemēram, Polijas puses. Privātais komercprojekts ("Ziemeļu straumi" būvē nevis valstis, bet kompānijas) starptautiskajā arēnā tika pasniegts kā politiski motivēts projekts, kas nostāda Veco Pasauli tiešā enerģētiskā atkarībā no Krievijas. Francijas kompānija Engie, Austrijas kompānijas OMV, Lielbritānijas un Nīderlandes uzņēmums Shell un Vācijas uzņēmumi Uniper un Wintershall, kas kopumā ieguldīja projektā sešus miljardus eiro, nemitīgi atkārtoja, ka gāzesvadam no Krievijas ir tikai praktiska nozīme Eiropas līderu rūpniecībā un ekonomikā, bet viņu vārdi pazuda pretinieku paceltajos informācijas viļņos.
Pirmos pieprasījumus maģistrālā cauruļvada izbūvei Nord Stream 2 operators sāka iesniegt jau 2017. gadā, un Vācijas, Zviedrijas un Somijas atļaujas tika saņemtas bez īpašiem sarežģījumiem. Problemātiskākā izrādījās Dānija, caur kuras teritoriālajiem ūdeņiem bija jāizbūvē 147 kilometri cauruļu.
Dānija maksimāli vilcinājās jau ar sākotnējās atļaujas izsniegšanu. 2019. gada rudenī šī skandināvu valsts, saņemot no Nord Stream 2 uzreiz trīs būvniecības projektus, paņēma pauzi un līdz pēdējam vilcinājās ar lēmuma pieņemšanu. Atļauja cauruļu uzbūvei uz dienvidaustrumiem no Bornholmas salas tika izsniegta tieši 61. dienā no prasības iesniegšanas brīža — nākamajā pēc maksimālā termiņa beigām. Lai saprastu, cik sarežģīts bija process, jāņem vērā, ka šādu atļauju izsniegšana ir Dānijas Enerģētikas aģentūras (DEA) pienākums, bet, sekojot amerikāņu politikas fārvaterā, Dānijas valdība aizliedza DEA nodarboties ar šo jautājumu, un nodeva to Ārlietu ministrijas pārziņā, tādejādi piešķirot "ZS 2" politisku nokrāsu. Un Dānijas Ārlietu ministrija vilcināja laiku atbilstoši Vašingtonas politiskajai pozīcijai.
Amerikas Savienotās Valstis neatteicās no idejas torpedēt "ZS-2" būvniecību un plānveidīgi ieviesa kompleksas sankcijas. 2019. gada decembrī Šveices kompānija Allseas, baidoties nonākt zem sankciju veltņa, vienpusēji lauza vienošanos ar Nord Stream 2 un izveda trīs savus kuģus no būvniecības teritorijas, tādējādi apdraudot projekta realizāciju.
"Gazprom" un ārvalstu investoru komanda, kas ieguldījuši miljardiem eiro, sāka meklēt izeju no strupceļa. No Tālajiem Austrumiem tika izsaukts "Akademik Chersky " mobilizēta enkuru barža "Fortuna". Tomēr radās grūtības ar to ekspluatāciju, jo ASV ieviesa jaunas sankcijas, aizliedzot starptautiskajiem uzņēmumiem apdrošināt šo kuģu darbību, turklāt "Fortuna" nav atbilstoši aprīkota ar dinamiskās pozicionēšanas sistēmu, proti, ar ģeolokācijas un automātiskās piestūrēšanas sistēmu. Tikai Dānija varēja izsniegt atļauju izmantot kuģus ar enkura pozicionēšanu, - valsts, kas iepriekš maksimāli apgrūtināja projekta īstenošanu.
Interesanti, ka šoreiz Kopenhāgena, kam bija likumīgi iemesli izskatīt jautājumu četru nedēļu laikā, sniegusi atbildi jau pēc divām nedēļām. "Fortuna" varēs uzsākt darbu Dānijas teritoriālajos ūdeņos pēc četrām nedēļām, kas paredzētas likumdošanā lēmuma apstrīdēšanai. Tātad Krievijas barža varēs uzsākt darbu 3. augustā. Dīvainā kārtā tieši šajā dienā beidzas mencu nārstošanas periods, kad jebkādas darbības jūras akvatorijā ir kategoriski aizliegtas.
Dānijas labvēlīgā noskaņojuma pamatā, domājams, ir divi faktori. Pirmkārt, ASV arvien dziļāk iegrimst civilajos protestos un pasaules hegemona valdība vairāk norūpējusies par gaidāmajām novembra vēlēšanām, nevis par ārpolitiku. Pie tam cieš arī Amerikas naftas un gāzes rūpniecība — Covid-19 pandēmija iedragājusi ogļūdeņražu tirdzniecību, un tagad neviens neuzņemas prognozēt tirgus atjaunošanas horizontu. ASV naftas krātuvēs iestrēdzis rekordliels naftas apjoms – 540 miljoni barelu, turklāt jūlijā vien atceltas 45 amerikāņu SDG piegādes. Vai ir vērts brīnīties, ka Baltajam namam ir lielākas problēmas, nekā gāzesvads Baltijā?
Tiklīdz amerikāņu faktors izkrita no Eiropas politikas shēmas, viss nostājās savās vietās un sāka pakļauties ekonomiskajai loģikai un interesēm. Vācija, gāzesvada būvniecības galvenais beneficiārs, atklāti paziņoja: gāzes vads tiks uzbūvēts par spīti visam. Parasti atturīgā Angela Merkele nosauca pret "ZS 2" vērstās sankcijas par "tiesisko jautājumu izpatnei neatbilstošām", bet Bundestāga Enerģētikas komitejas vadītājs Klauss Ernsts norādīja, ka Berlīne ir gatava ieviest atbildes sankcijas, ja Amerika nenomierināsies.
Šo faktoru fonā top skaidrs, kāpēc ar Dāniju ir "tik viegli sarunāt". Amerika ir tālu un tagad tā daudz vairāk raizējas par vēlēšanām un BLM nekārtībām, bet Vācija (tāpat kā Austrija un Francija) ir blakus un ļoti ieinteresēta saņemt gāzi no Krievijas, vienīgo drošo un ekoloģiski tīro kurināmo. Pie tam jāņem vērā arī Vācijas lēmums pakāpeniski atteikties no atoma un ogļu enerģētikas.
Amizanti gan, ka ASV iekšējās problēmas dāvā iespēju Vašingtonas uzticīgajiem līdzgaitniekiem īstenot sev izdevīgus projektus turklāt ļauj Eiropai atbrīvoties no amerikāņu diktāta. Un pie visa vainīga ir krievu gāze.