Eiropas Komisijas komisāra ārpolitikas litās Žuzepa Borela paziņojumu kontekstā par to, ka pēc "Amerikas ēras" pasaulē sākusies "Āzijas ēra", bija sagaidāms, ka Vašingtona mēģinās pastiprināt spiedienu pret Briseli, analītiķis Ivans Daņilovs pastāstīja portālā RIA Novosti.
Šāds pieņēmums par Vašingtonas tālākajām darbībām varēja rasties, vismaz ņemot vērā pēdējo 15-20 gadu vēsturisko pieredzi – tā rāda, ka jebkurš Eiropas (un ne tikai) politiķu mēģinājums izgaršot brīvību un iziet ārpus "miermīlīgās valsts" Valsts departamenta diplomātu un citu emisāru rūpīgi nospraustajām ģeopolitikas robežām beidzies ar atriebību – diplomātisku spiedienu, sankcijām un – nepieciešamības gadījumā – pat "krāsaino revolūciju" tehnoloģijām.
Tātad ziņas par to, ka ES nebūs ASV padotais-sabiedrotais cīņā ar Ķīnu (tā nepārprotami kļuvusi par ASV galveno ģeopolitisko uzdevumu vismaz uz tuvākajiem desmit gadiem), nevarēja palikt nesodīta. Turklāt Eiropas Savienība pretendēja uz patstāvīgu ārpolitiku Āzijā un pat sāka īstenot draudus – atņemt amerikāņu IT gigantiem (tādiem, kā Facebook un Microsoft) iespēju nodarboties ar nodokļu optimizāciju Eiropas Savienībā.
Sods patiešām sekoja – nesen amerikāņu mediji atklāja valsības plānus, tomēr ir svarīga nianse: daudzi, tostarp arī amerikāņu eksperti pamatoti uzskata, ka šīs darbības drīzāk pastiprinās ASV un ES distancēšanos un pat palīdzēs Krievijai.
Amerikāņu biznesa mediju flagmanis "The Wall Street Journal", atsaucoties uz saviem avotiem un Pentagona amatpersonu apstiprinājumiem, ziņo, ka Vācija (kā ES faktiskais līderis) tiks demonstratīvi sodīta par Amerikai nedraudzīgu izturēšanos:
"Prezidents Tramps devis rīkojumu Pentagonam līdz septembrim izvest no Vācijas tūkstošiem amerikāņu karavīru. Tas kardināli mainīs ASV militāro stāvokli Eiropā un atspoguļos augošo spriedzi Vašingtonas un Berlīnes attiecībās militāro izdevumu un citu drošības jautājumu aspektā, paziņoja ASV valdības pārstāvji. Pavēle par karavīru izvešanu samazinātu amerikāņu bruņoto spēku klātbūtni Vācijā par 9,5 tūkstošiem (no 34,5 tūkstošiem valstī pastāvīgi dislocēto kareivju). Tāpat tiks ierobežota amerikāņu karavīru (maksimālais – red.) skaits Vācijā nākotnē. Saskaņā ar pašreizējo praksi kopējais ASV karavīru skaits (Vācijā – red.) var sasniegt 52 tūkstošus, ja vienības tiek dislocētas pēc rotācijas principa un piedalās mācībās."
Vašingtonas politiskā diskursa oficiālā loģika un pasaules uztveres variants, ko propagandē noteikts amerikāņu politiskās elites loks, pie kā pieder pats Tramps, pauž: sods paredz atņemt Vācijai amerikāņu militāro aizsardzību.
"Aizsardzības līmeņa" kritums nav pilnīgs, drīzāk gan demonstratīvs, tas ir, nepieciešams pierādījumam: ja Berlīne un Brisele tomēr negribēs ik gadus maksāt vēl desmitiem un simtiem miljardu dolāru NATO uzturēšanai (pēc būtības – iemaksāt ASV militārajā budžetā), ASV pametīs Vāciju un pat visu Eiropas Savienību neaizsargātu Krievijas agresijas priekšā.
ASV oficiālajā pasaules uztverē, ko sludina pat niknākie oponenti iekšpolitikā, tādi kā CNN un Foxnews, tikai amerikāņu spēku klātbūtne uz vācu zemes ir tāds maģisks amulets, kas pasargā Berlīni un Minheni no Krievijas tanku bataljoniem, "zaļajiem cilvēciņiem" un citām "krievu okupācijas šausmām". Murgainā loģika rāda: ja "nepateicīgā Merkele" negribēs maksāt, ja Eiropas diplomāti nevēlas plecu pie pleca, ar amerikāņu karogu rokās mesties uz Ķīnas ambrazūrām Honkongā, lēmums izvest no Vācijas aptuveni trešo daļu amerikāņu spēku liecina par gatavību atdot Vāciju un Eiropas Savienību izsalkušajam Krievijas lācim – saplosīšanai.
Krievijā (tāpat kā daudzviet Eiropā) tāda loģika šķiet smieklīga un absurda, tomēr oficiālais politiskais diskurss un propagandas klišejas vienā brīdī kļūst par savu pašas panākumu ķīlniekiem. Ja tāds Krievijas tēls veidojas jau ilgus gadus, tagad jau vairs nevar teikt amerikāņu publikai kaut ko citu: tā vienkārši neaptvers tik strauju pasaules ainas nomaiņu.
Galu galā Trampa oponenti kritizē viņa lēmumu, taču ne tāpēc, ka tas vienkārši demonstrē nespēju piespiest pie sienas eiropiešu politiķus, kā to būtu izdarījis jebkurš cits agrākais prezidents, bet gan tāpēc, ka tāds lēmums ir "dāvana Kremlim".
Telekanāla CNN galvenais speciālists nacionālās drošības jautājumos Džims Skuto (Jim Sciutto) komentēja lēmumu ierobežot ASV militāro klātbūtni Vācijā:
"Tiešāko labumu tādos apstākļos gūs Krievija."
Tamlīdzīga lēmuma rezultātā Krievija gūst vienu vienīgu priekšrocību: Vašingtona demonstrē, ka nespēj efektīvi "piespiest" Vāciju, un tas negatīvi ietekmēs ASV stāvokli pasaules hegemona lomā.
Varētu rasties iespaids, ka uzņēmēja Trampa prezidentūras laikā ASV diplomātiska vai militāra spiediena vietā nolēmušas pāriet pie ekonomiska un sankciju spiediena, taču arī šeit rodas grūtības. Piemēram, jaunā sankciju pakete pret "Ziemeļu straumi 2" nez kāpēc nesatur sankcijas pret Krievijas gāzes pircējiem, ar ko amerikāņu mediji un ierēdņi mēģināja iebiedēt investorus Eiropā un Krievijā.
"The New York Times" vēsta par jaunās sankciju paketes reālo saturu:
"ASV senatori publicēja likumprojektu par sankciju paplašināšanu pret Krievijas gāzesvadu "Nord Stream 2", kas, pēc Vašingtonas vārdiem, pastiprinās Maskavas ekonomisko un politisko ietekmi Vācijā un citās Eiropas valstīs. (..) Jaunais likumprojekts, ko piedāvāja senatori – republikānis Teds Krūzs un demokrāte Žanna Šahina – paredz paplašināt sankcijas, iekļaujot tajā sodu pusēm, kas piedalās cauruļvada izbūvē, un pusēm, kas sniedz projekta apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus. Krūzs paziņoja, ka skaidri liek manīt: tie, kas saistīti ar cauruļvada izbūvē izmantotajiem kuģiem, saskarsies ar nopietnām sekām un tūlītējām sankcijām."
Sankcijas iznākušas diezgan nepārliecinošas, tomēr jāatzīst, ka vēl nav par vēlu padarīt tās niknākas.
Varētu domāt, ka ASV pēdējais arguments cīņā par pasaules hegemona statusa saglabāšanu būs "oranžo tehnoloģiju" masveida izmantošana cīņā ar Ķīnu un Eiropas Savienību, nerunājot jau par Krieviju.
Patiešām, tādi mēģinājumi ir vērojami, taču nekādu svaigu panākumu nav, toties amerikāņu elite jau nepārprotami izmanto "krāsainās tehnoloģijas" iekšējā cīņā. Pilnīgi iespējams, ka pēc šī elites iekšējā kara ASV vairs nespēs ar spēku vai naudu atjaunot savu kādreizējo virsvaru – ne tikai pasaulē, bet pat savu sabiedroto un vasaļu pulkā.