Tās bija "mūsu" ogles, tās paņēma Ustluga: Latvijai ir "jauns normālums" tranzītā

Jaunais orientieris Latvijas tranzīta sektoram ir 25 miljoni tonnu kravu gadā, paziņoja satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
Sputnik

RĪGA, 9. jūnijs – Sputnik. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits paziņoja par "jaunu normālumu" Latvijas kravu pārvadājumu sektoram un atzina, ka Lietuvas dzelzceļam ir svarīga konkurences priekšrocība – kravu tranzīts uz Kaļiņingradu. Par to ministrs paziņoja radio Baltkom ēterā.

Linkaitu palūdza komentēt viņa neseno paziņojumu par to, ka Igaunija ir jūras valsts. Lietuvai ir konkurētspējīgāks dzelzceļš. Latvija ir aviācijas mezgls, tādēļ nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic tika piešķirts tik liels finanšu atbalsts.

Neprotam, bet ķeramies klāt: "Latvijas Dzelzceļš" ieķēries KF piedāvājumā

"Šāda situācija tiek novērota jau ne pirmo gadu. Mēs varam tā runāt par pēdējiem 10 gadiem. Ja paskatās uz stiprajām un vājajām pusēm transporta nozarē, tad Igaunija ir jūras lielvalsts, viņiem ir Tallink, kurš strādā visā Baltijā, mums ir airBaltic, kura apkalpo visas trīs valstis, un Lietuvas dzelzceļam, salīdzinot ar Latviju un Igauniju, ir visas priekšrocības, jo viņiem ir tranzīts no Krievijas uz Krieviju – Kaļiņingradu. Tas ir tāds bizness, no kura, attiecīgi, Lietuvas dzelzceļš saņem lielu peļņu. Mums, diemžēl, kaut kādas konkurences īpašības nav, mums vienkārši ir jācīnās par kravām, kuras iet caur mūsu ostām," apstiprināja savu pozīciju Linkaits.

Viņš no jauna atkārtoja, ka vēl pirms dažiem gadiem bija skaidrs, ka Krievija novirzīs uz savām ostām stratēģiskās enerģētikas kravas. Šim nolūkam tika palielinātas jaudas un tika būvēti jauni termināli.

"Ja paskatās uz statistiku, visās Baltijas jūras ostās šī gada pirmajā ceturksnī bijis iekraušanas kritums, savukārt Ustluga strādā plusā, tur papildus nāk divi miljoni tonnu ogļu, salīdzinot ar 2019. gada pirmo ceturksni. Skaidrs, no kurienes ir šīs ogles, tās ir "mūsu" ogles, kuras agrāk gāja cauri mūsu ostām," sacīja Linkaits.

Ministrs uzskata, ka Latvijas tranzīta sektoram tuvāko gadu laikā ir izveidojies "jauns normālums" – 25 miljoni tonnu kravu gadā. Un lai pielāgotos šim te līmenim, ir jāsamazina izdevumi un jāpārkārto visi tehniskie procesi "Latvijas Dzelzceļā".

Linkaits piebilda, ka Satiksmes ministrija nosūtījusi valdībai piedāvājumu par atbalsta sniegšanu LDz šogad vairāk nekā 50 miljonu eiro apmērā – infrastruktūras uzturēšanai.

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka "Latvijas Dzelzceļa" apgrozījums pērn krities par 7,5%, salīdzinot ar 2018. gadu, sastādot 337,645 miljonus eiro. Koncerna zaudējumi sastādīja 9,328 miljonus eiro, salīdzinot ar 14,408 miljonu eiro peļņu iepriekšējā gadā.

Krievijas ogļu iekraušanas samazināšanās liks Rīgas ostai samazināt investīciju apjomu

Pērn pa dzelzceļu tika pārvesti 41,49 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,77 miljoniem tonnu, jeb 15,8%, mazāk, nekā 2018. gadā. 79,4% no šī apjoma sastādīja importa pārvadājumi (32,949 miljoni tonnu), kas ir par 18,6% mazāk, nekā 2018. gadā. Galveno Latvijas dzelzceļa kravu plūsmas daļu veido partneri no Krievijas – 70,4% no visiem pārvadājumiem.

"Latvijas Dzelzceļa" ienākumi šogad ir kritušies tik lielā mērā, ka vairs nesedz izdevumus. Šī iemesla dēļ uzņēmums prasa piešķirt no valsts budžeta 25 miljonus eiro finansiālā līdzsvara nodrošināšanai. Vēl 15,8 miljoni eiro nepieciešami sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas izdevumu kompensācijai, paziņoja LDz.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis iespējas īstenot plānotos un iesāktos projektus, kurus līdzfinansē ES struktūrfondi. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta īstenošanas. To tika plānots īstenot kopā ar Daugavpils stacijas parka un piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Visbeidzot, "Latvijas Dzelzceļš" līdz šī gada beigām būs spiests atlaist 1500 darbiniekus, kas ir aptuveni 24% no visiem darbiniekiem. Pašlaik ir atlaisti jau aptuveni tūkstotis darbinieku.