Akcijas pret rasismu pārvēlušās pār ASV robežām un aizkļuvušas līdz Eiropai – mode uz jebkuru globālo tendenci pārspējusi Covid-19 pandēmiju. Afroamerikāņu kustību pret rasismu atbalstīja zviedri, vācieši un balti – un nemeklējiet nekādu loģiku, sauklis I can 't breathe (no angļu val. "Es nevaru elpot"), pēdējā laikā pats par sevi kļuvis par superloģiku.
Džordžs Floids, no kura nāves viss sākās, bija piecas reizes sodīts recidīvists un narkomāns. Taču tam nav nekādas nozīmes – viņu nogalināja rasists! Jā, bet viņš nomira no infarkta un organisma vispārējas novājēšanas, un Mineapolisas slimnīcā viņa asinīs atrada divas dažādas narkotikas un alkoholu. Un tad? Kaut vai viņš būtu Sadams Huseins! Viņu nožņaudza – visai pasaulei jāpatur prātā šīs briesmīgās 8 minūtes un 46 sekundes – rasists. Baltais Mineapolisas policists, kurš kļuvis par pasaules rasu naida simbolu. Un aiz tā stāv visa melnādaino amerikāņu apspiešana. Apmērām tā izskatās situācija mūsdienu neoliberāla acīs.
Ko amerikāņu demokrātija var iemācīt Eiropai?
Es neesmu liberālis. Es esmu poļu izcelsmes konservators ar krievu ģenēzi. Mani nesaista modes tendences. Protams, runa nav ne par Floidu, nedz par nespēju elpot un pat nedz par Black Lives Matter. Protesti pret rasismu saistīti ar ļoti cinisku konkurenci par Amerikas Savienoto Valstu finanšu un politisko matricu un kontroli pār zināmu daļu parējās pasaules ienākumu. "Zilonis" Donalds Tramps neapmierina "ēzeļus" – globālisma politikas labuma pamatieguvējus, - par to pārvērties Pax Americana modelis pēc uzvaras pār sociālismu Eiropā 1990. gadu sākumā. Nedz patriarhs Baidens, nedz Bafets, nedz Blūmbergs, nerunājot pat par Sorosu, nevēlas turpmākus finansiālus megazaudējumus - tiešus zaudējumus un neiegūtu peļņu desmitiem triljoniem dolāru apmērā - pēc novembra vēlēšanām ASV, ja Tramps atkal uzvarēs.
Patriarhiem-demokrātiem nav vajadzīga Trampa industriālā politika Make America Great Again (Padarīsim Ameriku atkal varenu), ekonomikas stiprināšana un miljoniem jaunu darba vietu – lai arī ASV kopumā pārvēršas par Detroitas geto. Tas pats Soross pierādīja, ka ienesīgie aktīvi var atrasties dažādās jurisdikcijās, gandrīz jebkurā pasaules vietā. Traģēdija Minesotā ar Floidu ir absolūti nejauša epizode demokrātu priekšvēlēšanu kampaņas sākumā, kas imitē likumsakarību un tiek tiražēta ar mediju palīdzību.
Demokrātiskās partijas septiņdesmitgadīgais favorīts Džo Baidens, aiz kura stiepjas smirdoša ēna - korupcijas skandāli Ukrainā un tumši darījumi ar prezidentu-marioneti Porošenko, izmantoja izdevīgu brīdi iekšpolitikā. Gandrīz bez zaudējumiem – kam rūp, ka viņa paša māja ir aizdedzināta un deg? ASV iekšpolitikā rasu konfrontācija vienmēr ieņēmusi svarīgu vietu.
Ameriku patiešām ir žēl – nevienam nenovēlēsi pārdzīvot "perestroiku" un "krāsaino revolūciju". Taču nedomāju, ka štatus pārņems pilsoņu karš – pēc nedēļas vai divām konfrontācijas puses vienosies pēc pamatīgas savstarpējas cīņas. Žēl Floidu, žēl dažādu štatu policistu, kuri zaudējuši dzīvības vai guvuši ievainojumus pēdējā nedēļā, tostarp žēl marodieru upuru, kuru veikali tika izlaupīti ar lozungu Black Lives Matter. Taču Floida kults – viņa vārdā fonds Minesotas universitātē, zelta zārks ar bojā gājušā mirstīgajām atliekām, 8 minūtes un 46 sekundes ilgā ASV senatoru stāvēšana uz ceļiem – tas ir pārāk uzmācīgi, tas ir pretīgs aklu idiotu un cinisku politiķu farss.
Tendenci solidarizēties ar amerikāņiem, kuri sacēlušies pret gadu simteņiem ilgo verdzību, protams, uzreiz atbalstīja Eiropas liberāļi. Ceru, ka Angela Merkele šoreiz neaicinās apspiestos Austrumu krasta iedzīvotājus vienotajā un viesmīlīgajā Eiropas mājā, kā 2015. gadā ES bēgļu krīzes sākumā. Kaut diez vai melnie brāļi un māsas piekritīs aicinājumam saņemt bēgļa statusu ES, Baidens var apsolīt labākās perspektīvas, piemēram, lielākus pabalstus, kvotas un subsīdijas. Amerika par visu samaksās, esiet pārliecināti, un līdz nākamajam dumpim vai nākamajām vēlēšanām runas par balto rasismu tur norims.
Nevarat elpot? Sāciet vismaz domāt
Amerika, protams, šajā ziņā nav vientuļa: tūkstošiem jūdžu attālumā no jeņķu iekšpolitiskās manifestācijas simtiem humānu un skumju eiropiešu cilvēku ir izgājuši pilsētu ielās ar plakātiem "Es nevaru elpot" un "Melno dzīvības ir svarīgas". Kur ir Amerika un amerikāņu rasisms? Protesti taču ir tepat Rīgā! Plakāti ir līdzīgi afroamerikāņu darinājumiem. Latvijā tika izraudzīta populārā vietā pie Brīvības pieminekļa – manuprāt, tā varbūt nav gada kaunpilnākā, toties neapšaubāmi stulbākā sabiedriskā akcija.
Latvijas akcijas dalībnieki paziņoja, ka "Rasisms ir arī Latvijas problēma", ka "Melno dzīvības ir svarīgas", plakāti bija arī latviešu valodā. Un kā ar Latvijas radikālo nacionālismu? Vai BLM akcijas pie Brīvības pieminekļa dalībnieki zina, ka Āfrikas iedzīvotājiem ir daudz vairāk tiesību nekā Latvijas nepilsoņiem? Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš nesen paziņoja, ka "mūsu uzdevums ir nodrošināt, lai šī Latvijas krievu bērnu paaudze kļūtu par latviešiem".
Par 30 gadu vecajiem šabloniem par asimilācijas pieejamību un lietderību Latvijā premjers Kariņš – ar savu ASV pilsoņa pasi – var pastāstīt Mineapolisā. ASV pilsoņiem gan meksikāņiem, gan puertorikāņiem, gan indiāņiem, gan gandrīz pieciem miljoniem amerikāņu krievu ir vairāk tiesību un brīvības nekā lielākajai nacionālajai minoritātei Latvijā – krieviem. Jautājums premjeram Kariņam: vai pastāv uzdevums padarīt par latviešiem bērnus no ukraiņu ģimenēm, kuri dzīvo Latvijā? Vai baltkrievu? Latvijas nepilsoņi pasēs ir ierakstīti kā "aliens" – "svešie". Pamēģiniet nosaukt afroamerikāni par nēģeri! Rasisms. Tiesa, cietums vai drošības nauda.
Latvijas nepilsoņiem ir atņemtas daudzas tiesības valsts politiskajā dzīvē, viņi nevar balsot un būt ievēlēti, nevar nopirkt, glabāt un nēsāt ieročus – Amerikā šīs tiesības garantē Konstitūcijas Otrais grozījums. Salīdzinot ar Latvijas pilsoņiem, nepilsoņi diskriminēti 80 punktos, piemēram, Latvijas "alien" nevar ieņemt tiesneša, policista amatu.
Latvijā vajāšana uz nacionālā pamata sākusies un ilgst jau 30 gadus – un kāds vēl uzdrošinājies stāstīt 220 tūkstošiem Latvijas nepilsoņu par rasismu? Ar savu etnisko rasismu Latvija pat lepojas. Esmu pārliecināts: ja krievu nepilsoņu vietā būtu Mineapolisas afroamerikāņi, liesmas aptvertu visu valsti, parlamentu Jēkaba ielā un Ministru kabinetu Brīvības ielā ieņemtu apņēmīgi puiši un meitenes. Latvijas krieviem pārsvarā nav tāda bekgraunda kā Džordžam Floidam, tāpat viņiem nav nedz sava Sorosa, ne Baidena un Blūmberga.
Nepilsoņus Latvijā pat neredz
Rasisms Latvijā ir meinstrīms, kas izpaužas ksenofobijā attiecībā pret krievu iedzīvotājiem. Valodas un nacionālā rasu politika šajā mazajā valstī ir kļuvusi par normu, dažkārt pat par sabiedrības un politikas lepnumu. Polijā ir arī nedaudz krievu, baltkrievu un pašlaik īpaši daudz ukraiņu, bet pat Andžejs Duda un valdošā PIS (partija "Likums un taisnība") neliek padarīt viņu bērnus par poļiem.
Kā jūs uzdrošināties pārvērst krievu bērnus par latviešiem, vai jūs esat rasists?
Tādus pašus jautājumus gribas uzdot pilsoņiem, kuri ar plakātiem pret rasismu sanāca pie Brīvības pieminekļa: vai krievu dzīvības Latvijā ir mazāk svarīgas nekā melnādaino dzīvības Mineapolisā? Varbūt tomēr katra dzīvība ir svarīga? Vai latviešu dzīvība ir svarīgāka par citu tautību dzīvību? Tādā gadījumā jūs esat rasisti, un priekš kam tad šī performance ar stāvēšanu uz ceļiem solidaritātē ar apspiestajiem amerikāņiem?
Latvijas krievi šeit dzīvo gadsimtiem ilgi. Tāpat kā Livonijas poļi, kuru pirms simt gadiem pilnībā pārdēvēja par Latgali, kā ebreji – kurus nogalināja latviešu SS kolaboracionisti, kā 20 tūkstoši lietuviešu un 80 tūkstoši Latvijas baltkrievu. Vai uzdevums ir visus pataisīt par latviešiem? Latviešu nacistiskais populisms skan kā galīga oligofrēna un marasmātiķa klīniskā diagnoze. Luiziānas franči lepojas ar saviem senčiem galliem, spāņu amerikāņi no dienvidu štatiem lepojas ar konkistadoru un idalgo asinīm, kas rit viņu dzīslās, lai gan tas viss ir ne vairāk kā dzimtas teikas. Savukārt krievu izcelsmes Latvijas iedzīvotāji lepojas ar to, ka viņi ir krievi.
Poļi, ebreji, baltkrievi, Kaukāza republiku pilsoņi, čehi, itāļi, vācieši, briti un rietumeiropieši – mūsu kopīgās Latvijas daudzveidībā ir svarīgas visas rases un etnosi, izņēmumu un priekšrocību nav. Tas jāpatur prātā tiem, kuri vēlas elpot, kā gribēja Floids – tas Latvijai ir svarīgāk, nekā ziloņu un ēzeļu priekšvēlēšanu cīņa.
Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.