RĪGA, 15. maijs – Sputnik. Nesen Latvijas Bankas vadītājs Mārtiņš Kazāks ierosināja izvest biržā valsts kapitālsabiedrības, lai piesaistītu vairāk līdzekļu izkļūšanai no krīzes. Turklāt valstij ir jāsaglabā kontrolpakete.
Vairums avīzes Diena aptaujāto ekspertu kopumā atbalsta šādu piedāvājumu, taču atgādina, ka tas jau ne pirmo reizi parādās darba dienas kārtībā, bet politiķi nespēj vienoties par šādu soli.
Līdzekļu piesaiste
Bijušais ekonomikas ministrs, pašreizējais Saeimas deputāts Arvils Ašeradens piekrīt, ka kotēšanās biržā – tā ir laba iespēja piesaistīt papildu resursus, samazināt valsts izdevumus un nodrošināt caurspīdīgumu pārvaldīšanā. Taču viņš nesāktu apgalvot, ka politiķiem tagad izdosies saskaņot šādu lēmumu, jo neviena ministrija, kas ir kaut kāda uzņēmuma kapitāldaļu turētājs, un neviena viņu pārstāvošā partija nesveiktu ideju samazināt savu ietekmi, izvedot uzņēmumu biržā.
Ašeradens atgādināja, ka burtiski piecas minūtes pirms vienošanās noslēgšanas par vienota uzņēmuma izveidi uz "Lattelecom" (tagadējā "tet") un LMT bāzes, Nacionālā apvienība apturēja šo procesu.
Izņēmums var būt Satiksmes ministrija, jo tās vadītājs Tālis Linkaits jau paziņojis, ka viens no uzdevumiem ir divu gadu laikā sagatavot nacionālo lidsabiedrību airBaltic izvešanai biržā.
Pašreizējais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs bija piesardzīgs savos vērtējumos – viņš uzskata, ka sākumā ir jāizvērtē izdevība, ko šāds lēmums nesīs budžetam un tautsaimniecībai, un ilgtermiņa perspektīvā – Latvijas iedzīvotāju labklājībai.
Vērts atzīmēt, ka pirms diviem gadiem šādu novērtējumu jau veica Pārresoru koordinācijas centrs. Tā direktors Pēteris Vilks paziņoja, ka valsts uzņēmumu izvešana biržā ne tikai ļautu piesaistīt papildu līdzekļus un nodrošināt pārvaldes caurspīdīgumu, bet arī veicinātu vietējā kapitāla tirgus attīstību. Tas nozīmētu, piemēram, ka otrā līmeņa pensiju fondiem nevajadzētu ieguldīt līdzekļus ārpus valsts, tie gūtu iespēju investēt vietējā ekonomikā.
Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Andris Grafs uzsvēra, ka valsts uzņēmumu izvešana biržā nozīmē regulāras atskaites investoriem, kas mazinās politiķu ietekmi, aizdomīgus ziedojumus partijām un politiskus lēmumus uzņēmumā.
Veiksmīga iziešanas biržā piemēra kārtā Grafs minēja Tallinas ostu – tās akcijas iegādājās aptuveni simts investoru un vairāki tūkstoši privātpersonu.
Latvijas Darba devēju konfederācijas nodokļu eksperts Jānis Hermanis arī piekrīt, ka valsts uzņēmumu izvešana biržā pozitīvi ietekmēs vietējo kapitāla tirgu.
Obligāciju izlaišana
Viens no pretargumentiem pret valsts uzņēmumu izvešanu biržā ir tas, ka tā ir slēpta privatizācija. Avīzes aptaujātie eksperti nepiekrīt šai pozīcijai, jo valsts saglabās kontrolpaketi.
Biržas "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne skaidro, ka atšķirībā no deviņdesmito gadu privatizācijas, kas tika īstenota ar sertifikātu palīdzību, uzņēmuma akciju tirdzniecība biržā notiek tikai par naudu, cena atbilst tirgus nosacījumiem, akcijas tiek piedāvātas publiskā izsolē, un tās var nopirkt ikviens, kurš to vēlēsies, taču kontrolpakete paliks valstij.
Arī Vilks atzīmēja, ka privatizācija nekad nav tikusi īstenota caur biržu.
Auziņa-Melalksne uzsvēra, ka ja uzņēmums kotējas biržā un piesaista investorus, tad krīzes gadījumā valstij nenāksies ieguldīt nodokļu maksātāju naudu tā pamatkapitālā.
Hermanis piebilda, ka ja baidās, ka iziešana biržā – tā ir privatizācija, var tieši tāpat baidīties no ārzemju investoru atnākšanas un ārzemju kapitāla principā.
Auziņa-Melalksne atgādināja, ka šobrīd privātpersonu uzkrājumi sastāda aptuveni 10 miljardus eiro, taču noguldījumu likmes padara uzkrājumu glabāšanu bankās par neizdevīgu. Savukārt valsts uzņēmuma akcijas būtu laba ilgtermiņa investīcija.
Šobrīd Latvijas tirgū tikai 23 uzņēmumi kotējas biržā, akciju tirgus kapitalizācija Latvijā sastāda vien 0,8 miljardus eiro.
Par pirmo soli valsts uzņēmumu izvešanā biržā kļūtu obligāciju izlaišana. Ar šo instrumentu jau veiksmīgi strādā attīstības aģentūra "Altum". 2017. un 2018. gadā "Altum" obligāciju pieprasījums pārsniedza piedāvājumu. Piemēram, 2017. gada rudenī "Altum" emitēja obligācijas 20 miljonu eiro vērtībā, savukārt investoru pieprasījums sasniedza 135 miljonus eiro. Tuvāko trīs gadu laikā "Altum" plāno piesaistīt obligācijās vēl līdz 55 miljoniem eiro.
Obligācijas emitē arī "Latvenergo".
Ja runājam par kaimiņu pieredzi, Lietuvā biržā veiksmīgi kotējas piecu enerģijas sektora valsts uzņēmumu akcijas, savukārt valsts saglabā akciju kontrolpaketi, kura nodrošina kontroli pār svarīgiem lēmumiem.