RĪGA, 13. maijs — Sputnik. 2020. gada aprīlī Krievijas Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Sluckis vērsās pie Eiropas Savienības, ASV un Lielbritānijas politiķiem, kā arī starpparlamentārajām organizācijām aicinot viņus atcelt sankcijas, kas koronavīrusa pandēmijas apstākļos tikai apgrūtina situāciju.
Politiķi atbalstījis ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs, vēsta RIA Novosti, kuras rīcībā nonācis ANO ģenerālsekretāra vēstules teksts.
Guterrešs uzskata, ka šobrīd starptautiskā sadarbība ir nepieciešama, lai cīnītos ar dažiem globāla izaicinājuma aspektiem, ar kuriem nācies saskarties. Ņemot vērā radušos situāciju, viņš aicina ANO dalībvalstis un Krieviju atbalstīt viens otru.
ANO ģenerālsekretārs norāda, ka pašreizējā krīze ir lielākā mūslaiku krīze veselības jomā. Lai tiktu galā ar to, ir jāiegulda, tostarp Globālā humānās palīdzības plāna finansēšanā, kas tika uzsākts 2020. gada martā.
Tāpat Guterrešs atgādināja par ANO Augstākās komisāres Mišelas Bačeletas aicinājumu, kas aicināja pārskatīt plašās sektorālās sankcijas pret valstīm, kas saskārušās ar koronavīrusu, lai izvairītos no veselības aprūpes sistēmu sabrukuma.
Guterrešs atgādināja par savu aicinājumu G20 līderiem, kurā lūdza atturēties no ierobežojumiem, kas varētu iedragāt valstu spēju efektīvi reaģēt uz pandēmijas izaicinājumiem. Un, kā atzīmē ģenerālsekretārs, šo aicinājumu, viņš atkārtoja brīfinga ar ANO dalībvalstīm laikā 27. martā.
Visas cilvēces drošības un labklājības dēļ visu valstu pūlēm ir jāapvienojas.
Iepriekš Guterrešs aicinājis G20 valstu līderus koronavīrusa pandēmijas fona atcelt sankcijas, kas traucē nogādāt pārtiku, medicīnas palīdzību un pirmās nepieciešamības priekšmetus. Pēc Guterreša vārdiem, "spēcīgā atbildes pasākumu pakete" cīņā pret koronavīrusu sniegs pasaules līderiem iespēju parādīt solidaritāti ar visu valstu tautām.
Bet, kā atzīmēja KR valdības Finanšu universitātes Politoloģijas departamenta docents Leonīds Krutakovs, šīs iniciatīvas īstenošana praktiski nav iespējama, lai gan ir labi, ka tā vispār ir parādījusies.
Eksperts skaidroja, ka ANO neaizsargā nevienas valsts nacionālās intereses, bet visi konflikti attīstās tieši šajā jomā. Tas, ko pasaulē uzskatīja par kopējo ekonomisko un tiesisko telpu, izrādījās ASV interešu zona, bet Krievijas, Ķīnas un Irānas intereses šeit netiek uzskatītas, kā vienlīdzīgas. ASV izmanto kopējo telpu, lai sasniegtu savus mērķus un apstiprinātu savu pārākumu.
Krievijas un rietumvalstu attiecības krasi pasliktinājās, pieaugot spriedzei pēc notikumiem Ukrainā un Krimā 2014. gadā. ES un ASV ieviesa ierobežojošus pasākumus vispirms pret atsevišķiem Krievijas pilsoņiem un kompānijām, bet pēc tam pārgāja pie sankcijām pret veselām Krievijas ekonomikas nozarēm. Atbildot uz šo lēmumu, Krievija ierobežoja pārtikas preču importu no valstīm, kas ieviesa pret to sankcijas: ASV, Kanādas, Austrālijas, Norvēģijas un ES valstīm.
Vēlāk ES saistīja sankciju darbības termiņu ar Minskas protokolu izpildi no Krievijas puses, kuru mērķis ir noregulēt situāciju Ukrainas austrumos. Krievija uzskata, ka tamlīdzīga loģika ir absurda, jo valsts nav iesaistīta Ukrainas iekšējā konfliktā. Bet tam Maskava vairākkārt jau ir norādījusi, ka ir neproduktīvi censties turpināt dialogu sankciju valodā.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins novērtēja, ka Rietumu ierobežojumi nodarījuši Krievijai zaudējumus 50 miljardu dolāru apmērā, bet Eiropa šajā laikā, pēc viņa vārdiem, zaudējusi 240 miljardus eiro. Atbildot uz spriedelējumiem par nepieciešamību "salīgt mieru" ar Rietumiem, lai panāktu sankciju atcelšanu, Putins atgādināja, ka Krievija ne ar vienu nav strīdējusies.