Polija sāk būvēt gāzesvadu šķērsām "Ziemeļu straumei 2"

Projekts Baltic Pipe saņēmis visas nepieciešamās atļaujas, izņemot Zviedrijas piekrišanu cauruļvada izbūvei tās ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā – šī atļauja gaidāma tuvāko mēnešu laikā
Sputnik

RĪGA, 5. maijs — Sputnik. Gāzesvada "Baltic Pipe" būvdarbi starp Dāniju un Poliju sāksies tuvākajās dienās, paziņoja Polijas prezidents Andžejs Duda, vēsta RIA Novosti.

Baltic Pipe gāzesvada pirmā caurule tiks ielikta 2020. gadā

"Patiešām laba ziņa Polijai. Faktiski plānots sākt būvēt Baltic Pipe, gāzesvadu, kas vispirms ved no Norvēģijas šelfa līdz Dānijai, pēc tam pāri Dānijai un no Dānijas uz Polijas piekrasti," Duda pastāstīja televīzijas ēterā.

Līgums par cauruļvada būvdarbiem parakstīts ar Itālijas inženieringa kompāniju "Saipem" (tās meitasuzņēmuma "U.K. Saipem Ltd." personā).

2017. gada jūnijā Polijas un Dānijas premjerministri parakstīja memorandu par gāzesvada "Baltic Pipe" būvdarbiem. Saskaņā ar memorandu, projektu plānots īstenot 2022. gadā. Tā izmaksas – aptuveni 1,7 miljardi eiro. Mazliet vairāk nekā pusi šīs summas sedz Polijas kompānija "Gaz-System".

Gāzesvada plānotā jauda – 10 miljardi kubikmetru. "Gaz-System" jau vairākkārt informējusi, ka plāno importēt pa šo gāzesvadu lielu apjomu gāzes, - tas saistīts ar to, ka 2022. gadā beidzas līgums par gāzes piegādēm Polijai no Krievijas.

Polija iecerējusi uzbūvēt savu gāzesvadu par spīti Krievijai

Polija patērē vairāk nekā 15 miljardus kubikmetru gāzes gadā. Trešo daļu šī apjoma valsts iegūst patstāvīgi savā teritorijā, pārējo tā importē. Galvenais gāzes piegādātājs Polijai ir koncerns "Gazprom" – pateicoties ilgtermiņa kontraktam ar koncernu, valsts var iegādāties 10,2 miljardus kubikmetru gāzes gadā. Jamalas līguma termiņš beidzas 2022. gadā.

Polijas valdība paziņoja, ka neplāno pagarināt līgumu un savu gāzes patēriņu segs uz SDG piegāžu rēķina, kā arī ar jaunceļamā gāzesvada "Baltic Pipe" starpniecību.