RĪGA, 2. maijs – Sputnik. Pirms 16 gadiem, 2004.gada 1.maijā Latvija kļuva par Eiropas Savienības pilntiesīgu locekli, atgādināja Baltnews. Ja, ņemot vērā Eurostat datus, izanalizēt, kā mainījusies dzīve valstī, kopš tā ir Eiropas kaimiņu draudzīgajā saimē, kļūst skaidrs, ciktāl novedis panākumu stāsts.
Iedzīvotāji
2004.gada 1.janvārī Latvijā dzīvoja 2 miljoni 276 tūkstoši 520 cilvēki. 2020.gadā valstī saskaitīti 1 miljons 905 tūkstoši 800 iedzīvotāji – par 16,3% mazāk nekā pirms 16 gadiem. Laikā, kamēr valsts atrodas Eiropas Savienības sastāvā, nav fiksēts pat nenozīmīgs iedzīvotāju skaita pieaugums.
Depopulācijas galvenie iemesli – negatīvs dabiskais pieaugums un masveida migrācija. Iestāšanās ES ļāva Latvijas iedzīvotājiem brīvi pārvietoties pa visu savienības teritoriju. Rezultātā migrācija pieauga.
2004.gadā no Latvijas aizbrauca 4844 cilvēki, toties 2011.gadā emingrantu skaits sasniedza jau 10 234, bet 2018.gadā – 10 909. No republikas pārsvarā brauc prom jaunieši: iegūstot brīvas pārvietošanās iespējas, cilvēki izvēlas Eiropas valstis, kurās valda labklājība, sameklē darbu, dibina ģimenes un apmetas uz dzīvi. Dzimteni viņi vēlāk apmeklē tikai kā tūristi.
Valstī paliek pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēki, turklāt daudzi viņu vidū ir spiesti strādāt, jo ar sociālajām izmaksām dzīvei nepietiek. Piemēram, dati par 2018.gadu rāda, ka strādājošo iedzīvotāju daļa 55-64 gadu veccuma grupā Latvijā sastādīja 65,4%. Pie tam pārsvarā valstī dzīvo pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēki. Eurostat prognozēja, ka jau drīz iedzīvotāju daļa vecumā no 65 gadiem Latvijā sasniegs 28,7%.
Saglabājoties šīm tendencēm, valsti sagaida plašs pensionāru skaita pieaugums un gados jauno iedzīvotāju skaita samazināšanās. Citiem vārdiem sakot, - vēl lielāks darbspējīgo iedzīvotāju aizplūdums.
Ekonomiskā izaugsme
2000.gadu sākumā Latviju līdz ar Lietuvu un Igauniju dēvēja par "Baltijas tīģeriem" – valstis demonstrēja iespaidīgus ekonomiskās izaugsmes rādītājus. Piemēram, 2006.gadā Latvijas IKP pieauga par 11,9%. Taču pozitīvajā dinamikā iejaucās 2008.-2009.gg. ekonomiskā krīze, kuras rezultātā republika iekļuva starp piecām sliktākajām pasaules valsītm IKP dinamikas ziņā – mīnus 17,8%.
Starptautiskā valūtas fonda eksperti prognozē, ka arī šis gads nenesīs Baltijas valstīm labus rādītājus. SVF ziņo, ka Latviju gaida ekonomiskais kritums 8,6% apmērā – lielākais Baltijas valstīs.
Nepilsoņi
Latvija un Igaunija iestājās Eiropas Savienībā ar nepilsonības institūta nastu. Lielākā daļa nepilsoņu ir bijušie PSRS pilsoņi, kuri dzīvoja Baltijas valstīs, bet nesaņēma pilsonību pēc PSRS sabrukuma.
16 gadi Eiropas Savienībā, starp kuras pamatprincipiem ir cilvēka tiesību un brīvību aizsardzība, nav pielikuši punktu nepilsoņu institūtam. Vēl vairāk, valstīs dzīvojošie mazākumtautību parstāvji joprojām saskaras ar būtiskām grūtībām. Šajā gadījumā runa ir par tiesībām uz izglītību dzimtajā valodā.
Ar katru gadu situācija tikai pasliktinās: ar savu stāvokli neapmierinātie cilvēki iziet mītiņos un protesta akcijās, taču valdība nevēlas viņus uzklausīt, un sociālā spriedze pieaug. Grūtības pieaug, iestājies "lavīnas" efekts.
16 gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai atrisinātu esošās problēmas vai vismaz ieslēgtu mehānismus, kas sekmētu to risinājumu. Taču šos gadus Latvija ir palaidusi garām.