Ilggadēja "cīņa ar ēnu" ir gana garlaicīga nodarbe un nedod pārliecību par ārvalstu spēku lietderību vai vismaz kaut kādu jēgu Baltijas reģionā. Tāpēc NATO ir spiesta izdomāt sižetus par pašu vīrišķību un filmēt aktuālus video Krievijas Baltijas flotes kuģu un lidmašīnu ikdienišķo un plānoto darbu fonā.
17. aprīlī Beļģijas GKS (to lidmašīnas patrulē Baltijas valstu debesis) preses dienests publicēja video ierakstu, kurā beļģu iznīcinātāji F-16 Baltijas jūras gaisa telpā pārtver un pavada Krievijas frontes bumbvedējus Su-24M, iznīcinātājus Su-27 un Su-30SM. Pārveršana it kā notiek laikā, kad Krievijas aviācija "aplido" ASV Jūras spēku 6.flotes raķešu eskadras kuģi "USS Donald Cook" pie Lietuvas krastiem.
"Dramatisko brīdi" apgaismoja arī britu tabloīds "Daily Mail", tātad ar "piektdienas sadursmes" kadriem no starptautiskās gaisa telpas varēja iepazīties tūkstošiem izdevuma vietnes apmeklētāju un sajust, cik bīstami ir tie krievi ar šausmīgajām resnajām "gaiss-virsma" raķetēm. Daudzi bija vareni iespaidoti – gandrīz 300 komentāru un 700 pārpublikāciju sociālajos tīklos.
Taču Krievijas lidmašīnu izlidojumi un tikšanās ar beļģu F-16 nebūt nav saistīti ar "Kuka" medībām – tās bija ikdienišķas Baltijas flotes mācības.
Ieplānoti manevri
Krievijas Rietumu kara apgabala (RKA) un Baltijas flotes (BF) atbildības zonā šajās dienās izvērsās vesela virkne Sauszemes spēku, aviācijas, pretgaisa aizsardzības un flotes spēku integrēto mācību. Manevri bija iepriekš ieplānoti un ne mazākajā mērā nav saistīti ar amerikāņu eskadras kuģa "Donald Cook" vai beļģu iznīcinātāju klātbūtni reģionā.
Izlūkošanai un "Kuka" aplidošanai pietiktu ar vienu pašu lidmašīnu Su-24MR, un mēs jau vairākkārt esam novērojuši līdzīgus sižetus Baltijā un Melnajā jūrā. Šodien pastāv arī svarīgāki uzdevumi.
21. aprīlī Baltijas flotes jūras aviācijas vienības lidmašīnu Su-30SM un Su-24 ekipāžas izpildīja lidojumus virs Kaļiņingradas apgabala un jūras, pildīja sauszemes vienību artilērijas atbalsta uzdevumus, likvidēja komandpunktus poligonos, nosacītā pretinieka bruņutehniku un karaspēkus. Īpaša uzmanība tika veltīta uzbrukuma un aizsardzības manevru izpildei pilotēšanas gaitā atšķirīgā augstumā un ātrumā. Tajā pašā dienā Donskoi aerodromā Kaļiņingradas apgabalā trieciena helikopteru Mi-24, transporta helikopteru Mi-8 un kuģu helikopteru Ka-27 un Ka-29 ekipāžas saskaņā ar plānu organizēja jūras desanta izsēdināšanu neiekārtotā krastā.
Vienlaikus kuģu desanta grupa: lielie desanta kuģi "Kaliningrad" un "Korolev", mazais desanta kuģis "Evgeny Kocheshkov" un desanta kuteri atvairīja nosacītā pretinieka aviācijas uzlidojumu. Ekipāžas aktīvi izmantoja radioelektroniskās cīņas līdzekļus. Pēc tam lielie desanta kuģi izspēlēja jūrā dislocētu mērķu artilērijas apšaudi.
Desants izsēdās krastā Hmeļovkas poligonā Kaļiņingradas apgabalā. Jūras kājnieku vienības, kuģu ekipāžas un aviācija izpildīja uzdevumu pārraut nosacītā pretinieka organizēto aizsardzību pret desantu no jūras un ieņemt krastu. Ar uguns atbalstu no jūras krastā strādāja BF jūras kājnieku vienības desanta un trieciena rotas, kā arī aptuveni 20 bruņutransportieru BTR-82A vienības.
BF raķešu kuģu ekipāžas organizēja šaušanas mācības pa gaisa mērķiem un izspēlēja spārnoto raķešu triecienus pa mērķiem jūrā un krastā. Manevru saturs un raksturs uzskatāmi demonstrē ārvalstu "partneriem" Krievijas operatīvo un stratēģisko pārspēku Baltijas reģionā. Astoņi beļģu iznīcinātāji un viens amerikāņu eskadras kuģis neko īpašu nepaveiks.
Peļu danči
Līdz ar NATO militārās aktivitātes pavasarīgo saasināšanos Krievijas robežu tuvumā amerikāņu raķešu eskadras kuģis "USS Donald Cook" veicina militārās vadības automatizētās sistēmas izveidi, sakarus un izlūkošanu NATO pretgaisa un pretraķešu līdzekļiem. Tomēr "partneri" ir pamatīgi atpalikuši. Modernais bruņojums un ģeogrāfiskais izvietojums padara Krieviju neievainojamu gan Baltijas jūrā, gan tās krastos.
Domājams prātīgākie komandieri Briselē un Vašingtonā to saprot. Citādi jau Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs nebūtu 22. aprīlī apspriedis ar NATO apvienoto bruņoto spēku komandieri Todu Voltersu "savstarpēji interesējošos jautājumus". Šādi sakari saglabājas, neskatoties uz Krievijas un NATO attiecību iesaldēšanu.
Maskava nebūvē kara bāzes pie Savienoto Valstu robežām, piemēram, Meksikā, un tai ir tiesības uz līdzīgu miermīlīgu attieksmi no Vašingtonas puses. Tomēr Latvijā, Lietuvā un Igaunijā dislocēti tūkstošiem ārzemju karavīru, arī amerikāņi. Baltijas valstis ir pārvērstas par lielu poligonu un placdarmu.
Alianses daudznacionālais bataljons (aptuveni 1400 karavīri) Lielbritānijas vadībā atrodas Tapas armijas bāzē, 100 km attālumā no Krievijas robežas. Tur ir simtiem smagās bruņutehnikas vienību, arsenāls un noliktavas, modernizēta pacelšanās un nolaišanās josla. Republikā ir arī otra liela kara bāze – Emari. Tā nepārprotami ir pārāk liela Igaunijas armijai. NATO daudznacionālā klātbūtne Latvijā (to komandē "partneri" no Kanādas) arī rada vairākus jautājumus Krievijā. Bez tam Lielvārdē radīta lielākā alianses aviācijas bāze reģionā. Lietuvā alianses daudznacionālo leģionu komandē Bundesvērs.
Ilgi var uzskaitīt ārvalstu kara lidmašīnas, helikopterus, bruņutransportierus un tankus, kuri it kā esot dislocēti pēc rotācijas principa. Runa pat nav par NATO spēku skaitu – militāri politisko spriedzi rada naidīgi noskaņotā bloka uzbrukuma infrastruktūras klātbūtne un paplašināšanās pie Krievijas sliekšņa. Tādu "peļu danču" fonā Baltijas flotes un Rietumu kara apgabala aktivitāte ir attaisnota un nepieciešama. Vēl vairāk – tā pieaugs.