"Krīze mūs neiznīcinās": kā zemniekiem rit sējas laiks ārkārtējās situācijas režīmā

Šogad uz laukiem izgājuši arī pilsētnieki, kuri atgriezās dzimtajos ciemos ārkārtējās situācijas periodā; ko zemnieki domā par gaidāmo krīzi.
Sputnik

RĪGA, 21. aprīlis – Sputnik. Latvijā pilnā sparā rit sējas laiks. Zemniekiem ir daudz darāmā, dažas saimniecības aicina arī sezonas strādniekus. Šogad uz laukiem palīdz strādāt arī pilsētnieki, kuri atgriezušies dzimtajos ciematos uz ārkārtējās situācijas laiku, vēsta TV3.

Zemkopības ministrija sola zemniekiem vairāk nekā 45 miljonus: kurš un kad saņems atbalstu

Limbažu novadā sējas laiks šogad sācies par aptuveni divām nedēļām agrāk, nekā parasti. Lauki ir sausi, zemnieki var mierīgi sākt pavasara darbus.

"Tūjsmuiža" saimniecībā šobrīd stāda kviešus. Speciāla tehnika ļauj iesēt 450 sēklas vienā kvadrātmetrā un pareizi sadalīt nepieciešamo minerālmēslojumu daudzumu.

Sākumā stāda kviešus, pēc tam miežus, bet pēcāk, kad kļūs pavisam silts, kukurūzu. Ārkārtējās situācijas dēļ mājās no mācībām atgriezušies bērni, tādēļ darbaroku saimniecībā pagaidām pietiek. Regulāri tiek saņemti zvani no cilvēkiem, kuri meklē darbu, taču šogad saimnieki ir spiesti viņiem atteikt, jo lielākā daļa darbu jau ir paveikta.

Par koronavīrusu un krīzi lauku iedzīvotāji cenšas nedomāt, lai gan piena cena, salīdzinot ar janvāri, jau ir kritusies par pusotru centu litrā un turpina samazināties, savukārt graudaugu cenas šobrīd neviens nespēj prognozēt.

"Mums jau nav īsti variantu. Mums jau ir jāsaimnieko tālāk. Mums ir jāstrādā katru dienu, mēs nevaram mēnesi aiziet pašizolācijā. Ja mēs tagad pavasara darbus nedarīsim, neapsēsim, pie lopiem uz fermu neaiziesim, tas jau – mēs jau ļoti ātri to rezultātu jutīsim.

Mēs esam pārvarējuši jau divas krīzes. Es nedomāju ka šī būs tā, kas mūs sagraus vai iznīcinās," saka "Tūjsmuiža" īpašniece Kristīne Mauliņa.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, neraugoties uz to, ka ekonomisti sauc lauksaimniecību kā vienu no tām nozarēm, kuras mazāk par citām cietīs no krīzes, valdība jau ir rezervējusi 45 miljonus eiro zemnieku un pārtikas rūpniecības atbalstam, turklāt palīdzības piešķišanas kritēriji nebūs tik bargi, kā tas dīkstāves pabalstu gadījumā.