Intervija

"Nav saprotams, kā tas izturēsies". Zinātnieks pastāstīja par jauno koronavīrusu

Krievijas nacionālais medicīniskais hematoloģijas pētījumu centrs strādā pie imūnsistēmas atbildes veidošanas pret jauno koronavīrusa infekciju. Zinātnieki jau fiksē imūnsistēmas šūnu reakciju pret SARS-CoV2.
Sputnik

Balstoties uz saņemtajiem datiem, viņi izstrādājuši testa prototipu, kas spēj fiksēt antiķermenīšu koncentrāciju ar Covid-19 slima cilvēka asinīs. Par to, kāpēc vajadzīgi tamlīdzīgi pētījumi un vai ar Covid-19 iespējams inficēties atkārtoti, RIA Novosti korespondentei Alfijai Jeņikejevai pastāstīja Nacionālā medicīniskais hematoloģijas pētījumu centra Transplantācijas imunoloģijas laboratorijas vadītājs Grigorijs Jefimovs.

- Ir skaidrs, kāpēc vajadzīgi testi jaunā koronavīrusa identifikācijai asinīs – tā tiek uzstādīta diagnoze. Bet kāda jēga SARS-CoV2 antiķermenīšu analīzēm? Tie taču veidojas tikai pēc dažām dienām un tobrīd parasti jau ir skaidrs, ka cilvēks ir slims.

— Antiķermenīši parādās ne ātrāk kā ceturtajā slimības dienā. Saskaņā ar pētnieku datiem Ķīnā, pēc desmitās dienas antiķermenīšu identifikācijas diagnostiskā vērtība ir pat lielāka, nekā pašas infekcijas diagnostika. Tāda analīze ļauj parakstīt pacientam piemērotāku terapiju. Tas ir pirmais aspekts.

Kas visus inficējis ar koronavīrusu? Covid-19 "nulles pacients"

Otrkārt, patlaban Maskavā sāk aktīvi izmantot Covid-19 pacientu ārstēšanas metodi ar koronavīrusa infekciju izslimojušo donoru plazmu. Tā ir visai sena metode, ko izmantoja citu līdzīgu slimību gadījuma. Tā ir itin efektīva. Tomēr ārstēšanai vajadzīga plazma ar augstu antiķermenīšu saturu. To parāda kvantitatīvais tests.

Treškārt, nākotnē, kad pandēmija tuvosies beigām, vispārēji antiķermenīšu testi ļaus noskaidrot patieso ar SARS-CoV2 inficēto skaitu. Tā mēs varēsim noskaidrot par tos, kuri slimoja bez simptomiem.

— Tomēr zināma daļa testu tik un tā parādīs nepatiesi negatīvu rezultātu. Tas ir, cilvēks slimojis, taču viņu neieskaitīs.

— Diezin vai viņu skaits būs liels. Ķīniešu kolēģu dati rāda, ka 28. slimības dienā antiķermenīši atrodami 95% pacientu asinīs ar apstiprinātu Covid-19 diagnozi. Tas nozīmē, ka tādam slimnieku skaitam antiķermenīši asinīs reaģējuši uz konkrētu olbaltumvielu, ko izmantojuši testa izstrādātāji.

Testa izstrādē tiek izmantots neliels vīrusa genoma fragments. To ievieto šūnās – baktēriju vai cilvēka šūnās. Tās vīrusa genomu "aprēķina" un rada vienai no vīrusa olbaltumvielām analoģisku olbaltumvielu. Uz to reaģē antiķermenīši testa laikā.

— Vai jūsu prototips radīts līdzīgā veidā?

— Jā. Metodiski tas nav sarežģīti. To izmanto dažādām infekcijas slimībām jau apmēram trīsdesmit gadus. Lieta tāda, ka šis ir jauns vīruss un vajag pareizi izraudzīties fragmentu, uz kuru antiķermenīši tiktu izstrādāti īpaši aktīvi.

Dažkārt testa izstrādei izmanto visu vīrusu. Tā, piemēram, tika izstrādāta sistēma, ko nesen reģistrēja Virusoloģijas un biotehnoloģijas centrs "Vektor". Viņi izaudzēja SARS-CoV2, nogalināja to un tagad ar to "ķer" antiķermenīšus. Tā ir neparasta pieeja, jo nebūt ne visas laboratorijas var strādāt ar tādas bīstamības klases vīrusu.

— Tātad "Vektor" tests ir jutīgāks nekā jūsējais, ja viņi izmantoja veselu vīrusu, nevis fragmentu?

— Uz šo jautājumu nevaru atbildēt. "Vektora" testu neesmu turējis rokās. Savukārt mūsu sistēma, spriežot pēc provizoriskiem datiem, ir visai precīza. Patlaban mums nav neviena nepatiesi negatīva rezultāta.

Zinātnieki brīdina par koronavīrusa infekcijas bīstamajām sekām

Tiesa, arī atlase nav liela – tikai desmit cilvēki. Tie ir cilvēki no paša pirmā saslimšanas viļņa. Viņi jau ir izveseļojušies, nosēdējuši noteikto laiku karantīnā un ir absolūti veseli. Ar viņu asins paraugiem mēs pārbaudām savus testus. Patlaban vēl nevaram strādāt ar ārstējamo pacientu biomateriāliem.

Tāpat esam izmēģinājuši testu ar paraugiem, kuri noteikti nav inficēti. Tās ir sen sasaldētas donoru asinis. Neviena analīze nav fiksējusi tajās antiķermenīšus pret SARS-CoV2, tātad neesam saņēmuši arī nevienu nepatiesi pozitīvu rezultātu.

Protams, tas dāvā cerību, tomēr mēs saprotam, ka viss ir jāpārbauda. Pagaidām mums ir prototips, kas strādā laboratorijas apstākļos. Lai to reģistrētu, vajadzīgi dati par tā jutīgumu nevis laboratorijā, bet kādā uzņēmumā, kas testu ražos.

— Vai esat jau atraduši partneri?

— Jā, pašlaik ir vienošanās ar vienu kompāniju. Pagaidām negribu to nosaukt – vēl neesam parakstījuši līgumu. Ja viss ritēs, kā plānots, jau pēc divām nedēļām reģistrēsim testu.

— Kā jums izdevās piesaistīt brīvprātīgos? Pirmajā saslimušo vilnī cilvēku skaits nebija liels.

— Publicēju aicinājumu savā lapā Facebook, kur aprakstīju mūsu pētījumu, pastāstīju par testa pārbaudēm un minēju, ka vajadzīgi brīvprātīgie ar apstiprinātu Covid-19 diagnozi. Negaidot saskārāmies ar lielu atsaucību. Daudzi gribēja piedalīties. Daļa jau ir atnākusi, daļa vēl tikai pošas – viņiem vēl jāpasēž karantīnā. Vēlāk viņi atnāks uz mūsu centru, nodos asinis.

Tomēr antiķermenīši ir tikai neliels mūsu darba fragments. Ilgāks un svarīgāks ir pētījums par T-šūnu imūnatbildi uz SARS-CoV2. Arī šiem eksperimentiem piesaistām brīvprātīgos ar apstiprinātu diagnozi.

— Kā imūnsistēma reaģē uz jauno koronavīrusu?

— Nekā neparasta nav. Mēs redzam, ka izslimojušajiem ir T-limfocīti. Šūnas aktivizējas, ja tām "parādīt" vīrusa fragmentu, tās ir "gatavas cīņai". Tās dēvē arī par imūnatmiņas šūnām. Tomēr pagaidām mēs nezinām, uz kādiem vīrusa genoma fragmentiem tās reaģē un kā tas korelē ar vīrusa mutāciju.

— Pārslimojušie iegūst imunitāti pret infekciju. Cik ilgi aizsardzība darbojas: dažus mēnešus, gadus vai visu mūžu?

— To mēs pagaidām nevaram pateikt. Pārāk īss laiks pagājis, kopš izveseļojušies pirmie pacienti. Taču kāds ķīniešu pētījums rāda, ka "lādiņš vienā bedrē divreiz nekrīt". Zinātnieki inficēja ar SARS-CoV2 divus pērtiķus, izārstēja un atkal mēģināja inficēt, taču neveiksmīgi.

"Stipri sāpēja roka": kā notika vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājums uz cilvēka

No otras puses, nesen parādījās ļoti dīvaina informācija no korejiešiem – viņiem esot 91 atkārtotas inficēšanās gadījums. Nav saprotams, ko tas nozīmē. Man šķiet, pagaidām spriest būtu pāragri.

Protams, ir koronavīrusi, pret kuriem izstrādātie antiķermenīši saglabājas apmēram trīs mēnešus, tātad var diezgan ātri inficēties no jauna. Tie ir parastas akūtas elpceļu vīrusa infekcijas izraisītāji. Tie kopā ar mums ir miljoniem gadu, pielāgojušies mums, iemācījušies izvairīties no imūnsistēmas atbildes. Bet jaunais koronavīruss tikai nesen ielēcis cilvēku populācijā. Nav saprotams, kā tas izturēsies.

Tomēr mēs varam balstīties uz datiem par SARS-CoV, kura genoms lielā mērā līdzinās jaunā koronavīrusa RNS. Pēc tā mēs zinām, ka antiķermenīši saglabājas asinīs visai ievērojamā koncentrācijā vienu vai divus gadus. Pilnīgi iespējams, tāpat būs arī ar SARS-CoV2.