Plānots, ka tās būtiski paplašinās kara aviācijas iespējas un ļaus droši kontrolēt gaisa telpu visos stratēģiskajos virzienos. Par to īpatnībām un perspektīvām portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.
Lidojošais izlūks
Par jauno tālā darbības rādiusa radiolokācijas identifikācijas un kontroles lidmašīnu (TLRR) A-100, kuras izstrāde tika sākta 2000. gadu beigās, runas sākās 2011. gadā. Krievijas Gaisa kara spēku komandieris ģenerālpulkvedis Aleksandrs Zeļins toreiz paziņoja, ka darbs pie lidmašīnas projekta tiks pabeigts piecu gadu laikā, taču projekts bija sarežģīts, un termiņus nācās atlikt: prototips pacēlās gaisā tikai 2017. gada beigās. Aizkavējusies arī sērijveida ražošana, jo A-100 plānots aprīkot ar jaunākajiem Krievijas zinātnieku sasniegumiem aizsardzības rūpniecībā.
"Premier" ir nākamais solis pēc A-50 un A-50U, - aģentūrai RIA Novosti pastāstīja žurnāla "Arsenal Otečestva" galvenais redaktors Viktors Murahovskis. – Lidmašīna A-100 ir aprīkota ar pilna redzesloka lokatoru, kas dažādos režīmos identificē gaisa mērķus un dažus objektus uz ūdens un zemes, kā arī palīdz pavērst pret tiem kara aviāciju, jūras un sauszemes trieciena sistēmas. Pēc būtības, tas ir multispektra lidojošais izlūks un spēj kontrolēt gaisa telpu vairāku simtu kilometru rādiusā."
"Premier" radiolokācijas stacija izmanto antenu ar aktīvu fāzēto režģi un var vienlaikus kontrolēt līdz 300 mērķus 650 kilometru attālumā. Tātad tā pārspēj amerikāņu analoga - Boeing E-3 Sentry iespējas. A-100 jaunā radiolelektroniskā aparatūra automātiski apstrādā informāciju un sagatavo mērķa rādītājus, sastāda lidojuma uzdevumu kara aviācijas lidmašīnām.
"Premier" ir būvēts uz modernizētās kara transporta lidmašīnas Il-76MD-90A bāzes. Tai raksturīga vērā ņemama celtspēja, digitālā vadības sistēma, kā arī "stikla kabīne" – elektroniskais rādītāju panelis pilota kabīnē. Lidmašīnā ir aptuveni 20 tonnas smagas radioelektroniskas iekārtas, un lidaparāts spēj sešas stundas strādāt vairāk nekā tūkstoš kilometru attālumā no bāzes.
Vajadzīgi vairāki desmiti
А-100 ir ne tikai izlūks, tā ir arī mobilais komandpunkts, kas nodrošina stabilus sakarus ar bruņoto spēku grupējumiem un vienlaikus saņem informāciju no saviem radariem un kosmiskajiem satelītiem. Tā spēj vienatnē efektīvi turpināt readioelektroknisko cīņu.
"Šī lidmašīna ir GKS pārvaldes integrētās automatizētās sistēmas elements, - atzīmēja Murahovskis. – Tā ir parādījusies savlaicīgi – A-50 tagad vairs nespēj pilnā mērā pildīt Gaisa kosmisko spēku un mūsu ārvalstu pasūtītāju vajadzības. Pat Indija savu izlūku, kas veidots uz A-50 bāzes, aprīko ar Izraēlā ražotajiem radioelektroniskajiem līdzekļiem un lokatoriem. Esmu pārliecināts, kad parādīsies A-100, tas būs pieprasīts ārvalstīs."
Eksperts konstatēja, ka Krievijas GKS vajadzīga nevis viena, bet gan vairāki desmiti tamlīdzīgu mašīnu – vairāki lidaparāti katrā GKS un PGA armijā. Turklāt dažu virzienu pastiprināšanai vajadzīgas centrālās pakļautības lidmašīnas. Murahovskis uzsvēra, ka ir ļoti sarežģīti ātri uzbūvēt lielu skaitu kompleksu. Šim nolūkam vajadzīga spēcīga kooperācija simtiem aizsardzības uzņēmumu starpā. Tiesa, aizsardzības ražošanas kompleksam citu variantu vienkārši nav – Krievijas kara aviācijai draud risks "kļūt aklai" ar novecojošajām A-50.
Patlaban Krievijas GKS rīcībā ir 14 lidaparāti A-50, vēl astoņi nodoti glabāšanā, kā arī pieci pilnveidoti A-50U. Tie visi iekļauti 144. tālās radiolokācijas aviācijas pulkā.
Pārbaude karā
Pirmās modifikācijas lidmašīna nonāca bruņotajos spēkos jau 1985. gadā. Toreiz tā bija moderna tālās radiolokācijas lidmašīna ar trīskoordināšu RLS ar pasīvo pelengācijas režīmu, saņemtās informācijas nolasīšanas un atainošanas aparatūra, digitālais skaitļošanas komplekss iznīcinātāju notēmēšanai pret gaisa mērķiem un daudz kas cits.
Modernizētās versijas A-50U izmēģinājumi noslēdzās 2009. gada nogalē. Izstrādātāji pilnveidoja pārvaldes un sakaru līdzekļus, modernizēja taktiskās ekipāžas locekļu darba vietas. Tagad visa informācija atainojas viņu priekšā šķidro kristālu displejos. Svarīgs jauninājums ir arī bufete ar iekārtām ēdiena sasildīšanai.
Kopš ekspluatācijas sākuma A-50 piedalījās plašās mācībās un bruņotajos konfliktos. Operācijas "Tuksneša vētra" laikā izlūki riņķoja virs Melnās jūras, kontrolējot situāciju Turcijas gaisa telpā. Čečenijas kampaņas gados A-50 kontrolēja situāciju Ziemeļkaukāza gaisa telpā, lai nepieļautu ieroču piegādes kaujiniekiem no ārzemēm. Tagad A-50 un to "jaunākie brāļi" A-50 izmanto aviācijas grupa Sīrijā.