RĪGA, 15. aprīlis – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) datiem, kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas brīža Latvijas eksports jau ir krities par 20-30%, un, spriežot pēc prognozēm, situācija pasliktināsies vēl vairāk, jo šobrīd uzņēmēji vēl izpilda iepriekš noslēgtos līgumus, vēsta TV3.
Zināmu cerību sniedz tas, ka par Latviju šobrīd interesējas Āzijas tirgus.
"Mēs gaidām informāciju no ražotajiem, kuriem ir problēmas ar realizāciju, tāpēc mums ir atvērta šī karstā telefona līnija, kur var pieteikt to savu problēmu.
Šobrīd rodas jaunas iespējas Āzijas valstīs, kuras mūsu ražotājiem līdz šim nav bijušas. Ir runa par Japānu, Dienvidkoreju, kuriem Covid-19 krīze, tas piķis ir pārvarēts, un viņi ir iemācījušies strādāt šajos apstākļos, un viņi interesējas par precēm un pakalpojumiem.
Šis ir tas brīdis, kad mēs varam pārorientēties un diversicficēt, un aizsniegt to salīdzinoši tālo un neiepazīto Āziju, kur līdz šim nebija interese," saka LIAA direktors Kaspars Rožkalns.
Saskaņā ar aktuālākajām Latvijas Darba devēju konfederācijas ziņām, pieprasījuma kritumu izjutuši 90% kompāniju, 77% apsver domu par darbinieku atlaišanu.
"Šobrīd, kad ir tiešām tāda krīzes situācija, kuru var definēt kā kara situāciju, kad ļoti daudz ir neskaidrību, daudz nav skaidrības par nākotni.
Pirmais, ko izdarīt šodien, tagad un tūlīt un kā šo te sūci kuģim, kas var nogrimt – mums būtu tālāk jādomā ļoti nopietnu cita veida pieeju, elastīgu pieeju darba likumā, lai uzņēmums tiešam var sagrupēties, saņemt visus iekšējos spēkus, lai turpinātu ražot, turpinātu eksportēt arī pie šiem ļoti, ļoti skarbajiem apstākļiem," norādīja Darba devēju konfederācijā.
Tagadne ir stabila, nākotne ir neskaidra
Kokapstrāde bija viens no galvenajiem eksporta dzinējspēkiem pēc pēdējās krīzes. Pērn nozares kopējā eksporta vērtība sasniedza 2,3 miljardus eiro – maksimums ceturtdaļgadsimta laikā, ko sekmēja straujš koksnes cenu kāpums pasaulē. Taču pandēmijas dēļ arī šī nozare ir saskarusies ar pieprasījuma un piedāvājuma problēmām.
Kokapstrādes uzņēmums "Moon Wood" atrodas Ērgļos un strādā kopš 2014. gada. Kopumā ražošanā strādā aptuveni 40 cilvēku. Kompānijas vadītāja Lelde Čaviņa pastāstīja, ka situāciju atvieglo tas, ka uzņēmumam vairs nav kredītsaistību. Taču kas būs tālāk, neesot skaidrs. Uztrauc apgrozījuma kritums un norēķinu kavējumi.
"Izejmateriāliem ir kritušās cenas un nedaudz pamazām krītas arī gatavai produkcijai. Paši esam piesardzīgāki uz apmaksu un tādām lietām, bet kopumā pagaidām gribētos teikt, ka nosacīti stabili, cik stabili var būt šinī situācijā. Skatoties nākotnē, bažas, protams, ir par to, ka ir neziņa, nekas nav paredzams un izrēķināms vai saprotams," pastāstīja Čaviņa.
Spilgti izteiktu Covid-19 ietekmi uzņēmums pagaidām nav izjutis, jo tam ir pietiekami lielas apaļkoka rezerves, un eksporta apjoms pagaidām nav samazinājies, taču nākotnē situācija var mainīties, jo eksports ir atkarīgs no ekonomiskās situācijas valstīs, kur tiek piegādāta gatavā produkcija.
"Mēs pārsvarā ražojam palešu izejmateriālus, un gala produkti iet uz dažnedažādām vietās, tas ir gan Āzijas tirgus, gan Eiropa. Transports konteineriem ir sadārdzinājies uz pusi gandrīz. Mēs esam ļoti atkarīgi no citiem daudziem faktoriem, atliek šķeldas vai skaidas noņēmējam pateikt to, ka viņi pārtrauc šķeldas vai skaidas iepirkšanu, un, teiksim, tā tajā brīdī mums arī ir jāstājas nost," pastāstīja "Moon Wood" Ražošanas daļas vadītājs Guntars Spaile.
Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, uzņēmumi, kuri koronavīrusa krīzes apstākļos izjūt apgrozāmo līdzekļu trūkumu, var vērsties pēc palīdzības valsts attīstības aģentūrā "Altum". Tiesa, palīdzību saņem ne visi.