Viedoklis

Rusofobijas un spiegu mānijas upuris. Apsūdzība prasa "spiegam" 15 gadus cietumā

Rusofobijas un spiegu mānijas kampaņas laikā Latvijā pa rokai trāpījies godīgs cilvēks – Oļegs Buraks. Prokuratūra pieprasa piespriest "spiegam" brīvības atņemšanu uz 15 gadiem. Kādas prognozes var būt šajā lietā.
Sputnik

Nesen notika kārtējā tiesas sēde Oļega Buraka lietā, kurš apsūdzēts par spiegošanu Krievijas labā. Debatēs prokorors pieprasīja piespriest brīvības atņemšanu uz 15 gadiem. Ņemot vērā Buraka vecumu un veselības stāvokli, faktiski, tas ir nāves spriedums.

Īsumā atgādināšu, ar ko viss sākās.

Viņu "lauza", lai izspiestu atzīšanos

2018. gada rudenī Latvijas Valsts drošības dienests arestēja atvaļināto IeM pulkvežleitnantu Oļegu Buraku. Kopš tā laika, jau pusotru gadu, viņš atrodas Rīgas Centrālcietumā.

VDD pielika nebijušas pūles, lai panāktu no viņa atzīšanos spiegošanā. Pret Buraku tika liktas lietā metodes, ko var kvalificēt kā spiegošanu.

Pietiek ņirgāties par pensionāru: Rīgā notiks pikets Oļega Buraka aizstāvībai

Piemēram, kamerā, kur viņš atradās, tika saņemta zīmīte it kā no autoritatīviem arestantiem, kurā bija ieteikts Buraku "stingri sodīt". Cietumā tie ir nopietni draudi. Mēdz gadīties, ka cilvēki, saņēmuši tādus draudus, izdarīja pat pašnāvību.

Taču noskaidrojas, ka ieslodzītajiem, kam cietumā ir "teikšana", nebija nekāda sakara ar zīmīti. Provokāciju, domājams, organizēja VDD.

Līdztekus izskanēja arī citas apsūdzības, ne tikai spiegošana, demonstratīvi un vardarbīgi tika aizturēta Buraka draudzene, kam lietā bija liecinieces statuss, izskanēja draudi ierosināt lietu pret viņa dēlu-invalīdu.

Mērķis bija acīmredzams – salauzt aizdomās turamo. Taču VDD pūles bija veltas: Buraks neatzina, ka būtu vainojams spiegošanā.

Argumenti pret apsūdzību

Tiesas sēdes ir slēgtas. Procesa dalībniekiem rokas saista paraksts par neizpaušanu. Nav ne informācijas par procesa gaitu, ne prokuratūras uzrādītajiem pierādījumiem. Tomēr virkne faktu ļauj diezgan droši apgalvot, ka lieta pret Buraku ir safabricēta.

Pirmkārt, viņa dienesta biogrāfija. No spiega viedokļa Buraks izturējās absolūti neadekvāti. Strādādams IeM Informācijas centrā viņš nevis centās iekarot uzticību un paklusām vākt slepenus datus, bet gan sāka cīņu ar krāpnieciskām shēmām. Ar to viņš ne pa jokam sadusmoja priekšniecību.

"Viņš ir nevainīgs": kādēļ bankas draudi Burakam ir pielīdzināmi spīdzināšanai

Viņš tiesājās ar Valsts valodas centru, ko publiski nosauca par "valodas inkvizīciju". Ziedoja naudu partijai PCTVL, ko valdība uzskatīja par Kremļa piekto kolonnu. Īsts pašatmaskošanās seanss.

Otrkārt, mežonīgais spiediens pret Buraku izmeklēšanas laikā. Kam tas bija vajadzīgs? Ja izmeklētājam ir pārliecinoši pierādījumi, nevajag taču cilvēku mēnešiem ilgi mocīt, izspiežot vainas atzīšanu.

Pārliekais spiediens, kas robežojās ar spīdzināšanu, liecina, ka pierādījumi ir vārgi, iespējams, to pat nav nemaz.

Treškārt, cenšoties apkarot korupciju savā iestādē, Buraks vērsās pēc palīdzības gan pie saviem tiešajiem priekšniekiem IeM, gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un Drošības policijā.

Sīkāk par to stāstīts uzņēmēja Ulda Štālberga intervijā. Ar savu pilsonisko aktivitāti Buraks iedzīvojās ienaidniekos biznesā un specdienestos. Tie sameklēja iespēju atriebties, izmantojot augošo spiegu māniju un rusofobiju.

Starp citu, Buraka advocate Imma Jansone lūdza uzaicināt Štālbergu tiesā kā liecinieku. Tiesa lūgumu noraidīja. 

Kino un dzīve

Nesen klajā nāca Romana Polaņska jaunā filma "Virsnieks un spiegs", kas veltīta slavenajai Dreifusa lietai.

Rīgā to rādīja ļoti ierobežoti, domājams, sakarā ar problēmām, kādas režisoram radušās ar amerikāņu tiesvedību, tomēr man izdevās to noskatīties.

"Bargi sodīt": ja "krievu spiegs" nepadodas, Latvijā viņu iznīcina

Ziniet, Dreifusa un Oļega Buraka liktenī ir šis tas kopīgs. Viņi abi pieder pie tā saucamā "godīgā virsnieka" tipa. Abus notiekošais mulsina, jo viņi nav gatavi kļūt par "mocekļiem" un starp "spiegiem" nokļuvuši nejauši. Viens kļuvis par antisemītiskā noskaņojuma upuri armijā un sabiedrībā, otrs – par rusfobu upuri.

Taču starpība tā, ka Dreifusa liktenī iejaucās godīgs virsnieks, kurš rūpīgi izmeklēja lietu un pierādīja, ka apsūdzības spiegošanā nav ne graša vērtas. Bija vajadzīga liela vīrišķība, lai pretotos priekšniecībai un sabiedrībā valdošajām fobijām.

Burakam nav cerību uz glābēju. Diezin vai Latvijas specdienestos atradīsies godīgs cilvēks, tāds kā Marī Žoržs Pikārs. Tur strādā parasti karjeristi.

Vēl atliek cerība uz godīgu tiesas lēmumu. Ne vienu reizi vien gadījies, ka VDD iniciētās politiska rakstura lietās tiesneši pieņēmuši attaisnojošu spriedumu. Pēc dažiem mēnešiem uzzināsim, kā notiks šoreiz. Noslēguma tiesas sēdes sagaidāmas 2020. gada maijā.