Koronavīrusa psihoze: iedzīvotāji izpērk miltus un griķus, bet šprotes vēl palikušas

Jaunumi par koronavīrusa izplatīšanos liek iedzīvotājiem pirkt ilgi uzglabājamus produktus. Visvairāk pieprasīti ir milti, putraimi un konservi.
Sputnik

RĪGA, 7. marts — Sputnik. Latvijai tuvākajā nākotnē, domājams, nedraud karantīna, tomēr daudzi drošības pēc sarūpē ilgstoši uzglabājamus pārtikas produktus. Tirdzniecības uzņēmumi nespēj tik ātri aizvietot izpirktos produktus, un atsevišķos veikalos redzami pilnīgi tukši plaukti, raksta Neatkarīgā Rīta Avīze.

Tamlīdzīgas masu psihozes tirgotāji Latvijā jau pieredzējuši. 2004. gadā no veikalu plauktiem dažu dienu laikā pazuda vārāmā sāls. Toreiz par iemeslu kļuva bažas, ka Eiropas Savienība atļaus pārdot tikai jodēto sāli. Ažiotāžas dēļ sāls cena pieauga trīskārt. Sešus gadus vēlāk par deficīta preci kļuva griķi, un to cena tuvojās 3 eiro par kilogramu.

Sliktāk, nekā tirdzniecības kari: eksperts novērtēja koronavīrusa ietekmi uz ekonomiku

Šoreiz ažiotāžu radījušas bažas par koronavīrusa parādīšanos. Cilvēki izpērk makaronus, miltus, konservus, sausās zupas un atstāj tukšus plauktus veikalos.

SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine pastāstīja, ka februārī būtiski pieaudzis plaša patēriņa preču un konservu pieprasījums. "Tā kā šie produkti ir ilgstoši uzglabājami, acīmredzot pircēji vēlas būt droši, ka viņu dzīvesvietā atrodas pietiekami daudz ēdiena, ja gadījumā mājās nāksies pavadīt ilgāku laiku. Produktu piegādes ir regulāras, un preču atlikumi gan veikalos, gan piegādātāju noliktavās ir pietiekami lieli, tādēļ pārtikas preču deficīts tuvākajā laikā neveidosies!" sacīja L. Vārtukapteine. Viņa piezīmēja, ka pieprasīti ir griķi, gaļas konservi, milti, makaroni. Mazliet vairāk pieprasīts cukurs. Nav mainījies konservētās kukurūzas pieprasījums, retāk pērk zaļos zirnīšus. No zivju produkcijas audzis konservētu tunču pieprasījums, toties kritušies šprotu pārdošanas apjomi.

"Acīmredzot šprotes kļuvušas par gardēžu segmenta produktu, ko pērk izsmalcinātu ēdienu gatavošanai, nevis ikdienas patēriņam," sacīja Vārtukapteine.

Ziepes un kareivji: kā Lietuvā cīnās ar koronavīrusu

Arī SIA "Maxima Latvija" iepirkuma departamenta direktors Edvīns Lakstīgala apstiprināja, ka atsevišķos veikalos novērots lielāks noteiktu produktu pieprasījums. Uzņēmums pastiprināti seko preču pieprasījuma izmaiņām un jau palielinājis piegādes apjomus noteiktām preču grupām, piemēram, griķiem, makaroniem, ingveram un roku dezinfekcijas līdzekļiem.

Arī "Rimi" ziņoja par augošu pieprasījumu pēc graudaugiem, konserviem un citiem produktiem ar ilgu uzglabāšanas termiņu, tomēr visi šie produkti Rimi veikalos joprojām pieejami.

Savukārt tīkla "CITRO"  veikalos konstatēts, ka pieprasījums pēc miltu maisījumiem audzis par 23%, griķu un rīsu produktiem – par 16%, makaronu izstrādājumiem – par 13%, savukārt pieprasījums pēc dažādu veidu graudaugu pārslām audzis par 8%, bet dzīvnieku barībai – par 17%. Tīkls informēja, ka rada produktu krājumus atbilstoši pieprasījumam un aicināja iedzīvotājus nepakļauties panikai un saprātīgi vērtēt savas produktu rezerves.

Lai neiedzīvotos uz ažiotāžas rēķina

Lai pārrunātu situāciju Latvijas pārtikas tirgū, kā arī kontrolējošo institūciju jau līdz šim paveikto un plānotos prevencijas pasākumus saistībā ar jaunā koronavīrusu "Covid-19" izplatīšanos pasaulē, ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro ceturtdien, 5. martā, sasauca sanāksmi, kurā piedalījās iesaistīto ministriju un kontrolējošo iestāžu pārstāvji un Latvijas lielāko tirgotāju un uzņēmēju organizāciju pārstāvji, vēsta LSM.

Sanāksmes dalībnieki secināja, ka pagaidām Latvijas mazumtirgotāji nav negodprātīgi izmantojuši situāciju un nepamatoti cēluši kādām preču grupām cenas. Latvijas Tirgotāju asociācijas priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs uzsver, ka pārtika no veikalu plauktiem nepazudīs.

Rozentāle: mēs esam gatavi stāties pretī koronavīrusam

"Tirdzniecībā problēmu nav. Mums preces ir pietiekošā sortimentā un daudzumā. Panikai nav pamata. Piegādes tiek pastāvīgi diversificētas. Par cenām mēs konstatējām, ka nekādu aizdomu nav. Protams, ir atsevišķas preces, piemēram, maskas, kurām jau piegādātājs ir būtiski pacēlis cenu un loģiski, ka tās tirgū būs daudz dārgākas nekā līdz šim. Jāsaka arī, ka mēs redzam tādas interesantas lietas, ka cilvēki nepērk makaronus no Itālijas, bet no Indijas, jo tur vīrusa nav. Jāsaka, ka produkti ir termiski apstrādāti un tajos vīruss nevar būt," teica Danusēvičs.

Viņš uzsvēra, ka Latvijā netrūkst pārtikas ražotāju un nav problēmu pabarot iedzīvotājus. Danusēvičs uzskata, ka Latvijā nenotiks tik vērienīga vīrusa izplatīšanās kā Ķīnā. "Pat ja būs, tad tas neaizliegs iepirkties un mums ir arī preču piegāde uz mājām. Darbojas e-veikali. Neviens nepaliks bez precēm. Ārkārtas situācijas tiek zīmētas. Iespējams, kāds grib pārbaudīt, kas notiktu, ja būtu karš, bet nevajadzētu tā dēļ sabiedrībai radīt papildu bailes par šo vīrusu," skaidroja Danusēvičs.

Lai novērotu un kontrolētu, vai tirgotāji nepamatoti nepaaugstina precēm cenas, Patērētāju tiesību aizsardzības centram uzdots veikt monitoringu. Arī iedzīvotāji tiek aicināti ziņot, ja pamana pēkšņu cenu kāpumu.