RĪGA, 6. marts – Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka uzaicināja atbraukt uz Rīgu 16. martā Eiropas Parlamenta locekļus, kuri iepriekš parakstīja lūgumu Latvijas varasiestādēm ar aicinājumu aizliegt SS leģionāru gājienu Latvijas galvaspilsētā, kā nacisma slavēšanas aktu. Par to Latvijas eirodeputāte pastāstīja Sputnik Latvija.
Tatjanas Ždanokas un Miroslava Mitorfanova sagatavotais iesniegums, ko parakstīja 38 eirodeputāti gandrīz no visām Eiropas Parlamenta frakcijām, 10. februārī tika nodots Rīgas domei, Latvijas Ministru kabinetam un Saeimai. Tā pamatā ir Eiropas Parlamenta rezolūcija no 2018. gada par neonacisma apkarošanu.
"Mēs lolojām vāju, bet tomēr cerību, ka Rīgas varasiestādes ieklausīsies Eiropas Parlamenta deputātu viedoklī un rīkosies pēc Sofijas piemēra, kura aizliedza neonacistu saietu," atzīmēja Tatjana Ždanoka, atgādinot, ka šogad Bulgārijā pirmo reizi aizliedza neonacistu gājienu, kurš pazīstams kā Lukova maršs.
Viņa pastāstīja, ka 3. marta sēdē Rīgas izpilddirektors Juris Radzevičs uzaicināja visus masveida akciju pieteicējus – gan leģionāru piekritējus, gan antifašistus – un nolasīja viņiem vēstuli no Briseles. Taču, sekojot iepriekšējo gadu piemēram, saskaņoja gājienu par godu leģionāriem.
"Taču pirmo reizi pa šiem gadiem netika noraidīts Latvijas Antinacistiskās komitejas protesta akcijas pieteikums. Šādu lēmumu, visticamāk, ietekmējusi eirodeputātu aicinājums un viņu paraksti pret kara noziedznieku slavēšanu un par to, lai Eiropas pilsētās veltītu vairāk uzmanības antifašistu kustībai. Antifašistu mītiņš 16. martā notiks tajā pašā laikā un vietā, no kurienes pie Brīvības pieminekļa dosies leģionāru un viņu piekritēju kolonna.
Uzzinot par šo lēmumu, es par to paziņoju visiem kolēģiem no Eiropas Parlamenta, kuri parakstīja kolektīvo vēstuli, un atzīmēju, ka kopīgiem spēkiem mums ir izdevies nedaudz līdzsvarot situāciju, lai gan gājiens vienalga notiks.
Es uzaicināju kolēģus no Eiropas Parlamenta paviesoties šajā dienā, 16. martā, Rīgā un ar savām acīm paskatīties uz šo te neonacistu akciju, ko nosoda Eiropas Parlamenta rezolūcija," pastāstīja Tatjana Ždanoka.
Viņa piebilda, ka pēcāk deputāti atkārtoti rosinās Eiropas Parlamentā jautājumu par kara noziedznieku slavēšanu pašā Eiropas centrā.
"Akmens akmeni asina. Un tā pakāpeniski mēs panāksim pilnu neonacistu akciju aizliegumu Latvijā," pārliecināta Tatjana Ždanoka.
Latvijā katru gadu Rīgā 16. martā tiek rīkots latviešu Waffen SS leģiona dalībnieku un to piekritēju gājiens.
Nacistiskās Vācijas vadība nodibināja latviešu SS leģionu Otrā pasaules kara laikā okupētās Latvijas teritorijā no divām grenadieru divīzijām. Nirnbergas procesā – tiesā pār galvenajiem nacistiskajiem kara noziedzniekiem SS līdz ar SD, gestapo un nacionālsociālistisko vācu partiju tika atzīta par noziedzīgu organizāciju. Tāpat par noziegumu pret cilvēci tika atzīta koncentrācijas nometņu izveide, ko citu starpā veidoja arī SS spēki.
Leģionāru gājiena rīkošana Latvijā, kas slavē nacistu noziedznieku piemiņu, ir pretrunā ne vien ar Eiropas Parlamenta, bet arī ar ANO rekomendācijām. Neraugoties uz to, līdz ar 16. marta tuvošanos katru gadu nākas pierādīt Latvijas varasiestādēm, ka neonacistu gājiena rīkošana ir nepieļaujama.
Lai arī gājiena rīkotāji atsaucas uz to, ka šis datums tika izvēlēts piemiņā par vienu no latviešu divīzijas kaujām pret sarkanarmiešiem, zināms, ka šajā dienā nacistu kalendārā bija cits datums - "Varoņu piemiņas diena". Arhīvos var atrast daudz vācu nacistu gājiena fotogrāfijas ar Hitleru priekšgalā Berlīnes ielās 1941. gada 16. martā.
