RĪGA, 26. februāris – Sputnik. Vakardienas Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts NAP-2027 – Nacionālais attīstības plāns, kurš, līdzīgi Eiropas Savienības finansēšanas periodiem, Latvijā tiek mērīts ar septiņu gadu periodiem, raksta BB.lv. Spriežot pēc valdībai piedāvātā teksta, mums apkārt esošā pasaule krasi mainīsies.
"Ikviens varēs justies drošs un piederīgs Latvijai, šeit katrs varēs īstenot savus mērķus. Nācijas stiprums sakņosies mantotajās, iepazītajās un jaunradītajās kultūras un garīgajās vērtībās, latviešu valodas bagātībā un citu valodu zināšanās. Tas vienos sabiedrību jaunu, daudzveidīgu un neatkārtojamu vērtību radīšanai ekonomikā, zinātnē un kultūrā, kuras novērtēs, pazīs un cienīs arī ārpus Latvijas," teikts plānā.
Mazināt nabadzības risku
Darba efektivitātes ziņā vienā darba stundā Latvijai 7 gadu laikā jāpaceļas no esošajiem 57,7% līdz 68%, jeb jāpārsniedz divas trešdaļas no Eiropas Savienības vidējā rādītāja. IKP uz vienu iedzīvotāju, kurš šobrīd praktiski ir vienāds ar divām trešdaļām, paredzēts palielināt līdz 80%. Savukārt Džini koeficientu, jeb starpību ienākumos, pazemināt no 35% līdz 30%. Latvijā grasās no 14,5% līdz 11,5% samazināt bērnu nabadzības risku vecumā līdz 15 gadiem. Četru vismazāk attīstīto reģionu ienākumu līmeni no visvairāk attīstītā vēlas vidēji pacelts no 47% līdz 55%.
Un lūk vēl divi interesanti rādītāji: "savstarpēja uzticēšanās" (jāpieaug no 6,4 līdz 7 punktiem 10 baļļu skalā) un "apmierinātība ar dzīvi" (no 73,6% līdz 81%).
"Latvija – mūsu mājas – zaļa un sakopta, radoša un ērti sasniedzama vieta pasaules telpā, par kuras ilgtspējīgu attīstību mēs esam atbildīgi nākamo paaudžu priekšā," vēl viena tēze plānā. Vienkārši asaras sariešas acīs no patosa, goda vārds!
Uzmanību pievērš trīs LR galvaspilsētas prioritāšu secība. Ekonomika tajā ielikta pēdējā vietā – lai gan, liekas, uz kā rēķina tad plaukt mākslām? Padomāja arī par provinci. Lūk, cēls citāts: "Reģionālās attīstības veicināšanai tiks radīti priekšnosacījumi visu reģionu ekonomiskā potenciāla attīstībai un sociālekonomisko atšķirību mazināšanai, paaugstinot iekšējo un ārējo konkurētspēju, kā arī nodrošinot teritorijuspecifikai atbilstošus risinājumus apdzīvojuma un kvalitatīvas dzīves vides attīstībai…"
Kas vēl?
Rodas tāds iespaids, ka NAP-2027 nebija jēdzīga redaktora un tas ir salikts no stilistiski dažādiem gabaliem – vienubrīd, palasi, dzejoļi prozā, bet citviet ierēdņu modernā valoda. Ko tad vēl jaunu mums sola pēc 7 gadiem? Četrus pamatvirzienus: "vienlīdzīgas tiesības", "dzīves kvalitāte", "zināšanu sabiedrība" un "atbildīga Latvija". Pēdējā, ja nu kas, atbildēs klimata un demogrāfijas izaicinājumiem.
Savukārt demogrāfijas indikatori mums būs šādi: veselīgas dzīves vecums vīriešiem pacelsies no 50,6 gadiem līdz 55 gadiem, sievietēm – no 52,2 līdz 57 gadiem. Ar medicīnisko palīdzību neapmierināto daļai jāsamazinās no 6,2% līdz 4%. mirstību no medicīniski novēršamiem iemesliem, rēķinot uz 100 tūkstošiem iedzīvotājiem, arī plāno samazināt no 342 līdz 316 gadījumiem vīriešu vidū un no 198 līdz 179 gadījumiem sieviešu vidū. Plānveida operācijas gaidīšanas laiku bērniem līdz 18 gadiem vēlas samazināt no 40 līdz 35 dienām. Visnotaļ pieticīgas vēlmes 7 gadu periodam, starp citu.
Taču cilvēks tikai domā… Spriežot pēc visa, dokuments tika gatavots pirms koronavīrusa epidēmija pārņēma Ķīnu un sāka jūtami kratīt arī pasaules ekonomiku. Un kā tad LR nākotni ietekmēs globālās militāri-politiskās kataklizmas, kuras nav iespējams izslēgt pilnībā, pat ir bail padomāt. Vienam gan ir taisnība: ar plānu ir labāk, nekā bez tā. Kā saka, dzīvojiet ilgi!