RĪGA, 20. februāris — Sputnik. Ukrainas Augstākās radas deputāts no partijas "Tautas kalps" Aleksandrs Dubinskis paziņoja, ka valstī iet bojā rūpniecība, un aicināja veidot speciālu ministriju šīs problēmas risināšanai, portālā RIA Novosti stāsta Aleksandrs Ļesnihs. Paši uzņēmumu īpašnieki netic tam, ka situācija varētu laboties, un gaida tālāko ražošanas samazināšanos, liecina Valsts statistikas dienesta informācija.
Nevienam nav vajadzīgi
Ukrainas varasvīri vienkārši "kāpj no vienas gultas otrā", nevis cenšas atjaunot rūpniecību, deputāts akcentēja telekanāla "112" ēterā. Pēc viņa domām, vajadzīgs speciāls resors, kas spētu atjaunot preču ražošanu valstī.
"Es vispār nesaprotu, kā tā: valstī, kas bija lielākā rūpniecības republika Padomju Savienībā, IKP līmeņa ziņā pielīdzināma Francijai, nav Rūpniecības ministrijas," bija sašutis politiķis.
Patiešām, Ukrainas rūpniecību piemeklējuši smagi laiki. Smagās rūpniecības apjoms pērnā gada otrajā pusē nepārtraukti kritās, turklāt novembrī saruka par 7,5% salīdzinājumā ar analogu periodu 2018.gadā.
Valsts statistikas dienests atzīmē, ka būtiski palēninājušās gandrīz visas nozares: ražošana pārstrādes sektorā samazinājusies par 5%, ieguves – par 8%, elektroenerģijas un gāzes piegādes sarukušas par 12%.
Nav gaidāmas arī pārmaiņas uz labo pusi. Aptaujājot pusotra tūkstoša uzņēmumu vadītājus, dienests konstatēja, ka pirmajā ceturksnī viņi gaida ražošanas jaudas noslogotības samazināšanos gandrīz par četriem procentpunktiem salīdzinājumā ar 2019.gada ceturto ceturksni.
Dienesta analītiķi to pamato ar vairākiem faktotiem, piemēram, pieprasījuma tālāku krišanos ārvalstīs. "Ārvalstu pasūtījumu pašreizējais apjoms rūpniecībā sastāda -24%, pārstrādes rūpniecībā – mīnus 29%," precizēja Valsts statistikas dienests.
To šo problēmu norādīja arī valsts ekonomikas attīstības ministrs Timofejs Milovanovs. Pēc viņa domām, eksportam kaitē Eiropā ieviestais carbon border tax. Pēc būtības tas ir papildu muitas tarifs, kas sadārdzina preču importu no valstīm, kas neiegulda līdzekļus ekoloģiskā ražošanā, tātad preces kļūst mazāk pievilcīgas Eiropas patērētāju acīs.
"Ukraina zaudējusi Krievijas tirgu un nespēj to kompensēt ar eksportu uz ES valstīm," atzina Milovanovs. Viņš precizēja, ka cita starpā eksports uz Krieviju mašīnbūves nozarē laikā no 2013.līdz 2019.gadam sarucis gandrīz seškārt – no 5,5 miljardiem līdz nepilnam miljardam dolāru. "Eksports uz ES valstīm šajā laikā pieaudzis no diviem līdz trim miljardiem un nevar pilnā mērā kompensēt šos zaudējumus," konstatēja ministrs.
Darbgaldi ir novecojuši
Ukrainas uzņēmumu konkurētspēju mazina arī galveno ražošanas līdzekļu nolietojuma līmenis. Milovanovs atzina, ka vidēji valstī rādītājs sasniedz 60%, rūpniecībā – pat 66%.
Ekonomikas attīstības ministrija plāno veidot koordinācijas centru, kurā rūpniecības problēmas tiks apspriestas līdz ar lielo uzņēmumu, nozares apvienību, analītisko centru vadītājiem un atbildīgajiem ierēdņiem.
Milovanovs piebilda, ka krīzes pārvarēšanai valdība plāno piešķirt vēl 20 miljardus grivnu (apmēram 800 miljonus dolāru). Līdzekļi tiks atvēlēti transporta infrastruktūras attīstībai, sektorālajām programmām un aizsardzības rūpniecībai.
Nav gluži saprotams, kur ņemt tik lielu naudas summu. Salīdzinājumam, 2019.gada pirmajos 11 mēnešos viss Ukrainas budžets saņēma 810 miljardus grivnu – par 20% mazāk nekā bija plānots. Pie tam tikai parādu dzēšanai ārējiem kreditoriem šogad valsts iztērēs aptuveni 420 miljardus.
Maz patērētāju
Jāpiebilst, ka pat gadījumā, ja nauda atradīsies, tā būs izdota velti, jo vienkārši nav patērētāju papildu produkcijai – iekšējais pieprasījums katastrofāli krītas. To rāda pat pirmās nepieciešamības preces.
Triju gadu laikā miltu mazumtirdzniecība valstī samazinājusies par 21,5%, gaļas un gaļas produktu – par 13%, cukura – par 11%, maizes – gandrīz par 8%. Galvenais iemesls – iedzīvotāju skaita straujā samazināšanās, pārsvarā – emigrācijas rezultātā.
Ukraiņi vēl joprojām meklē labāku dzīvi ārzemēs, daudzi dodas uz Eiropu peļņā un cenšas apmesties tur uz dzīvi, kopā ar ģimenēm. Precīzu datu nav, tomēr analītiķi uzskata, ka migrantu kopskaits var sasniegt desmit miljonus.
"Mums ir 17 miljoni ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, bet uzņēmumos strādā tikai septiņi miljoni. Tātad pazūd desmit miljoni cilvēku, - spriež ukraiņu ekonomists Aleksejs Kuščs. – Iznāk, ka darba migrācija ir kolosāla. Pastāvīgā darba migrācija (cilvēks ārzemēs pavada vismaz deviņus mēnešus gadā) – aptuveni trīs miljoni cilvēku. Svārsteņa migrācija (sezonas un individuālie darbi) – vēl vismaz četri vai pieci miljoni."
Pērnā gada nogalē Valsts statistikas dienests vērtēja, ka Ukrainā dzīvo 41,9 miljoni cilvēku. Faktiski valstī pastāvīgi dzīvo apmēram 35 miljoni. Ārvalstu investorus tas neiepriecina.
"Viena lieta, ja iekšzemes tirgus valstī sasniedz 50 miljonus cilvēku, cita – ja tas sastāda 40 vai pat 36 miljonus, - atzīmēja Ukrainas Mazumtirdzniecības tīklu piegādātāju asociācijas vadītājs Aleksejs Dorošenko. – Skaidrs, ka patēriņš samazinās, pie tam cilvēku labklājība neaug ātri."