Mediji ASV ceļ trauksmi: izrādās, aptuveni 65 miljoni ASV pilsoņu uzticas Vladimiram Putinam. Tādus datus demonstrē aptaujāto amerikāņu "uzticības reitings", stāsta analītiķis Ivans Daņilovs portālā RIA Novosti.
Politiskais izdevums Axios piesaista lasītāju vērību vēl vienai tendencei: politiskajām simpātijām pret Republikāņu partiju (tas ir, Donalda Trampa partiju) un uzticēšanos Krievijas prezidentam apvieno kāds faktors, ko tagad var uzskatīt par zinātniski pierādītu:
"Globālās aptaujas Pew Research dati liecina, ka republikāņi un viņiem simpatizējošie neatkarīgie vēlētāji vairāk nekā demokrāti un viņiem simpatizējošie neatkarīgie vēlētāji (31% pret 10%) tiecas paust uzticēšanos Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam un viņa soļiem globālajā arēnā. Paustā uzticība atšķiras par 21 procentpunktu. Kopaina: tā ir lielākā politiskā plaisa, ko Pew Research fiksējusi šajā jautājumā, lai arī republikāņu joprojām vēl nelielā pārliecība par Krievijas līderi lielā mērā atbilst ASV galveno sabiedroto noskaņojumam visā pasaulē. Kopumā uzticību Putinam pauduši 20% amerikāņu."
Axios vērtējums par zemo reitingu ASV sabiedroto vidū ir visai subjektīvs, tas neņem vērā vairākus būtiskus aspektus. Godākamās un ietekmīgās NKO Pew Research Center sociologi patiešām organizē aptaujas par uzticēšanos pasaules valstu līderiem un konkrētām valstīm globālā līmenī, un, saskaņā ar to statistiku, vidējais pozitīvas attieksmes reitings pret Krieviju valstī kopumā sastāda apmēram 33%.
Tomēr šie dati var būt nozīmīgi tikai tiem, kam šķiet: uz Zemes nav tādas valsts kā Ķīna (kur Pew nevar organizēt aptaujas, tāpēc neņem vērā Ķīnas klātbūtni pasaulē), un attieksmes nozīme pret Krieviju un tās prezidentu, piemēram, Kenijā (71.vieta pasaulē IKP pēc pirktspējas paritātes reitingā) un, piemēram, Indijā (3.vieta) ir vienāda.
Amerikāņu sociologu dati ir ļoti svarīgi un interesanti, taču ne centienos rast atbildi uz visai abstraktu jautājumu par attieksmi pret Krieviju un tās līderi "pasaulē", bet gan no Krievijai naidīgo mediju kampaņu efektivitātes vērtējuma viedokļa dažādās valstīs. Pavērojot amerikāņu sociologu pētījumu rezultātus no šī viedokļa, rodas iespaids, ka Krievijas oponentiem Vašingtonā laiks krist panikā: neskatoties uz visiem centieniem diskreditēt Krieviju un Vladimiru Putinu personīgi pēc 2014. gada krīzes Ukrainā, uzticēšanās viņam pastāvīgi pieaug.
Svarīgs metodoloģisks precizējums, lai pilnā mērā būtu saprotams propagandiskās katastrofas līmenis, ar ko pašlaik saskaras ASV. Jautājums, uz kuru atbildēja iedzīvotāji 33 pasaules valstīs, kuru viedokļos Pew Research ieinteresēja, bija formulēts tā: "Sakiet, cik lielā mērā jūs uzticaties katram no minētajiem politiķiem, - vai viņš rīkojas pareizi globālajos jautājumos? Atbildes varianti: "ļoti uzticos", "uzticos zināmā mērā", "mazliet uzticos" un "nemaz neuzticos".
2014. gadā uzticēšanās Vladimiram Putinam, ņemot vērā krīzi Ukrainā un totālo kampaņu rietumu medijos par "Krimas aneksiju", Vācijā sastādīja 22%, Francijā – 16% (atbilžu "ļoti uzticos", "uzticos zināmā mērā" summa). 2019. gadā (šos datus Pew publicēja tikai pirms dažām dienām) rezultāti ir sekojoši: Vācija – 36%, Francija – 27%. Jo vairāk ASV un Eiropas mediji klāsta, kā Putins apdraud Eiropas Savienību un rietumu liberālisma ideālus, jo lielāks skaits galveno Eiropas valstu iedzīvotāju pauž uzticēšanos Krievijas līderim no globālo jautājumu risināšanas viedokļa.
Līdzīga tendence fiksēta gandrīz visās ES valstīs, un starpība ir tikai mērā, kādā tā izteikta. Ģeopolitiskās uzticēšanās reitings Krievijas prezidentam Itālijā jau sasniedzis 43% un pārsniedzis vēsturisko 2007. gada maksimumu. Lielbritānijā uzticēšanās līmenis ir 26% (tik un tā tas ir augstāks nekā 2014. gadā un pieaug), kur Krievijas diskreditēšanas centieni tomēr liek sevi manīt. Britu mediju speciālisti un politiķi-rusofobi var sevi paslavēt: Skripaļu kaķis netika iemidzināts velti – Putina reitinga pieaugumu Lielbritānijā izdevies piebremzēt.
Respondentu pārliecība par to, ka, risinot dažādus globālos jautājumus, Krievijas līderis rīkosies pareizi, un pozitīva attieksme pret Krieviju ir saistītas, un starpība starp uzticēšanos Putinam un simpātijām pret Krieviju ar salīdzinoši retiem izņēmumiem, nepārsniedz dažus procentus vai atrodas statistiskās kļūdas robežās. Diezgan droši var mest pie malas teoriju, ko dažkārt labprāt izmanto rietumvalstu mediji, tas ir, teoriju par to, ka liels skaits cilvēku pasaulē izjūt simpātijas pret Krieviju un ļoti negatīvi vērtē valsts vadības darbības ģeopolitiskajā arēnā. Pasaules sabiedrības acīs Krievijas darbības ārpasaulē nav atdalāmas no tās koptēla.
Pew aptaujas liecina, ka Rietumu propagandas iespējas ir ierobežotas. Cilvēki, kas tic Holivudas stereotipu, starptautisko influencers, sociālo tīklu un "Rietumu respektablo mediju" visspēcībai, kuri visus šos gadus apsūdzējuši Krieviju par ķīmisko ieroču lietošanu Sīrijā, par Donbasā notriekto Boeing, par eiropeisko "disidentu" masveida slepkavībām, uzskata par neizskaidrojamu un neiespējamu pat faktu, ka aug augumā uzticēšanās un simpātijas pret Krieviju un tās līderi. Ja aptauju rezultāti būtu "atdūrušies" kādā vietā un apstājušies, varētu nodomāt, ka vienkārši katrā sabiedrībā ir zināms skaits pilsoņu, kuriem ir izveidojusies imunitāte pret Krievijai naidīgo propagandu, kas līst pār viņiem teju vai no katra gludekļa. Taču situācija ir vēl interesantāka – Krievijai naidīgā propaganda patlaban nāk par labu tās imidžam.
Neloģiskā situācija ir saprotama: ja Krieviju ilgi lādēt par Trampa ievēlēšanu un Brexit, zināma daļa auditorijas noticēs. Vēl vairāk, tā jutīs neliekuļotas simpātijas pret Krieviju. Ja Krievija ar savām neatkarīgajām darbībām pasaules arēnā ilgi un konsekventi kaitina proamerikāniskā globālisma piekritējus no mediju un politiskās elites aprindām, Krievijai aizvien vairāk simpatizēs to Eiropas valstu pilsoņi, kuri negatīvi vērtē proamerikātisko eliti. Šo pilsoņu skaits pieaug. Domājams, ziņu redakcijas Vašingtonā, Londonā un Berlīnē to saprot, taču apstāties vairs nespēj.
Paradokss: par labāko ieguldījumu Krievijas reklāmā aiz robežām ir izrādījusies maksimāli neatkarīga iekšējā un ārējā politika, kā arī investīcijas līdzekļos, kas ļauj tieši informēt ārvalstu auditoriju par Krievijas politiku: Krievijai naidīgo melu fonā mierīgais ģeopolitiskais spēks, kas ignorē Vašingtonas pavēles, izskatās visai pievilcīgi. Jo spēcīgāka un politiski, ekonomiski un kulturāli neatkarīgāka kļūst Krievija, jo vairāk tā patīk citu valstu vienkāršajiem iedzīvotājiem. Tāds ir galvenais secinājums, kas izriet no amerikāņu sociologu vērienīgā pētījuma.