RĪGA, 13.februāris — Sputnik. Latvijas Saeima apstiprinājusi likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu, par to nobalsoja 62 deputāti, pret – 22, vēsta Saeimas vietne.
Pirmajā lasījumā likumprojektu atbalstīja tikai četras partijas, taču otrajā lasījumā par Rīgas domes atlaišanu balsoja visas koalīcijas partijas. Pret pašvaldības atlaišanu iebilda tikai partijas "Saskaņa" deputāti un vairāki neatkarīgie deputāti. Četri Zaļo un zemnieku savienības pārstāvji nebalsoja.
Rīgas domes atlaišanu iniciēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, ņemot vērā domes nespēju atrisināt atkritumu krīzi. Pašvaldību likumā iekļautas vairāk nekā 20 pašvaldību autonomās funkcijas, kuru vidū ir komunālo pakalpojumu, arī atkritumu izvešanas nodrošināšana. Autonomo funkciju nepildīšana ir viens no četriem iespējamiem pašvaldības atlaišanas iemesliem.
Likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu pirmajā lasījumā Saeima pieņēma 2019.gada 19.decembrī.
Taču pirms likumprojekta otrā lasījuma parādījās vēl viens iemesls domes atlaišanai: Rīgas mērs Oļegs Burovs sadarbībā ar opozīciju sasauca trīs sēdes (pēc būtības – četras) bez kvoruma. Pašvaldību likums norāda, ka tas ir pietiekams pamats pašvaldības atlaišanai.
Koalīcijas deputāti ar balsu vairākumu nolēma nesvītrot no likumprojekta pārmetumus par "atkritumu krīzi" un vienkārši papildināt to ar punktu par nenotikušajām sēdēm. Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis atzīmēja, ka tas būtiski pastiprina likumprojekta juridisko pamatu, un šajā gadījumā dome tiks atlaista vairāku iemeslu dēļ. 12.februārī par likumprojektu atbildīgā Budžeta un finanšu komisija atbalstīja likumprojekta papildināšanu, iekļaujot tajā jauno atlaišanas pamatojumu.
Vēstīts, ka parlamenta opozīcija nevērsīsies pie prezidenta Egila Levita sakarā ar likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu, lai liktu šķēršļus ārkārtas vēlēšanām. Ja opozīcija vērstos pie prezidenta ar tādu lūgumu, domes ārkārtas vēlēšanas tiktu atliktas vismaz uz diviem mēnešiem.
Saskaņā ar Pašvaldību likumu, Rīgas domes atlaišanas gadījumā tiks izveidota pagaidu administrācija, kuras uzdevums būs pašvaldības funkciju izpilde līdz brīdim, kad jaunā dome sapulcēsies pirmajai sēdei. To varētu vadīt VARAM valsts sekretārs Edvīns Balševics. Rīgas pagaidu administrācijas vadītāja vietnieku posteņus varētu ieņemt Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš un Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.