Uzturēšanās atļauja turpina strādāt: ārzemnieki ieguldījuši Latvijā 1,5 miljardus eiro

Ārzemju investīcijas, kas saistītas ar Pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā saņemšanu, 10 gadu laikā sastādīja pusotru miljardu eiro, neraugoties pat uz to, ka pieteikumu skaits Pastāvīgās uzturēšanās atļauju piešķiršanai ir samazinājies.
Sputnik

RĪGA, 10. februāris – Sputnik. Neraugoties uz to, ka Latvijas varasiestādes kopš 2014. gada konsekventi pastiprina Pastāvīgās uzturēšanās atļauju izsniegšanas nosacījumus, kad investīciju slieksnis tika palielināts no 150 tūkstošiem līdz 250 tūkstošiem eiro, Latvijai tomēr ir izdevies nopelnīt uz tās rēķina 1,5 miljardu eiro, vēsta Mixnews.lv.

Iekšlietu ministrijas ziņojumā valdībai norādīts, ka no 2010. gada jūlija līdz 2019. gada vasarai šīs programmas ietvaros ārzemnieki Latvijā ieguldījuši 1,5 miljardus eiro.

No 2010. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 30. jūnijam Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) investīciju programmas ietvaros izsniegusi aptuveni 18 tūkstošus Pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

Trīs pirkstu kombinācija: bez Krievijas pircējiem cieš nekustamo īpašumu tirgus

Taču 177 gadījumos Pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegšanā tika atteikts, 1633 atļaujas tika anulētas.

2018. gada 1. jūlijā Latvijā dzīvoja 10 105 investori un viņu ģimenes locekļi, 2019. gada 1. jūlijā – 8 751.

1,25 miljardus eiro, jeb 82,9%, ārzemnieki Latvijā investēja nekustamajos īpašumos. 158 miljonus eiro – 10,5% – ieguldīja kredītiestāžu subsidētajās saistībās. 6% - uzņēmumu pamatkapitālā, 0,6%, jeb 9,5 miljonus eiro – bezprocentu valsts vērtspapīru iegādē.

Turklāt 85% visu Pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā pretendentu ir bijušās PSRS valstu pilsoņi.

Iepriekš ziņots, ka Krievijas pilsoņu pieprasījums pēc ārvalstu nekustamajiem īpašumiem kopš 2014. gada ir ievērojami samazinājies, un tagad arvien vairāk ārzemju objektu īpašnieku tiecas tos pārdot.

Lai gan, sākot kopš 90. gadiem, mājokļa iegāde ārzemēs Krievijas pilsoņu vidū bija visnotaļ populāra.

Kopš 2014. gada, kad investīciju robeža tika palielināta no 150 līdz 250 tūkstošiem eiro, Latvijas varasiestādes konsekventi pastiprināja Pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegšanas nosacījumus. Rezultātā programmu turpināja pastāvīgi ierobežot, pirmām kārtām pēc Nacionālās apvienības iniciatīvas, kura jaunajos investoros redz rusifikācijas draudus.

Par fināla akordu kļuva 2017. gada novembra beigās pieņemtie Imigrācijas likuma grozījumi, kuri ieviesa obligāto maksājumu par Pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pagarināšanu visiem topošajiem investoriem, ieskaitot tos, kas ieguldījis līdzekļus nekustamajā īpašumā, uzņēmumā vai banku saistībās. Runa ir par 5000 eiro maksu par katru ģimenes locekli reizi piecos gados.