RĪGA, 1. februāris – Sputnik. Viļņu neapmierina gaidāmais Eiropas dotāciju samazinājums, un tā grasās cīnīties par finansējuma palielinājumu Briselē, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz prezidenta padomnieka Simona Krepšta paziņojumu.
Veco Eiropu vairs neinteresē postkomunistiskās valstis, uz kuru rēķina notika ES paplašināšanās, – to potenciāls ir izsmelts, tādēļ Brisele nefinansēs Baltiju līdzšinējā apmērā, paziņoja Sputnik Latvija ekonomikas zinātņu doktors, KF valdības Finanšu universitātes prorektors Aleksejs Zubecs.
"Kad ES paplašinājās uz Austrumeiropas rēķina, tas tika darīts nebūt ne jauno dalībnieku labā. Vecā Eiropa uz biznesa un ekonomikas pārņemšanas, jaunas infrastruktūras izveidošanas rēķina pēcpadomju telpā nopelnīja milzīgu naudu, simtiem miljardu dolāru. Šodien šis process ir noslēdzies: visu, ko vecās ES dalībvalstis varēja pārņemt, tās pārņēmušas," paskaidroja Zubecs.
Eksperts uzsvēra, ka vecās Eiropas valstis vairs nav ieinteresētas naudas ieguldīšanā postkomunistiskā telpā.
"Viss, ko varēja izsūkt, jau ir izsūkts. Tās pievienoja pēcpadomju valstis savai ekonomikai, izveidoja jaunu biznesu – finanses, gāzes apgādi un elektroapgādi; transporta un rūpniecības infrastruktūru pēcpadomju teritorijā pārņēma vecās Eiropas kompānijas. Izveidot kaut ko jaunu un tādējādi palielināt kapitalizāciju tās vairs nevar," atzīmēja Zubecs.
Eksperts uzsvēra, ka tai pašā laikā šajās teritorijās notiek strauja iedzīvotāju aizplūšana uz ārzemēm – lielākoties izglītoti jaunieši. "Tie, kas tur paliek, nerada būtisku interesi ekonomikas attīstībai. Tādēļ papildu naudas attīstībai vairs nebūs: savilkt ciešāk jostas nāksies gan baltiešiem, gan poļiem, gan bulgāriem ar rumāņiem," brīdina Zubecs.
Turklāt, kā norāda eksperts, vecās ES dalībvalstis ievieš jaunu dotāciju veidošanas politiku – līdzekļi tagad ies nevis konkrētām valstīm, bet reģioniem: "Vecā Eiropa pagriež daļu Eiropas fonda finansējuma savā virzienā ar attīstības izlīdzināšanas ieganstu savā teritorijā starp vājiem un stipriem reģioniem."
Zubecs atgādināja, ka Eiropas Savienība pieņēma lēmumu par finansējuma samazināšanu Baltijas valstīm, Polijai, Bulgārijai un Rumānijai vēl pirms trim-četriem gadiem.
"Brisele uzskata, ka pārejas periods tur ir noslēdzies, jauno Eiropas Savienības dalībvalstu ekonomika ir pievilkusies tuvāk vecās Eiropas labklājības līmenim. Līdz ar to palīdzībai bijušajām komunistiskā bloka valstīm jābūt samazinātai. Baltijai vajadzēja jau tobrīd domāt par to un nepiekrist, mēģināt pierādīt Briselei nepieciešamību pagarināt šīs programmas. Tagad jau par vēlu," nobeigumā sacīja Zubecs.
Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Eiropas Savienības dotācijas sastāda ievērojamu daļu Baltijas valstu budžeta. Gaidāms, ka līdz 2020. gada beigām Latvijas no Briseles saņems gandrīz 4,5 miljardus eiro. Eiropas Savienības septiņu gadu budžeta projektā, sākot no 2021. gada, paredzēta vērienīga subsīdiju samazināšana Austrumeiropas valstīm. Saskaņā ar prognozēm gaidāmajā septiņu gadu budžetā Latvijai paredzēto dotāciju samazinājums sastādīs no 13% līdz 20% no esošā dotāciju apjoma.