Latvijas ĀM pastāstīja, ko vēlas pēc Brexit. Un pieticīgi atgādināja par tirdzniecību

Noskaidrojās, ka Latvijai nemaz tik daudz nevajag no britu puses: pirmām kārtām – dalība drošības pasākumos, un nebūtu slikti noslēgt arī izdevīgu tirdzniecības vienošanos.
Sputnik

RĪGA, 1. februāris – Sputnik. Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica pastāstīja par to, ko valsts gaida no Lielbritānijas pēc Brexit, vēsta Rus.lsm.lv.

Eksperti pastāstīja, ko gaidīt pārtikas produktu eksportētājiem no Latvijas pēc Brexit

Pēc Latvijas ĀM pārstāves sacītā, Latvija ir ieinteresēta, lai pēc izstāšanās no Eiropas Savienības Lielbritānija turpinātu piedalīties Eiropas drošības pasākumos.

Turklāt Latvijas interesēs ir tirdzniecības vienošanās noslēgšana starp Lielbritāniju un ES, kura ietvertu pēc iespējas vairāk nozaru.

Tāpat Kalniņa-Lukaševica atzīmēja, ka Lielbritānija Latvijai ir svarīgs un tuvs partneris pie ES pārrunu galda, jo abu valstu nostājas daudzos ārpolitikas jautājumos ir ļoti tuvas. Tādēļ Latvijai ir ļoti žēl, ka pēc Brexit tā var pazaudēt tik drošu sabiedroto.

Brexit ir noticis

Atgādināsim, ka Eiropas Parlaments atbalstīja vienošanos ar Lielbritāniju par tās izstāšanās nosacījumiem no Eiropas Savienības. Pret līgumu par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības uzstājās vien 49 Eiropas Parlamenta deputāti no 683 nobalsojušajiem, liecina balsojuma dati. Dokumentu atbalstīja 621 deputāts, 13 atturējās.

Eiropas Savienība oficiāli pazaudējusi vienu aizbildni: Brexit ir noticis

Iepriekš likumprojektu par "šķiršanās" nosacījumiem atbalstīja Lielbritānijas parlaments, kā arī saņēma karalisko sankciju un kļuva par likumu.

Aizritējušajā naktī Lielbritānija pameta Eiropas Savienības valstu saimi. Taču līdz 2020. gada beigām attiecībās starp valsti un ES nekas nemainīsies: notiks pārejas periods, kura laikā puses veiks pārrunas par turpmākajām attiecībām.

Kā radio Sputnik ēterā atzīmēja Maskavas Valsts universitātes Valsts pārvaldes fakultātes pasniedzējs Pavels Tarusins, Brexit sekas Eiropas Savienības valstīm ir prognozējamas – gaidāms kopīgā budžeta samazinājums un, līdz ar to, dotāciju samazinājums Baltijas valstīm. Visticamāk, ES uzsēdinās tās uz finanšu diētas.