Latvija var saņemt 5 miljonus tonnu minerālmēslu: baltkrievu bizness tiesājas ar Lietuvu

Igora Udovicka Biriu kroviniu terminalas tiesājas ar Lietuvu par tiesībām paplašināt termināli Klaipēdas ostā.
Sputnik

RĪGA, 1. februāris – Sputnik. Lietuvas Galvenā administratīvā tiesa likusi no jauna izskatīt pirmās instances tiesā Biriu kroviniu terminalas (BKT) termināļa sūdzību saistībā ar kompānijai paredzētajiem paplašināšanās ierobežojumiem Klaipēdas ostā, vēsta 15min.lt. Uz kārts tiek likti pieci miljoni tonnu minerālmēslu pārkraušanai gadā un nacionālā drošība.

Alternatīvas naftai no KF ir dārgākas, tomēr Lietuva ir gatava palīdzēt Baltkrievijai

Beramo kravu terminālis BKT par 70% pieder biznesmenim Igoram Udovickim, vēl 30% pieder "Belaruskaļij". BKT vēlas iegādāties kompānijas Nemuno terminalas akcijas, kura par 100% pieder Igoram un Olgai Udovickiem un darbojas BKT blakus esošajā teritorijā. Sakarā ar to, ka BKT plāno palielināt baltkrievu minerālmēslu pārkraušanu no 10,5 miljoniem līdz 15-16 miljoniem tonnu gadā, terminālim ir nepieciešama paplašināšana, ar to Udovickis arī skaidro Nemuno terminalas iegādes nepieciešamību.

"Biriu kroviniu termnalas potenciāls pieaugs no esošajiem 12 miljoniem tonnu gadā līdz 16 miljoniem. Tas ir tieši tas apjoms, ko ir paredzēts eksportēt no Baltkrievijas 2024.-2025. gadā. Ja mēs to neizdarīsim, tad papildu kālija minerālmēslu apjomi tiks novirzīti uz citām ostām," teica Udovickis.

Lietuvas valdībā pastāv zināmas raizes saistībā ar Baltkrievijas ietekmes izaugsmi Klaipēdas ostā. Jautājums par Biriu kroviniu termnalas plāniem iegādāties kompānijas Nemuno terminalas akcijas tika skatīts Ministru kabineta slēgtajā sēdē 2019. gada septembrī. Lēmums šajā jautājumā ir konfidenciāls, tomēr, saskaņā ar Lietuvas mediju datiem, valdība nolēma nebloķēt pirkuma darījumu, taču uzdeva komisijai, kura pārbauda stratēģisko objektu darījumus, noteikt papildu "apdrošināšanas nosacījumus", ņemot vērā riskus, ko nosaucis Valsts drošības departaments.

Oktobra vidū BKT paziņoja, ka valdības komisija 12. septembrī nolēma, ka kompānija neatbilst nacionālās drošības interesēm, savukārt 30. septembrī valdība uzdeva komisijai noteikt investīciju nosacījumus. Saskaņā ar BKT apgalvoto, tām bija jāsasniedz gandrīz 70 miljonus eiro.

Pēc BKT domām, komisijas nosacījumi ir pretrunā ar Lietuvas un Eiropas Savienības likumdošanu, kā arī ar valsts starptautiskajām saistībām un ir neizpildāmi. Kompānijā uzskata, ka šāda veida komisijas rīcība destabilizē termināļa darbību.

Lietuva un Latvija strīdas baltkrievu elektroenerģijas dēļ. Bet Krievija no tā gūs peļņu

Turklāt, diskriminējot BKT akcionāru – baltkrievu investoru, komisija pārkāpusi Lietuvas un Baltkrievijas līgumu par investīciju veicināšanu un aizsardzību. Komisijas secinājums balstās uz nepatiesiem faktiem par BKT akcionāru darbību, paziņoja BKT.

Šajā sakarā kompānija pērnā gada novembrī iesniedza sūdzību Viļņas Apgabala administratīvajā tiesā, taču tā atteicās to pieņemt. Pirmās instances tiesas lēmumu BKT apstrīdēja Lietuvas Galvenajā administratīvajā tiesā, kura to apmierināja. Tagad pirmās instances tiesai no jauna ir jāizskata BKT sūdzība.