Baltijas valstis un Ukraina ierosināja ierobežot Maskavas pilnvaras, taču cieta sakāvi. Par to, kāpēc Eiropas Padome nepakļāvās provokācijām, portālā RIA Novosti stāsta Galija Ibragimova.
Neprognozējama procedūra
Konflikts sākās ar Lietuvas deputāta Emanuela Zingera runu. Tiklīdz tika atklāta sēde Strasbūrā, viņš ierosināja pārskatīt nacionālo delegāciju darba kārtību un ierobežot Krievijas pilnvaras. Iegansts atradās: Zingeris apgalvo, ka Krievijas varasiestādes nepilda Eiropas cilvēktiesību tiesas lēmumus.
Arī Ukrainas delegācija nepalika malā. Kijeva satraukusies par Krievijā uzsākto konstitucionālo reformu. Deputāts Aleksejs Gončarenko, partijas "Eiropas solidaritāte" loceklis, uzskata par apdraudējumu Krievijas prezidenta Vladimira Putina ierosinājumu piešķirt Krievijas likumiem pārsvaru pār starptautiskajām tiesībām. Ja šis grozījums tiks iekļauts valsts pamatlikumā, Maskava atteiksies izpildīt jebkādus ECT lēmumus, pieļāva Ukrainas politiķis.
Deputāte no Latvijas Marija Golubeva iebilda pret Krimas pārstāvju darbu Krievijas delegācijas sastāvā, - savu viedokli viņa pamato ar to, ka EP pussalu joprojām uzskata par Ukrainas teritoriju. Tātad krimiešu ierašanās Strasbūrā esot neleģitīma. Golubeva bija sašutusi arī par Krimas iedzīvotāju dalību federālajās un parlamentārajās vēlēšanās Krievijas teritorijā.
Baltijas valstu delegāciju pretenzijas tika nodotas monitoringa komisijai, kas pieņems gala lēmumu. EPPA priekšsēdētāja Liliāna Morī Paskjē pieļāva, ka pilnvaras, iespējams, netiks pagarinātas visām delegācijām, taču paskaidroja: "Tā ir ļoti neprognozējama procedūra."
Nepamatotas pretenzijas
Krievijas delegācijas vadītājs, Valsts domes vicespīkers Pjotrs Tolstojs norādīja, ka delegācija pametīs ziemas sesiju, ja Krievijai tiks noteikti jebkādi ierobežojumi. "Ceru, ka saprātīgi domājošais vairākums tādus lēmumus nepieņems," viņš teica.
Pēc viņa domām, diskusijas par to, kā Konstitūcijas grozījumi ietekmēs ECT lēmumu izpildi Krievijā, ir priekšlaicīgas. "Nosodīt Krieviju par pamatlikuma grozījumiem, kuri vēl nav izdarīti, bet gan tiek apspriesti sabiedrībā? Tas ir dīvaini," piezīmēja Krievijas delegācijas vadītājs.
Tolstojs atgādināja, ka Krimas deputātu dalība Krievijas delegācijā ir likumīga atbilstoši EP Venēcijas komisijas slēdzieniem. "Nesaskatu ne tiesisku, ne politisku pamatu tāda veida pretenzijām. Kad nav pamata, ķeras pie jebkura iegansta," uzsvēra Tolstojs.
Ar viņa viedokli vienisprātis bija arī EPPA monitoringa komisija. Jau nākamajā dienā pēc Lietuvas un Latvijas izprovocētā konflikta Krievijas pilnvaras tika apstiprinātas pilnā apjomā. Vēl vairāk, Pjotrs Tolstojs ar balsu vairākumu tika ievēlēts EPPA vicespīkera amatā.
Draudi palikt bez Krievijas maksājumiem
Tā kā Krievijas dalība EPPA nesen tika pilnībā atjaunota, Valsts domes delegāti cerēja, ka nekādu jaunu ierobežojumu vairs nebūs. Aizvadītā gada pavasarī vairākums nacionālo delegāciju atbalstīja Maskavas tiesību atjaunošanu organizācijas darbā. EPPA Venēcijas komisija apstiprināja, ka domstarpības Krimas un Donbasa jautājumā nevar kļūt par balsstiesību ierobežojuma iemeslu.
Rudens sesijā Krievijas delegācija ieradās pilnā sastāvā. Toreiz sēde sakrita ar EP 70.jubileju. Tomēr svētku pasākumus aptumšoja Ukrainas, Lietuvas, Igaunijas un Gruzijas delegātu demarši, kuri nosodīja Krievijas tiesību atjaunošanu un nāca klajā ar kopīgu paziņojumu. Dokumentu ņēma vērā, taču Maskavas pilnvaras tas neietekmēja. Ukraina atteicās piedalīties šajā EPPA sesijā.
Organizācija negrozīja lēmumu arī tāpēc, ka jūlijā Krievija iemaksāja EP budžetā visu summu par dalību 2019. gadā. Maskava samaksāja iemaksas arī par iepriekšējiem diviem gadiem, lai arī EPPA darbā faktiski nepiedalījās. Organizācijai, kas sajuta līdzekļu trūkumu, tas bija svarīgs solis.
Bez Krievijas dalības EPPA bija spiesta atteikties no dažādiem infrastruktūras projektiem, konferencēm un diskusijām, samazināt darbinieku algas. Nācās pagaidīt arī ar EP galvenās mītnes remontu. Austrumeiropas valstis un Ukraina vairākkārt iemaksāja summas, kas pārsniedza to dalības maksu, taču tas organizācijai ne īpaši palīdzēja.
Statūtu pārkāpumi
"EPPA pretenzijas Krievijai vienmēr ir politizētas. Tur bīstas no grozījumiem Krievijas Konstitūcijā, lai arī diskusija par tiem mūsu valstī tikai sākusies. Pie tam daudzu EP dalībvalstu konstitūcijās jau sen iekļauta nostādne par nacionālās likumdošanas virsvadību. Piemēram, Vācijā ratifikācijas likumam, kas saistīts ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, ir federālā likuma statuss. Tātad Konstitūcija ir nostādīta augstāk nekā Berlīnes saistības dokumenta priekšā," RIA Novosti pastāstīja Krievijas Federācijas Padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Konstantīns Kosačovs.
Par EPPA darba galveno trūkumu viņš uzskata to, ka daudzas delegācijas neiedziļinās apspriežamo problēmu būtībā un balso pēc inerces.
"Daudzu nacionālo delegāciju viedoklis par valsti vai problēmu veidojas atbilstoši tam, ko viņi lasa vietējos medijos. Tātad viņi biežāk reaģē uz mītiem un draudu simulakriem. Viņus ir grūti saturiski pārliecināt par kaut ko. Tāpēc svarīgu politisko problēmu risinājums kļūst par šī EPPA pelēkā vairākuma ķīlnieku," viņš pauda savu viedokli.
Starptautisko tiesību speciālists Arturs Gulasarjans sarunā ar RIA Novosti paskaidroja, ka saskaņā ar EPPA procedūras noteikumiem delegāciju pilnvaras iespējams apstrīdēt var gadījumā, ja viņi rupji pārkāpj organizācijas statūtus.
"EP Statūti nesniedz pilnvaras EPPA patstāvīgi ierobežot locekļu tiesības. Galvenā loma piešķirta EP Ministru komitejai. Turklāt paredzēta procedūra Ministru komitejas konsultācijām ar EPPA. Skaidrs, ka nacionālo delegāciju pilnvaru vienpusēja ierobežošana ir statūtu pārkāpums," paskaidroja jurists.