RĪGA, 23. janvāris – Sputnik. Ministri Krišjāņa Kariņa valdībā dara, kas tiem tīk, bet premjeram viss ir vienalga. Tik mīksta attieksme pret Ministru kabineta locekļiem un viņu pieņemtajiem lēmumiem var novest pie krīzes, paziņoja radio Baltkom ēterā politoloģe, bijusī Saeimas spīkere Ilga Kreituse.
Koalīcijas ministri pieļauj lietas, kuras ir grūti nekritizēt, paziņoja politoloģe. Piemēra kārtā viņa minēja situāciju ar ģenerālprokuroru, diskusijas saistībā ar Valsts policijas priekšnieka iecelšanas kārtību un izglītības sistēmā notiekošo.
"Kā augstskolas pasniedzēja es izsaku dziļu līdzjūtību Latvijas Universitātei. Bet Kariņam viss ir vienalga. Mēs pat nezinām, vai LU patlaban ir vai nav likumīgs rektors. Un tas viss velkas jau tik ilgu laiku… Un mēs runājam par izmaiņām, reformām. Nevienu lietu nevar novest līdz galam!" sacīja Kreituse.
Pēc viņas domām, Kariņš nevēlas konfliktēt ar ministriem saistībā ar viņu lēmumiem, viņam galvenais ir, lai visiem būtu labi.
"Viņš ministram nesaka neko, un tas turpinās. Ar šādu koalīciju citam premjeram būtu gājis grūtāk, taču tik mīksta, mierīga uzvedība var novest pie krīzes situācijām valstī," uzskata politoloģe.
Viņa prognozē, ka šādā situācijā pēc dažiem mēnešiem ar lielu daļu varbūtības sāksies valdības krīze.
"Tagad tas, kas notiek ar dzelzceļu, pusotrs tūkstotis atlaisto – tas nav gala skaitlis. Mēs vēl nezinām, cik lielā mērā mēs izjutīsim uz savas ādas Ventspils ostas notikumus, kas tur notiks. Mēs jau jūtam, kā nepietiek naudas sportam. (…) Vēl pusgadu var mierīgi noturēties, taču vasarai pienākot, domāju, kad visi šie jautājumi virzīsies uz priekšu, var izveidoties krīzes situācija," pateica Kreituse.
Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka 23. janvārī aprit gads kopš Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") valdības darba sākuma. Apkopojot šo gadu, Kariņš atgādināja, ka pirms gada viņa valdība nospraudusi konkrētus mērķus sabiedrības labklājības celšanai. Gada laikā koalīcija vienojusies ne tikai par mērķiem, bet arī par konkrētiem likumu grozījumiem, piemēram, par tā saucamo finanšu sistēmas kapitālremontu.
Viņš piezīmēja, ka finiša taisnē izgājusi arī administratīvi teritoriālā reforma, – pēc premjera domām, tā vajadzīga, lai īstenotu reformas izglītības un veselības aprūpes sistēmās.
Premjers iezīmēja arī nākamo gadu uzdevumus, tostarp – izmaiņas nodokļu sistēmā.
"Tāpat kā pirms gada, tā arī tagad šeit stāv tie paši pieci politiskie spēki apņēmības pilni turpināt darbu un gatavi uzklausīt konstruktīvu kritiku," - pateica Kariņš, piebilstot, ka valdība ir rīcībspējīga, turklāt ar skaitliski stabilu atbalstu Saeimā.