Maskava nekad nav devusi ieganstu tamlīdzīgām bažām, taču NATO nostiprinās šajā rajonā visiem spēkiem, portālā RIA Novosti vēsta Galija Ibragimova.
Purvi un akači
Biezi meži, necaurejami purvi un ezeri, māli un dubļi, ko vietumis sedz dēļu klājs. Vēl ir vienviziena dzelzceļš un divas šauras autotrases – sakari ar Lielo zemi. Tāda ir aina uz simt kilometrus garas Polijas un Lietuvas robežas. Tā saucamais Suvalku koridors. Militārajos dokumentos – "koridors SK".
Pēdējos gados tuvējo apdzīvoto vietu iedzīvotāji šeit uzsākuši aktīvu komercdarbību. Pie līkumainajiem mežu ceļiem parādījušās picērijas, kafejnīcas, restorāni un pat SPA saloni. Tas viss domāts poļu vai lietuviešu karavīriem, kuri sargā kopīgo robežu. Dažkārt iestaigā arī citu NATO valstu kareivji. Pie Polijas un Lietuvas robežas viņi parādījās 2017.gadā. Daudznacionālo bataljonu vada Vācija un ASV. NATO kareivjiem no Lietuvas puses ir 17 tanki. 2018.gadā tanki parādījās arī grupējumam Polijā – amerikāņi nogādāja pie kordona 28 tankus caur Gdaņskas ostu.
Tas notika drīz pēc Krievijas un Baltkrievijas manevriem "Rietumi 2017", kas notika Kaļiņingradas apgabalā (tas robežojas ar Baltkrieviju tieši pie Suvalku koridora). NATO sacēla trauksmi.
Alianses militārie stratēģi pieņēma, ka Maskava un Minska izspēlējušas koridora ieņemšanas scenāriju. Krievija plāno iebrukumu Polijā un Lietuvā, ir pārliecināti daži alianses locekļi.
Izdomātie scenāriji
"NATO spēki un tanki Polijā, Lietuvā un Igaunijā dislocēti simtiem, vai, kā gadījumā ar ASV, - tūkstošiem kilometru attālumā no iespējamajām karadarbības arēnām. Taču priekšrocības ir Krievijas pusē, kas koncentrējusi spēkus un tehniku Rietumu kara apgabalā. Tas atrodas tikai dažas minūtes ilga brauciena attālumā pa autoceļu un dzelzceļu līdz Suvalku koridoram," teikts Vašingtonas Eiropas politikas analīzes centra (CEPA) pārskatā.
Galvenais eksperts "koridora SK" jautājumos ir atvaļinātais amerikāņu ģenerālis Bens Hodžess.
"Suvalku koridors ir viegli ievainojams. Daudzās vājās vietas NATO spēku stratēģijā un dislokācijā Eiropā koncentrējas tieši gar Polijas un Lietuvas robežu, ko krievi var nobloķēt," viņš uzsvēra pārskata prezentācijā.
"Koridors SK" ir Eiropas Ahila papēdis" – tāds ir CEPA galvenais slēdziens.
"Lai savienotu Kaļiņingradas anklāvu ar Baltkrieviju caur "koridoru SK", Maskavai vajadzēs mobilizēt 25 bataljonus, tas ir, desmit tūkstošus karavīru. Ziemeļatlantijas aliansei pietiks izvērst 17 bataljonus, mazāk nekā septiņus tūkstošus karavīru. Taču karaspēku skaits neataino pušu reālo stāvokli," sprieda RAND eksperti.
ASV vadošā "smadzeņu centra" analītiķi ir pārliecināti, ka Suvalku koridora bloķēšanā lielākā nozīme ti tankiem. Un šajā ziņā priekšrocības ir Krievijas pusē.
"Katrā Krievijas bataljonā ir bruņutehnika, ieskaitot smagos tankus. Taču starp tuvējām NATO vienībām bruņutehnika ir tikai vienam no septiņpadsmit bataljoniem. Vēl vairāk Krievijas tanki ir daudz spēcīgāki nekā rajonā dislocētie amerikāņu bruņutransportieri Skryker," skaidro amerikāņu pētnieki.
Pie tam visu šo scenāriju autori atzīst, ka paši tiem netic.
"Krievijai nav ne vēlēšanās, ne iespēju iekarot Baltiju. Diezin vai Krievijas vadība sāks karu pret NATO pie Suvalku koridoru. Puses saprot, ka konflikts pāries Eiropas dziļumā," visus mierināja ģenerālis Hodžess.
Informācijas kara punkts
Aģentūras RIA Novosti aptaujātie eksperti uzskata, ka Suvalku koridors ir nevis Krievijas un NATO potenciālās sadursmes ģeogrāfiskais punkts, bet gan informācijas kara punkts. Troksnis ap šo koridoru ir izdevīgs Baltijas valstīm un Polijai, lai saņemtu rietumvalstu dotācijas, ir pārliecināts Krievijas analītiskā centra "PIR Centr" padomes priekšsēdētājs, atvaļinātais ģenerālleitnants Jevgeņijs Bužinskis.
"Krievijas plāni ieņemt Suvalku koridoru ir Baltijas izdomājums, kura visiem spēkiem cenšas piespiest NATO tam noticēt. Ir jābūt garīgi slimam, lai iedomātos, kā Krievijas tanki brauc pa šaurajiem Suvalku ceļiem un līkumainajiem mežiem, atgriežot Poliju un Lietuvu no Eiropas. Tur nav vietas, kur izvērsties, ko tad vēl runāt par kaut kādām NATO un Krievijas karavīru militārajām operācijām," paskaidroja eksperts.
Bužinskis bija neizpratnē, kāpēc Suvalku koridoru Rietumos uzskata par vienīgo ceļu, kas saista Kaļiņingradas eksklāvu ar Krievijas teritoriju.
"Kaļiņingrada ir pieejama no jūras vai pa gaisu. Nav nekā briesmīga, ja nav tiešas satiksmes pa sauszemi. Maskava noteikti neplāno tādēļ vien sākt trešo pasaules karu, kur nu vēl Suvalku rajonā. Tie ir murgi," ir pārliecināts atvaļinātais ģenerālleitnants.
Pēc eksperta domām, Baltijas valstis izdomā draudus, ņemot vērā ekonomisko stāvokli un rūkošās ES dotācijas. Atsauces par "agresīvo Krieviju" vienmēr ir palīdzējušas dabūt papildu naudu no NATO.
"Krievijas Ģenerālštāba plānos Baltijai veltīta minimāla uzmanība. Maskavā pilnīgi neviens nedomā par Suvalku koridoru kā vietu uzbrukumam Eiropai," akcentēja Bužinskis.
Arī baltkrievu politologs Deniss Meļjancocs uzskata: perspektīva, ka Maskava un Minska varētu bloķēt Suvalku koridoru, ir absolūti fantastiska. Sarunā ar RIA Novosti viņš atgādināja, ka Baltkrievija, gluži pretēji, pozicionē sevi kā "reģionālās stabilitātes dononu" – tā aicina Krieviju un Rietumus sākt konstruktīvu dialogu.
"Lukašenko mierneša iniciatīvu pamatā ir apsvērums, ka Rietumu un Austrumu konflikta apstākļos tieši Baltkrievija kļūst par ķīlnieku. Tāpēc mēs esam ieinteresēti panākt, lai pēc iespējas ātrāk beigtos krīze Ukrainā un sāktos Maskavas un Vašingtonas dialogs. Nevar būt ne runas par kaut kādiem Minskas draudiem Suvalku koridoram," uzsvēra eksperts.
Meļjancovs bija neizpratnē arī par Rietumu stratēģu spriedelējumiem par Krievijas un NATO tanku bataljonu iespējamām sadursmēm Suvalku rajonā.
"Pat teorētiski, lai konflikta gadījumā bloķētu Baltiju, tanku kolonnām nav noteikti jālaužas cauri Suvalku koridoram. Atliek tikai izvietot no abām pusēm PRA un zalves uguns sistēmas. Patlaban Kaļiņingradas eksklāvā dominē Krievijas PGA un operatīvi taktiskais bruņojums, kas pārklāj pusi Eiroppas. Nav jēgas runāt par tanku batālijām," konstatēja eksperts.
Poļu profesors, Seima bijušais deputāts Tadeušs Ivinskis ir pārliecināts, ka Suvalku koridors nav tā problēma, kas patlaban sagādā raizes Polijas pilsoņiem.
"Valdošo partiju "Likums un taisnība" uztrauc nevis Suvalku koridors pats par sevi, bet gan visa Krievija kā apdraudējuma faktors. Līdz ar to rodas interese par ASV pastāvīgo militāro klātbūtni. Tramps gan piekrita nosūtīt uz Poliju karavīrus, taču darīja to negribīgi. Viņš neuzskata ka trešais pasaules karš sāksies Austrumeiropā," uzskata eksperts.
Sarunā ar RIA Novosti Ivinskis pauda nožēlu par to, ka Polijas un Krievijas attiecības neuzlabojas.
"Mums ir jāveido dialogs ar Maskavu, nevis jāmeklē izdomāti draudi. Par kādām tanku batālijām Suvalku koridora rajonā var būt runa, ja gan Krievijai, gan NATO ir efektīvāki bruņojuma veidi? Taču pats galvenais ir tas, ka pastāv arī nopietnākas problēmas. Un labāk vajadzētu ķerties pie tām, nevis pavairot spriedzi," noslēgumā piebilda Ivinskis.