RĪGA, 19.janvāris – Sputnik. Lietuva atzinusi valsts fundamentālo atkarību no Eiropas Savienības dotācijām. Šī atzīšanās īpaši augstu vērtējama, ņemot vērā Lietuvas valdības stāstus par "ātri augošo ekonomiku", materiālā RuBaltic.ru norāda eksperts Aleksandrs Nosovičs.
"Izrādījies, ka bez dāvanām no malas Lietuvas "panākumu stāsts" tūlīt pat pārvērtīsies par ķirbi," eksperta viedokli citēja Sputnik Lietuva.
Iepriekš Lietuvas ministri sapulcē pie valsts prezidenta Gitana Nausēdas pauda bažas par dotāciju samazināšanos no ES struktūrfondiem un pieļāva, ka tas var novest pie "šoka terapijas" budžetam.
Eiropa plāno samazināt Austrumeiropai piešķiramās dotācijas, - kopš iestāšanās ES reģions saņēmis vairāk nekā pietiekamus līdzekļus, lai pārvarētu atpalikšanu no Vācijas, Francijas un Skandināvijas valstīm.
"Varētu domāt, tādai loģikai vajadzētu pilnībā gandarīt "Vienotās Eiropas" neofītus. Taču viņi gadu pēc gada stāsta par to, kādus neticamus panākumus devusi viņu "Eiropas izvēle", ziņo par jauniem sasniegumiem Eiropas integrācijas laukā. (..) Nekā nebija. Tā pati Lietuva nevis gudri piekrīt tam, ka jau ir pieaugusi un patstāvīga, bet gan skandalē, dauza traukus un pieprasa no sabiedrotajiem ES turpināt dāvanas no Briseles," atzīmēja eksperts.
Nosovičs uzskata, ka Lietuvas ministru paziņojumi liecina: ES dotāciju zudums draud ar nacionālās ekonomikas kolapsu.
"Atliek tikai apjautāties Lietuvas varasvīriem: kādu tas īsti "sekmīgu" un "progresīvu" ekonomiku jūs esat uzbūvējuši šo 30 gadu laikā, ja bez ārēja atbalsta jūsu "Baltijas tīģeris" nav dzīvotspējīgs? Vai pat vispārināsim: kas tā jums par valsti, ja jebkurā savā izpausmē tā nespēj izdzīvot bez "mākslīgās elpināšanas" no ārienes?" vaicā autors.
Eksperts konstatēja, ka Lietuvas ekonomika nav patstāvīga. Piemēram, Padomju Lietuva attīstījās, pateicoties dotācijām no PSRS Centra, bet 90.gados Baltijas valsts būvēja tirgus ekonomiku uz Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un citu kreditoru aizdevumu pamatiem, savukārt pēc iestāšanās ES valsts sāka dzīvot uz Eiropas dotāciju rēķina.
Dotāciju samazināšanās Baltijas valstīm
Brisele plāno samazināt dotācijas Baltijas valstīm no 2021.gada. Tas sāpīgi skars lauksaimniekus un svarīgos infrastruktūras projektus, kuru vidū ir Rail Baltica un valstu energosistēmu sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu. Lietuva uzskata, ka ierosinājumi jaunā budžeta aspektā ir nepieņemami – runa ir par dotāciju samazināšanu saliedētības politikai un lauksaimniecībai.
ES vairāku gadu projekts 2021.-2027.gg. paredz samazināt Kohēzijas fonda līdzekļus. Dotācijas Lietuvai var samazināties par 27%.
Krievijas Stratēgisko pētījumu institūta eksperts, ekonomists Mihails Beļajevs intervijā Sputnik Lietuva akcentēja, ka Baltijas valstis pieradušas dzīvot uz ES līdzekļu rēķina, un norādīja, ka pašu valstu rūpniecība nav liela. Eksperts pieļāva, ka tādā situācijā valstis būs spiestas balstīties uz aizlienētiem līdzekļiem un dzīvot iekšējās ekonomijas režīmā, kas var skart arī pensijas.