RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. Ārzemju investīciju apjoms Latvijā reģistrēto kompāniju pamatkapitālā samazinās jau ceturto gadu pēc kārtas – 2019. gadā to summa samazinājās par 186 miljoniem eiro, savukārt pēdējo dažu gadu laikā – jau par 560 miljoniem eiro. Noturēt samazināšanos 2,7% apmērā pērn ļāva vien vācu investoru aktivitāte, liecina Lursoft pētījums balstoties uz Uzņēmumu reģistra datiem.
Pēc 2020. gada 1. janvāra rādītājiem, tiešās ārzemju investīcijas, kuras ir akumulētas Latvijas kompāniju pamatkapitālā, sastādīja 6,97 miljardus eiro, kas aptuveni atbilst 2012. un 2013. gada rādītājiem.
"Nedomāju, ka tā (560 miljonu eiro zaudēšana četru gadu laikā – red.) Latvijai ir nenozīmīga summa, par kuru var neuztraukties," pateica Lursoft eksperts Ainars Brūvelis.
Tāpat pērn samazinājās Latvijā reģistrēto uzņēmumu skaits, tostarp arī ar ārzemju kapitālu. Kopējais skaits bija 23 880. Oficiālā līmenī nekāds uztraukums šajā sakarā netiek izteikts – skaitās, ka tas ir saistīts ar to kompāniju izslēgšanu no Uzņēmumu reģistra, kuras nesniedz finanšu atskaites, kuras nav atklājušas savus patiesā labuma guvējus un tā tālāk. Taču daudzi avīzes Dienas Bizness aptaujātie eksperti norāda, ka šāda lietu kārtība var būt saistīta ar nerezidentu aiziešanu no Latvijas pēc stingrāku prasību ieviešanas attiecībā uz viņu biznesa transakcijām. Bankas sāka slēgt viņu kontus, kā rezultātā viņiem nācies pārvest savu biznesu uz citām valstīm un likvidēt juridiskās personas Latvijā.
"Pērn ir likvidēti vairāki tūkstoši uzņēmumu ar ārvalstu kapitālu, jo tie nav paziņojuši patiesā labuma guvējus, un tas kopumā ne tikai samazināja kopējās ārvalstu investīcijas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā, bet arī kopējo kompāniju skaitu ar ārvalstu kapitālu mūsu valstī," pateica Brūvelis.
Krievijas investoru aiziešana
Pirmo vietu Latvijas uzņēmumu pamatkapitāla ieguldīto līdzekļu apjoma ziņā ieņem investori no Zviedrijas. Kopumā viņi ir ieguldījuši 1,15 miljardus eiro. "Pērn Zviedrijas investoru bilance bija negatīva par 189,1 milj. eiro, jo šīs valsts ieguldītāji izņēma vairāk, nekā ieguldīja," pateica Brūvelis.
Otro vietu investīciju apjoma ziņā ieņem Nīderlande – 636,7 miljonus eiro. Gada laikā investori no šīs valsts samazināja ieguldījumus Latvijas uzņēmumu kapitālā par 5,9 miljoniem eiro, savukārt pēdējo divu gadu laikā – gandrīz par 24 miljoniem eiro.
Taču vislielākais investīciju apjoma kritiens Latvijas kompānijās ir vērojams Krievijas investoru kategorijā. Pirms gada investīciju apmērs sastādīja 708,3 miljonus eiro, šobrīd – 525,8 miljonus.
Lursoft pētnieks norāda, ka situācija ar ārzemju investīcijām varēja būt vēl bēdīgāka, ja nebūtu bijis Vācijas.
"Pērn Vācijas investoru ieguldījumi pieauguši par 365,3 milj. eiro, kā rezultātā šīs valsts ieguldītāju apjomi pārsnieguši pusmiljardu eiro – 561 milj. eiro, kas ir lielākie pēdējo 30 gadu laikā," uzsvēra Brūvelis.
Viņš atzīmēja, ka šīs izaugsmes pamatu izveidoja divi vācu investori – Schwenk Zement Beteiligungen GmbH, kurš pērn iegādājās Brocēnu cementa ražošanas uzņēmuma kapitāldaļas, un Beteiligungen GmbH, kuram pieder "Lidl Latvija". Kopā tie ieguldīja 106,5 miljonus eiro.