RĪGA, 12. janvāris – Sputnik. Lietuva uzstādījusi jaunu rekordu, iekļaujoties starp salstošākajām valstīm Eiropas Savienībā, neskatoties uz paziņojumiem par "enerģētisko neatkarību" no Krievijas, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz eksperta Alekseja Iļjaševiča rakstu portālā RuBaltic.ru.
Iepriekš Eurostat pētījumā bija norādīts, ka Lietuva ieņēmusi otro vietu starp ES dalībvalstīm, kuru iedzīvotāji visbiežāk paziņojuši, ka nevar atļauties pietiekamu mājokļa apkuri. Lietuvas rādītājs – 28%. Šajā reitingā valsts piekāpās tikai Bulgārijai, kurā līdzīgu problēmu atzina 34% iedzīvotāju.
"Viļņa, protams, var priecāties, ka nav pirmajā vietā – starpība ar Bulgāriju ir solīda. Taču, analizējot pēdējo gadu tendences, salīdzinājums nebūt nenāk par labu Lietuvai," atzīmēja eksperts.
Salīdzinājumā ar 2006.gada datiem Lietuvas rezultāts gandrīz nemaz nav mainījies. Vienlaikus Bulgārijas iedzīvotāju skaits, kuri ziņoja par problēmām ar apkuri, pēdējo 12 gadu laikā sarucis vairāk nekā divkārt.
"Zīmīgi, ka pat kaimiņvalstīs Baltijā izveidojusies principiāli citāda situācija. (..) Tātad, balstoties uz Eiropas statistikas aģentūras datiem, situāciju Lietuvā var uzskatīt par reģionālo anomāliju," raksta Iļjaševičs.
Eksperts uzsvēra, ka no visām Baltijas valstīm tieši Lietuva ieņēmusi Baltijas "neatkarības" flagmaņa lomu. Viļņa aktīvi atbalsta pēc iespējas ātrāku izstāšanos no energoloka BRELL un cīnās ar Baltkrievijas atomelektrostaciju (BelAES).
"28 procenti lietuviešu, kuri apkures sezonā nevar uzturēt savos mājokļos normālu temperatūru, paši uz savas ādas ir izjutuši valdības "veikumu un kompetenci" enerģētikā. (..) Interesantākais, ka Lietuvas elite ne tikai runā par abstraktām ekoloģiskajām problēmām, bet piedevām nekaunīgi dod padomus par apkures sistēmas optimizāciju," atzīmēja materiāla autors.
Iļjaševičs uzskata: ja saglabāsies pēdējo gadu tendences, ES salstošo valstu reitingā Lietuva apsteigs Bulgāriju.
"Tad arī visvairāk dzerošo pasaules valstu topā Baltijas valsts tikai nostiprinās savas līdera pozīcijas: no ziemas sala vietējie iedzīvotaji glābsies ne ar apkuri, bet gan ar stiprajiem dzērieniem," viņš secināja.
Baltijas vakstu energoneatkarība
Lietuvas politiķi bieži apspriež savu "enerģētisko neatkarību" no Krievijas. Baltijas valstis joprojām strādā sinhronā režīmā ar pēcpadomju energosistēmu tā dēvētajā BRELL lokā un ir atkarīgas no dispečeru punkta Maskavā un Krievijas elektroenerģijas tīkla. Līdz 2025. gadam Lietuva, Latvija un Igaunija paziņoja, ka plāno izstāties no BRELL enerģijas loka.
Apstiprinātais scenārijs paredz veikt sinhronizāciju caur pašreizējo savienojumu LitPol Link un jauno jūras kabeli starp Lietuvu un Poliju, kā arī sinhronajiem kompensatoriem, kuri tiks iekārtoti visās Baltijas valstīs. Taču šis lēmums var būt neizdevīgs Lietuvai, jo savienojums strādā ar traucējumiem, un gala patērētājam enerģija var izmaksāt dārgāk.
Tāpat Lietuva nolēmusi atteikties no Krievijas gazes un nomā SDG termināli Norvēģijā. Taču rezultātā šogad degviela ienāk arī no Krievijas. Jaunajā gazes gadā Lietuva saņēmusi jau vairāk nekā desmit Krievijas SDG kravas.
Bez tam Viļņa aktīvi iebilst pret BelAES būvdarbiem Astravjecas rajonā un apgalvo, ka stacija apdraudot valsti. Republikas Seims pat pieņēmis likumu, kas aizliedz elektroenerģijas importu no trešajām valstīm, kurās ir "nedrošas" AES.
Lietuvas elite cerēja, ka kaimiņi to šajā jautājumā atbalstīs, taču Rīga un Tallina Viļņas viedoklim nepiekrīt.
Jāpiebilst, ka Minska vairākkārt norādījusi: AES tiek būvēta saskaņā ar drošības normām. Tiek minēti konkrēti fakti, turklāt starptautiskie eksperti apstiprina, ka kaimiņvalstīm nekas nedraud.