RĪGA, 10. janvāris – Sputnik. Sākas sagatavošanās vispiemērotākās kandidatūras atlasei Konkurences padomes jaunā vadītāja postenim. Valdošo partiju pārstāvji noliedz, ka šis postenis var kļūt par politiskās tirgošanās priekšmetu, taču pieļauj, ka biznesmeņi var censties lobēt savu cilvēku, vēsta TV3.
Pavisam negaidīti 8. janvārī esošā Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama, kura iepriekš apturēja atkritumu monopola izveidošanu Rīgā, paziņoja, ka atkāpjas no amata. Tagad Valsts kanceleja rīkos konkursu šim amatam.
Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV), kurš vada šo nozari, cer atrast politiski neatkarīgu profesionāli ar juridiskām zināšanām konkurences jomā, lai viņš vai viņa var turpināt iesākto darbu. Ministrs noliedz, ka jaunais iestādes vadītājs var tikt izvēlēts politiskās tirgošanās rezultātā.
Ābrama kļuva par Konkurences padomes vadītāju, kad ekonomikas ministrs bija Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!"), un tika atkārtoti apstiprināta amatā Arvila Ašeradena ("Jaunā Vienotība") vadības laikā. abi politiķi šobrīd pārstāv valdošās partijas. Arī viņi cer, ka konkursa rezultātā tiks atrasts politiski neitrāls kandidāts, kurš spēs uzturēt Ābramas darba augstos standartus.
"Tur politiķiem vajadzētu būt tik tālu, cik nu vien iespējams, ieskaitot arī nozares ministru. Ja man būtu sava sajūta, man liekas, te svarīgāka būtu turpinātība. Drīzāk turpinātība nekā "svaigs" skatījums," uzskata Pavļuts.
Taču aptaujātie politiķi pieļauj, ka atsevišķi uzņēmēji var censties lobēt šim amatam savu cilvēku.
"Riski pastāv vienmēr, tātad tiem, kas to dara, jācenšas izvairīties no šiem riskiem. Protams, ka tas ir iespējams, jā," atzīmēja Ašeradens.
"Šis “Tīrīgas” jautājums, starp citu, tā vēl nav beidzies. Un es nezinu, kad mēs pilnībā to izbeigsim. Cilvēki cīnās, jo tā nauda, ko varētu izsūknēt no Rīgas iedzīvotāju maciņiem, grozās par 600–700 miljoniem eiro. Milzīga nauda. Daudz kas ir uz spēles, tāpēc, protams, ņemot vērā šo, es sagaidu, ka varbūt kāds mēģinās ielobēt ne pašas augstākās klases profesionāli šajā amatā," uzskata deputāts no JKP Krišjānis Feldmanis.
"Tas, ka, protams, lieliem tirgus spēlētājiem interesē, kas tad ir šis konkurences uzraugs, tas, es domāju, nenoliedzami gan būvniecības jomā, gan mazumtirdzniecības, vairumtirdzniecības jomā," atzīmēja deputāts no Nacionālās apvienības Jānis Dombrava.
Korporatīvās pārvaldības eksperts Andris Grafs uzskata, ka, lai patiešām izvairītos no politiskās tirgošanās, kandidāti jāvērtē profesionāļiem, savukārt konkursa kritērijiem ir jābūt skaidriem un tie nedrīkst strauji mainīties, kad šo jautājumu sāks skatīt valdība.
Pēc jaunā vadītāja ievēlēšanas var atjaunoties diskusija saistībā ar Ābramas aicinājumu padarīt Konkurences padomi par pilnībā neatkarīgu iestādi, kura nepakļaujas ministrijai.
"Kad vadītājs ir politiski neitrāls, augstas klases profesionālis, tad vairs nav tik būtiski, vai tīri tehniski šī iestāde valsts pārvaldes, tehniski pakļauta ministrijai vai nav, tas ir sekundārs jautājums," uzskata Grafs.
"Aicinātu Latviju skatīties uz tādu iespēju, ka mēs šīs neatkarīgās institūcijas apvienojam, piemēram, regulators un konkurences padome, un, iespējams, skatīties tālāk, kā to darījuši briti, apvienojot arī ar patērētāju tiesību aizsardzību organizāciju," paziņoja Ašeradens.
Konkurences padomes izvešana no Ekonomikas ministrijas pakļautības atbalsta arī Daniels Pavļuts.
"Kaut kāda loģika ir, par to, lai KP varētu uzraudzīt efektīvāk, arī tās kapitālsabiedrības, kuras atrodas zem Ekonomikas ministrijas.
Tai pat laikā man tiešām ir vēlme redzēt KP ciešāk iesaistītu saistībā ar dažādām lielām korporācijām, nevis tik daudz trenkājot mazos, vietējos uzņēmums, pašvaldības vai valsts kapitālsabiedrības," norādīja Jānis Dombrava.
Arī ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro ir gatavs diskusijai, taču uzskata, ka tas nav steidzams jautājums.