RĪGA, 10. janvāris – Sputnik. Ekonomikas ziņas Latvijā nu jau līdzinās ziņām no kara frontes. Nedz jaunā Krišjāņa Kariņa valdība, nedz iepriekšējie partijas "Vienotība" ēras Ministru kabineti nerūpējās par Latvijas iedzīvotāju labklājības veicināšanu. Rezultāts: stagnācija, lielas daļas ekonomiski aktīvu iedzīvotāju zaudējums, reģionu izmiršana un hronisks sabiedriskās infrastruktūras finansējuma deficīts, paziņoja "Saskaņas" deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.
"Ekonomikas ziņas jau izskatās ka no frontes līnijas. Ventspils ostas kravu apgrozījums decembrī nokrita par 36,8%, salīdzinot ar iepriekšēja gada decembri. Kravu apgrozījums Rīgas ostā 2019. gadā samazinājās par 10%. Novembrī ārējās tirdzniecības apgrozījums par 7,2% zemāks nekā gadu iepriekš. Preču eksporta samazinājums par 6,5%," uzrakstīja politiķis savā Facebook lapā – un tā ir tikai pērnā gada pēdējo divu mēnešu statistika.
Ja runā par desmitgades rādītājiem, situācija izskatās ne mazāk bēdīgi, atzīmēja viņš.
"Lūk, fakti. Paņemsim desmitgadi no 1996. līdz 2005. gadam (t.i., bez īpaši treknajiem 2006. - 2007. gadiem). Ekonomikas izaugsme - vidēji 6,7% gadā. Tā ir reālā izaugsme - bez inflācijas. Tolaik labi saprata, ka rēķināties var tikai ar sevi, ka ekonomika jāattīsta, ka jāstrādā ar visiem partneriem. Un tagad Vienotības desmitgade - bet bez krīzes 2009-2010 -vidējais pieaugums 2011. - 2019. gadā ir tikai 3,4% gadā. Tālāk - vēl sliktāk. Prognoze tuvākajiem gadiem - tikai 2,5 – 2,7% gadā!
Un pat šāds salīdzinājums ir pārāk glaimojošs "Vienotības desmitgadei". Jo 1996. - 2005. gados faktiski nebija Eiropas fondu, kuru apguve dod aptuveni 1,5 – 2,0% gadā," aprēķināja Dombrovskis.
Viņš secina: ja ekonomikas izaugsme ir mazāka par 3%, tad, lai sasniegtu vismaz vidējo Eiropas līmeni, būs nepieciešams daudz vairāk nekā 50 gadi.
"Bet, ja Eiropai apniks mūs barot ar fondiem - un tas esot laika jautājums - tad tas vispār nebūs iespējams. Būsim mūžīgi atpalikusi zeme, no kuras katrs spējīgs un ambiciozs jauns cilvēks sapņos pēc iespējas ātrāk aizbraukt," uzrakstīja Dombrovskis.
Viņš atzīmēja, ka varasiestādes vispār nav ieinteresētas ekonomikas attīstībā, viņiem galvenais ir "ne ražošanas attīstība, ne darba vietas un ne Latvijas iedzīvotāju labklājība. Izpatikt augstiem kungiem ir svarīgāk".
Kā piemēru politiķis minēja reakciju uz viņa piedāvājumu samazināt nodokļus ārvalstu investoriem.
"Jāsaprot šīs spēles noteikumi - jo mēs neesam vienīgie, kuri cenšas tās investīcijas piesaistīt. Mūsu galvenie konkurenti reģionā - Lietuva, Polija, Baltkrievija.
Jāsaprot, ka absolūtais minimums ir tā saucamā industriālā zona. Šodien tikai retais investors ir gatavs investēt "zaļā pļavā". Vairums sagaida, ka valsts jau ir sagatavojusi laukumu ar atbilstošo infrastruktūru - elektrības pieslēgumiem, ceļiem, komunikācijām, utt. Tad investori vērtē trīs galvenos faktorus. Loģistika - piekļuve transporta infrastruktūrai. Pieejams, lēts un kvalificēts darbaspēks. Un visbeidzot, nodokļu atlaides tā sauktajās Speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ).
Pēc šiem kritērijiem mēs zaudējam VISIEM mūsu reģionālajiem konkurentiem! Kaimiņiem ir vismaz tāda pati, ja nē labāka, infrastruktūra. Darbaspēka pieejamība? Piemēram, Rēzeknes SEZ 50 km rādiusā dzīvo tikai 84 tūkstoši cilvēku. Savukārt, katram(!) no sešām Lietuvas SEZiem ir pieejami vismaz 200 tūkstoši iedzīvotāju. Katram Baltkrievijas SEZ - vismaz miljons iedzīvotāju apkārtnē. Cik kvalificēts tas darbaspēks? Latvijas augstskolas gadā izlaiž ap 3 tūkst. STEM absolventu (matemātika un dabas zinātnes). Lietuva - vairāk nekā 7 tūkstoši STEM absolventu gadā, baltkrievi - ap 50 tūkstošu gadā, bet poļu - vairāk nekā 111 tūkstoši gadā.
Lai uzlabotu mūsu pievilcību vismaz nodokļu jomā, es iesniedzu priekšlikumu padarīt mūsu nodokļu piedāvājumu SEZos vienlīdzīgu lietuviešiem - tas ir, pirmajos desmit gados investoriem nepiemērot uzņēmumu ienākuma nodokli. Protams, valdošā koalīcija šo priekšlikumu noraidīja.
Vai zināt, kāpēc? Jo "tas nepatiks OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, ESAO/OECD)!" Galvenais koalīcijai nav ne ražošanas attīstība, ne darba vietas un ne Latvijas iedzīvotāju labklājība. Izpatikt augstiem kungiem ir svarīgāk," nobeigumā sacīja Dombrovskis.