RĪGA, 9. janvāris – Sputnik. Kāds "MK Latvija" lasītājs izanalizēja nekustamā īpašuma cenas ārpus Latvijas galvaspilsētas un nonāca pie nemierinoša secinājuma – ārpus Rīgas dzīves nav.
"Es sekoju līdzi nekustamā īpašuma cenām un uzskatu, ka tās precīzi atspoguļo situāciju Latvijā. Cilvēki dzīvo tikai lielās pilsētās, savukārt pagastos un ciemos viss brūk, valsts izmirst," raksta Nikolajs.
Piemēram, pēc portāla ss.lv datiem, Kaķenieku ciemā, kurš atrodas vien 72 kilometru attālumā no Rīgas, trīs istabu dzīvoklis ar visām ērtībām maksā vien 3 800 eiro. Blakus atrodas pārtikas veikals, bērnudārzs un skola. Nav tikai darba ciema iedzīvotājiem. Glābj vienīgi autobuss uz Rīgu.
Jo tālāk no galvaspilsētas, jo zemākas nekustamā īpašuma cenas. Teiksim, Alojas novada Ozolmuižas ciemā, kurš atrodas 129 kilometru attālumā no galvaspilsētas, trīs istabu dzīvoklis maksā 4 900 eiro. Savukārt Nīcgales ciemā, kurš atrodas gandrīz 200 kilometru attālumā no Rīgas, četru istabu dzīvokli bez remonta piedāvā par 2 000 eiro.
Jo tuvāk lielpilsētai, jo dārgāks mājoklis ir pat reģionos. Teiksim, Sventes ciemā netālu no Daugavpils trīs istabu dzīvoklis maksā jau 10 tūkstošus eiro, savukārt pašā Daugavpilī – sākot no 11 tūkstošiem eiro. Bet, jo tālāk no rajona centra, jo lētāk. Usmā (144 kilometrus no Rīgas virzienā uz Ventspili) trīs istabu dzīvoklis maksā 6 500 eiro, savukārt Ezeres ciemā (154 kilometrus no Rīgas) – 5 500 eiro.
Dzīvokļi ir lēti ne tikai mazos ciemos – nekustamie īpašumi par smieklīgām cenām tiek piedāvāti arī pilsētās. Piemēram, Aizputē (177 kilometrus no Rīgas, pieci tūkstoši iedzīvotāju) divu istabu dzīvoklis tiek pārdots vidēji par 5 000 eiro. Līvānos (169 kilometri no Rīgas) četru istabu dzīvokli var nopirkt par 13 tūkstošiem eiro, piecas reizes lētāk, nekā galvaspilsētā, savukārt Gulbenē (184 kilometri no Rīgas) trīs istabu dzīvokli piedāvā par 11 tūkstošiem eiro.
Pēc lasītāja domām, atskaites par nekustamā īpašuma vērtību, kuras skar tikai Rīgu, atspoguļo vien vienu daļu dzīves Latvijā, visgaišāko. Ja valdība izpētītu situāciju visās apdzīvotās vietās, tad iegūtu baisu valsts izmiršanas ainu.
"Nav normāli tas, ka pat pensionāri, kuriem ir grūti dzīvot tādā pilsētā, kā Rīga, nepārvācas uz reģioniem, lai saņemtu noteiktu kapitālu, pārdodot Rīgas dzīvokli un iegādājoties mājokli ciemā vai nelielā pilsētā. Viņi baidās no tā, jo reģionos nav infrastruktūras, pat pasta nodaļas tiek slēgtas ciet, nevar atrast ģimenes ārstu un kultūras iespējas. Bet ko dara Ministru kabinets, lai apturētu reģionu izmiršanu? Aizver acis uz situāciju un izliekas, ka visa dzīve Latvijā koncentrējas Rīgā…" raksta Nikolajs.
Iepriekš izdevums Lenta.ru pievērsa uzmanību tam, ka vietējā nekustamā īpašuma esamība sniedz trešo valstu pilsoņiem saņemt tiesības uz daudzkārtēju Šengenas vīzu ar uzturēšanās atļauju līdz sešiem mēnešiem gadā, kas nereti atspoguļojas sludinājumos par dzīvokļu un namu pārdošanu Latvijas reģionos.
Pērnā gada ziemā Dublinā dzīvojošie Latvijas pilsoņi teju pazaudēja tiesības iegūt sociālo mājokli, jo nopirka mātei dzīvokli Latvijas provincē, taču spēja pierādīt, ka 2 000 eiro vērtais dzīvoklis nepadara viņus par turīgiem cilvēkiem.