Bērnu aptaukošanās Latvijā: katru dienu uz slimnīcu atved piecus bērnus

Liekā svara problēma bērniem ir kļuvusi tik izplatīta, ka Bērnu slimnīcas svara korekcijas programmas rindā ir jāgaida trīs-četri mēneši.
Sputnik

RĪGA, 9. janvāris – Sputnik. Arvien vairāk Latvijas bērnu cieš no aptaukošanās, raksta Skaties.lv.

"Ekstrēmi piemēri virs normas. Katru dienu, vismaz pieci bērni," saka Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas endokrinoloģe Jurgita Gailīte.

Viņas praksē ir sešgadīgs bērns ar svaru virs 90 kilogramiem, deviņus gadus vecs bērns ar svaru virs 110 kilogramiem un 16 gadus vecs jauneklis, kurš sver 195 kilogramus.

"Izmirstam": Latvijas iedzīvotāji pauž sašutumu sakarā ar jaunajiem demogrāfijas datiem

"Var agrīni draudēt otrā tipa cukura diabēts. Viennozīmīgi ir ortopēdiskas problēmas, muguras, ceļu locītavu, pēdu problēmas," saka Gailīte.

Liekā svara problēma bērniem ir kļuvusi tik izplatīta, ka Bērnu slimnīcas svara korekcijas programmas rindā ir jāgaida trīs-četri mēneši. Bērnus un vecākus tajā māca, kā gatavot veselīgu ēdienu, atteikties no saldiem dzērieniem, uzkodām, kā skaitīt kalorijas un saprast produktu sastāvu.

Tiesa, bērnu aptaukošanās apkarošana notiek arī citās frontēs.

"Skolās tagad ir mazāk kafejnīcu un veikalu, skolās ir tikai pārdošanai un izplatīšanai atļauto produktu saraksts, kuros ietilpst tikai veselīgi pārtikas produkti," paziņoja Slimību profilakses un kontroles centra vecākā analītiķe Iveta Pudule.

Saskaņā ar statistikas datiem, bērnu aptaukošanās vairāk ir raksturīga ģimenēm ar zemiem ienākumiem, jo veselīga pārtika izmaksā dārgāk, taču Latvijā šī problēma ir vērojama arī ģimenēs ar augstiem ienākumiem.

Pēc Veselības ministrijas datiem, 7 un 8 gadu vecuma grupā un 9 un 10 gadu bērnu grupā liekais svars ir attiecīgi 22,8% un 25,1% skolēnu. Turklāt zēni no liekā svara un aptaukošanās cieš biežāk, nekā meitenes. Pie tam pētījums rāda, ka vecāki pietiekamā mērā neapzinās aptaukošanās veidošanās problēmu saviem bērniem.

Kaut kas ir jādara ar demogrāfiju: SVF brīdina Latviju par izaugsmes tempa kritumu

Tiek atzīmēts, ka norādītajās vecuma grupās bērnu vidū pieaug dārzeņu un augļu lietošana uzturā, savukārt kaitīgo pārtikas produktu pieejamība skolās samazinās. Taču saglabājas svarīgākie riska faktori: nepietiekama fiziska slodze un neveselīgi uztura ieradumi.

Piemēram, gandrīz 50% deviņus gadus vecu bērnu pēc skolas pilda mājasdarbus vai lasa vidēji divas stundas un vairāk, savukārt septiņus gadus vecu bērnu vidū šīm nodarbēm divas un vairāk stundas velta aptuveni 25%. Aptuveni puse abu vecuma grupu bērnu brīvdienās pie televizora, datora vai ar viedierīci rokās pavada no trim stundām dienā.

Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra statistiku, vairāk nekā ceturtā daļa Latvijas trešās klases skolēnu cieš no liekā svara vai aptaukošanās. Savukārt dārzeņu patērēšanas īpatsvars skolēnu vidū ir ļoti zems – ikdienā tos ēd vien 17,9% pirmklasnieku. Pie tam nav augsta bērnu ikdienas fiziskā aktivitāte.

Pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas datiem, no aptaukošanās cieš katrs piektais Latvijas iedzīvotājs – tas ir otrs augstākais aptaukošanās līmenis ES.