RĪGA, 2. janvāris – Sputnik. Latvijai naudas atmazgāšanas problēma ir kā enkurs pie peldētāja kājas, valstij ir jāiemācās risināt šie jautājumi tikpat zibenīgi, kā tas tika izdarīts gadījumā ar Ventspils ostas iekļaušanu ASV sankciju sarakstā, paziņoja Latvijas Bankas jaunais vadītājs Mārtiņš Kazāks, vēsta tvnet.lv.
Atgādināsim, ka Eiropas Padomes Naudas atmazgāšanas apkarošanas pasākumu vērtēšanas komisija Moneyval ieviesa Latvijai pastiprinātas kontroles režīmu, jo valsts saņēma zemus vērtējumu šīs nozares virknē kritēriju. Tostarp Moneyval speciālisti uzskata, ka Latvijas varasiestāžu darbības nesniedz pietiekamu efektu patiesā labuma guvēju noteikšanas un masveida iznīcības ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanas jautājumos.
Februārī Parīzē notiks FATF (Naudas atmazgāšanas apkarošanas finanšu pasākumu izstrādes grupa) sēde, kurā var tikt pieņemts lēmums par Latvijas iekļaušanu pelēkajā sarakstā. Ja tas notiks, Latvijas finanšu sektora iespējas uzturēt ekonomikas attīstību ar kreditēšanas palīdzību tiks ierobežotas.
Pēc Kazāka sacītā, Latvija dara visu iespējamo, lai nenokļūtu tā dēvētajā pelēkajā sarakstā.
"Latvija dara visu iespējamo, lai negatīvo scenāriju noņemtu no dienaskārtības. Tas nozīmē ne tikai īstenot pārmaiņas, bet sadarbības partneriem to arī ļoti skaidrā veidā izstāstīt," pateica Kazāks.
Pēc viņa sacītā, Latvijas valdības "zibenīgās un enerģiskās darbības" pēc Ventspils mēra Aivara Lemberga un četru ar viņu saistīto struktūru iekļaušanas ASV Ārvalstu aktīvu kontroles pārvaldes (OFAC) sarakstā liecina, ka Rīga spēj efektīvi risināt šāda veida problēmas.
Taču viņš piebilda, ka ar Moneyval vai FATF vērtējumu attiecībā uz pelēko sarkstu Latvijai vēl nekas nebeidzas.
"Vienlaikus ir jāsaprot, ka ne ar "Moneyval" vērtējumu tagad, ne ar FATF vērtējumu februārī par to, vai Latviju iekļaut vai neiekļaut "pelēkajā sarakstā", jau nekas nebeigsies. Naudas atmazgāšanas problēmas ir ikdienas higiēnas jautājums. (…) Mēs to darām paši sev, jo Latvijas ekonomikai visas šīs problēmas ir kā enkurs pie peldētāja kājas," pateica Kazāks.
Viņš piebilda, ka naudas atmazgāšana – tā ir globāla problēma, tādēļ ir nepieciešami globāli risinājumi.
"Tikai nacionālā līmenī to atrisināt nevar, citādi naudas atmazgātāji vienkārši pārceļas uz citurieni," paskaidroja Kazāks. Tādēļ, pēc viņa sacītā, viņš atbalsta vispārējas eiro zonas un Eiropas Savienības kompetentas iestādes izveidošanas ideju.