RĪGA, 29. decembris — Sputnik, Jevgeņijs Ļeškovskis. Nesen BBC dienests krievu valodā un citi mediji tā pēdās publiskoja stāstu, ko citos apstākļos daudzi uzskatītu par neticamu. Tas ir stāsts par to, kā ASV aukstā kara gados gatavoja dažādus putnus, piemēram, baložus darbam aiz "dzelzs aizkara" – PSRS, lai putni tur... spiegotu.
ASV gatavoja putnus arī citām, briesmīgākām operācijām, un šajā darbā piedalījās arī ornitologi no padomju Latvijas – tiem, kuri līdz mielēm ienīda ne tikai "padomiju", bet arī visu krievu pasauli kopumā.
Laiks atklāt noslēpumus
Vispirms īsumā atstāstīsim, par ko mūsu kolēģi vēstīja citos medijos. Nesen CIP daļēji atslepenoja informāciju par programmu "Tacana": baložu izmantošanu izlūkošanas mērķiem.
Speciālisti apmācīja putnus, lai tie no PSRS tuvējām teritorijām ielidotu aiz "dzelzs aizkara" un pēc tam noteiktā laikā atgrieztos. Putni nesa nelielas fotokameras, kas automātiski uzņēma pretinieka acīs nozīmīgākos objektus.
Žurnālisti apmeklēja daļēji slēgtu muzeju CIP galvenajā mītnē Lenglijā, Virdžīnijas štatā, kur paši savām acīm ieraudzīja baloža izbāzeni ar piestiprinātu kameru. Patiešām, ja visos laikos tika izmantots baložu pasts (arī Pirmā pasaules kara laikā un, protams, agrāk), kāpēc tad nebūtu iespējams tāpat apmācīt putnus, lai tie lidotu no objekta A līdz objektam B un pēc tam atgrieztos.
Starp citu, jau sen zināms, ka britu izlūkdienests, pareizāk sakot, tā nodaļa MI14(d) izmantoja baložus spiegošanai Otrā pasaules kara laikā. Tagad izrādās, ka ASV bruņojušas putnus karam.
Līdztekus CIP speciālisti apmācīja arī vārnas – tās ir spēcīgākas un gudrākas. Tām bija jānomet noklausīšanās iekārtas uz dažādu ēku palodzēm slēgto objektu, piemēram, militārās nozīmes kompleksu teritorijā. Putnu uzdevums bija nogādāt līdz 40 gramus smagas kameras un noklausīšanās iekārtas norādītajā vietā, pēc zināma laika tās savākt un nogādāt saimniekam.
Latvijas pēdas aukstajā karā
Vienīgās grūtības sagādāja tas, ka putniem bija pēc iespējas precīzāk jānorāda vieta, kur nomest priekšmetu – noklausīšanās vai ieraksta iekārtu. Specdienestos strādājošie zinātnieki cerēja, ka ar sarkana stara palīdzību putnam iespējams parādīt mērķi, kur nomest iekārtu, bet savākt to nāksies pēc speciālas lampas signāla.
Radās grūtības – netālu no objekta bija jāatrodas cilvēkam ar "gaismas rādītāju" un lampu, taču tas būtu sarežģīti, it īpaši lielo militārās nozīmes objektu apkaimē.
Tiesa, piemēram, Maskavā CIP spiegi nogādāja putnus līdz izraudzītām ēkām; 1976. gadā sūtīja spārnainus uz kuģu būvētavu Somu līcī, kur tapa Padomju Savienības jaunākās zemūdens. Tomēr nelielo iekārtu veiktie ieraksti un fotogrāfijas bija ļoti nekvalitatīvi.
Par to, vai putnu apmācības programma dažādu operāciju veikšanai ir noslēgusies, CIP muzejs nestāsta. Nav grūti iedomāties, ka ar dažādiem panākumiem gan CIP, gan britu specdienesti īsteno visdažādākās programmas gan putnu, gan suņu un delfīnu izmantošanai. Uz šo jautājumu BBC žurnālisti neatbild. Šeit viņu ceļojums CIP noslēpumu labirintos beidzas. Toties mēs turpināsim.
Atgriezīsimies pie baložiem un vārnām. Specdienesti taču tos izmantoja ne tikai BBC aprakstītajiem mērķiem. Par to pilnīgi atklāti mazliet vēlāk, 90. un 2000.gados pastāstīja Latvijas ornitologi, kuri pat palīdzēja dažādām Rietumu struktūrām pret ienīsto PSRS.
Viens no informētākajiem bija cienījamais, pat leģendārais republikas ornitologs Jānis Vīksne (diemžēl viņš jau pirms ilgiem laikiem aizgājis viņsaulē) – Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, Latvijas Universitātes profesors un Bioloģijas institūta Ornitoloģijas katedras vadītājs. 2000. gadu sākumā viņš to atklāti stāstīja medijiem (audioieraksti ir saglabājušies).
Vārnas ASV inficēja ar vīrusiem
Jānis Vīksne bija pazīstams ne tikai ar saviem lielajiem sasniegumiem ornitoloģijas jomā, kur viņa talants ir neapstrīdams, bet arī ar savu spilgti izteikto rusofobo viedokli. Piemēram, viņš bija viens no tiem, kuri LU kategoriski atteicās sarunāties ar krieviem krieviski, lai arī valodu pārvaldīja pilnībā – kad viņš runāja, akcents gandrīz nemaz nebija dzirdams. Tikai nedod, Dievs, viņa klātbūtnē nosaukt Daugavu krieviski – Dvina.
Kad krievu žurnālisti nolēma aizstāvēt kaijas Krievu salā, kur putnu koloniju iznīcināja Rīgas brīvostas ogļu termināļa celtnieki, Vīksne burtiski krita histērijā, tāpēc vien, ka žurnālisti presē un televīzijā uzdrīkstējušies nosaukt salu vēsturiski pareizi – par Krievu salu. Vārdu sakot, Vīksnes acīs nebija nozīmes tam, ka mediji aizstāv viņa iemīļotos putnus. Svarīgi ir tas, kādā valodā.
Padomju laikā Vīksne bija pazīstams disidents, un nav nekāds brīnums, ka pie viņa vērsās "zināmi cilvēki" no Rietumiem. Tiesa, tolaik viņš palīdzēja tikai ar konsultācijām, tomēr lielāka nozīme ir to tēmai: vai putni, piemēram, vārnas spēj ienest noteikta teritorijā... vīrusus.
Laiku pa laikam žurnālisti vērsās pie Vīksnes, it īpaši laikā, kad kļuva aktuāls putnu gripas jautājums. Sputnik Latvija korespondents aprunājās ar ornitologu, kad Latvijā līdz ar vairākām citām valstīm tika fiksēti putnu gripas – H5N1 uzliesmojumi. Varbūt jūs atceraties biedējošos sižetus televīzijā un fotogrāfijas dažādos izdevumos par to, kā daudzās valstīs burtiski apslaktēja un nodedzinaja veselas fermas ar mājputniem, it īpaši vistām.
Tolaik gribējās uzzināt, no kurienes vispār radusies putnu gripa un dažādas tās formas. Vīksne pastāstīja, ka pagājušajā gadsimtā ar putnu gripu saistītajos pētījumos vistālāk pavirzījušies amerikāņi, kad aukstā kara gads strādāja pie bioloģiskajiem un bakterioloģiskajiem ieročiem, ko būtu iespējams vērst pret ienaidnieku.
Dīvains ciemiņš
Vīksne stāstīja, ka pagājušā gadsimta 60. gados ASV valdība piešķīra vairāk nekā miljonu dolāru absolūti slepenai programmai, kuras būtība no pirmā acu uzmetiena šķiet absolūti nevainīga: izpētīt putnu migrācijas ceļus Dienvidaustrumāzijā un – pats galvenais – Austrumeiropā. Lieta tāda, ka speciāli resori vērtēja, cik lielā mērā putnus iespējams izmantot kā ieročus. Tika plānots, ka putnus var inficēt ar vīrusu un nosūtīt uz "dzelzs aizkara" viņu pusi.
Vīksne stāstīja, ka tolaik ne tikai ASV, bet arī vairākās Eiropas valstīs zinātnieki rūpīgi pētīja putnu gripu un iespējas strādāt ar vīrusu, modificēt to atbilstoši vajadzībām. Pētījumi ritēja 60. gados, turpinājās 70. gados un ilga līdz pat 80. gadu beigām.
80. gadu vidū, kad Latvijā jau pilnā sparā strādāja Tautas fronte, ritēja "Atmodas" kustība, zēla un plauka radikālā organizācija "Helsinki 86", valstī parādījās visdažādākie cilvēki no Zviedrijas un Polijas. Konsultācijas viņi lūdza Vīksnem, kā cilvēkam ar izteiktu disidenta noslieci.
Pie mūsu ornitologa atbrauca kolēģis no Zviedrijas. Viņš stādījās priekšā un teica, ka nodarbojas ar putnu migrācijas tēmu un apkopo datus ar informāciju no dažādām Eiropas valstīm un pat zinātniekiem no ASV. Vienā brīdī, it kā nejauši, parādījās jautājums par putnu inficēšanu ar dažādiem vīrusiem. Protams, tas viss skanēja zinātniski, viesis pauda tikai pētnieka interesi. Vīksne un viņa kolēģi no Bioloģijas fakultātes pastāstīja, kā migrē dažādi Baltijas valstu putni, kartēs tika iezīmēti to koridori.
Zinātnieks izpļāpājās
Vīksne atcerējās, ka tolaik mikrobiologu un virusologu atskaites gan Eiropā, gan ASV tika turētas slepenībā. Ornitologi PSRS saņēma ierobežotu informāciju, fragmentus, "drupačas no galda". Protams, 80.gados Baltijas zinātnieki saņēma dažādas ziņās no Rietumiem, pie mums arī "Amerikas balss" skanēja skaidrāk. Toreiz jaunie biologi universitātē izdzirdēja par kaut kādu slepenu programmu, apsprieda to savā lokā un pat mazliet pasmējās. Tā nu Vīksne pastāstījis kolēģim no Zviedrijas to, kas viņam šķita pašsaprotams.
Viņaprāt, ir pārsteidzoši, ka ASV vispār izstrādāja tamlīdzīgas programmas, jo ir ļoti grūti prognozēt putnu uzvedību, turklāt nav iespējams pierādīt, kādas vīrusu mutācijas varētu rasties paša putna organismā. Kas zina, vai no Eiropas vai ASV palaistais "spārnotais ierocis" ātri vien neatgriezīsies.
Šo viedokli ornitologs pastāstījis viesim. Pēc tam viņi vēl par šo un to aprunājušies un atvadījušies. Jau 90.gados zinātnieku aprindās izskanēja informācija par to, ka amerikāņi, tīšām vai nejauši inficējuši putnus ar kaut kādiem vīrusiem, un tie lidojuši uz Āziju. Grūti teikt, kas notika pēc tam, taču Āzijā sākās regulāri putnu gripas uzliesmojumi, atcerējās Vīksne.
Interesanti, ka pēc dažām intervijām avīzēs Viksne pēkšņi kategoriski atteicās runāt ar žurnālistiem par šo jautājumu. LU Bioloģijas fakultātē, kur tolaik strādāja arī universitātes nākamais rektors Indriķis Muižnieks, izskanēja ziņas par kaut kādu ar ASV vēstniecību saistītu skandālu. Nav zināms, vai tā ir sakritība, taču pēc tam Vīksne pilnībā pārtrauca sarunas ar žurnālistiem.
Iespējams, ka tās ir sakritības, taču jau minētais Indriķis Muižnieks, būdams LU Bioloģijas fakultātes dekāns, atklāti stāstīja, ka virkne pētījumu fakultātē rit ar ASV kompānijas "Monsanto" atbalstu un ASV vēstniecības Latvijā palīdzību, kas cita starpā maksājusi stipendijas sekmīgākajiem studentiem. Un te jau vairs nav nekādu noslēpumu.