RĪGA, 23. decembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. "Magņitska sarakstā" iekļautais Ventspils mērs Aivars Lembergs, spriežot pēc visa, negrasās padoties. Piektdien, 20. decembrī, viņš vērsās ar vēstulēm Ģenerālprokuratūrā un Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).
Šīs vēstules mērs publicēja savā Facebook profilā, lai sabiedrība ir lietas kursā.
Kaut kādas apsūdzības kaut kādā darbībā
Pirmā vēstule ir adresēta Latvijas ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram. Tajā norādīts, ka Latvijas Finanšu izlūkdienests, pamatojoties uz naudas atmazgāšanas novēršanas likumiem, iekļāva pilsētas mēru personu sarakstā, kuras "tiek turētas aizdomā par sakariem ar teroristiskām darbībām".
Lembergs norāda, ka pēdējā laikā visos plašsaziņas līdzekļos tika izteiktas nepamatotas apsūdzības kaut kādā viņa prettiesiskā darbībā, kas kļuva par iemeslu iekļaušanai minētajos sankciju sarakstos. Līdzīgas apsūdzības izteica arī virkne Latvijas amatpersonu.
Balstoties uz šo, Lembergs palūdza ģenerālprokuroru atbildēt uz sekojošiem jautājumiem: vai pret viņu ir ierosināta kaut kāda jauna krimināllieta, par pamatu kurai kalpojusi viņa iekļaušana sankciju sarakstos. Un vai viņam ir piešķirts kaut kāds statuss atbilstoši Latvijas Krimināllikumam.
Otru vēstuli Ventspils mērs nosūtīja FKTK padomes priekšsēdētājam. Tajā Lembergs norādīja, ka pēc paziņojuma par viņa iekļaušanu sankciju sarakstos, atbildīgās iestādes un kredītiestādes veica virkni pasākumu, tostarp iesaldēja viņa vienīgo kontu un viņa tuvinieku – bērnu un sievas – kontus.
Tāpat publiski izskanēja informācija, ka Latvijas bankām ir pienākums izpildīt ASV sankcijas, un ikviens, kurš īstenos finanšu operācijas ar norādītajām personām, kuras atrodas sankciju sarakstā, arī var nonākt tajā.
Turklāt vēstulē tiek atzīmēts, ka viņam nebija sniegta detalizētāka informācija par to, cik ilgi pret viņu tiks piemēroti ierobežojumi, un kādas ir viņa likumīgās tiesības pieprasīt atcelt piemērotos ierobežojumus. Nedz bankas, kuras iesaldēja viņa un viņa tuvinieku kontus, nedz kāda uzraugošā iestāde nesniedza viņam tiesisku pamatojumu.
Ventspils mērs sniedz likumu un normatīvo aktu sarakstu, kuri nosaka sankciju piemērošanu Latvijas teritorijā. Viņš citē 2019. gada 9. jūlija Ministru Kabineta Noteikumus, kur teikts: "Latvijai juridiski obligātas ir tikai ANO un ES noteiktas sankcijas. Citu starptautisku organizāciju sankcijas ir politiski saistošas un nevar tikt ieviestas likumā noteiktā kārtībā." Tāpat likumos ir noteikts, ka sankciju ieviešanas uzraudzību īsteno Finanšu un kapitāla tirgus komisija.
Iztulkojiet valsts valodā
Lembergs norāda, ka FKTK 12. decembra preses konferencē viņam nepaziņoja, uz kādu nacionālo vai starptautisko tiesisko aktu pamata tika izstrādātas instrukcijas turpmākām Latvijas finanšu organizāciju darbībām.
Ventspils mērs atsaucas uz Satversmi, kur 90. pantā teikts: "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības." Tāpat Administratīvā procesa likumā teikts, ka privātpersonai ir tiesības saņemt izziņu par savām tiesībām konkrētajā tiesiskuma situācijā.
Nobeigumā Lembergs pieprasa FKTK sniegt viņam informāciju par to, uz kādu nacionālu un starptautisku tiesisko aktu pamata pret viņu tika piemērotas sankcijas. Sniegt paskaidrojumus par viņa tiesībām saistībā ar sankcijām un par banku pienākumiem attiecībā uz viņu.
Tāpat Lembergs pieprasīja sagatavot izrakstu no oficiālā dokumenta par sankcijām "ar tulkojumu valsts valodā", kā arī izskaidrot viņam šī dokumenta apstrīdēšanas kārtību un termiņus.
Vairākas desmitgades ilgstošie tiesu procesi, spriežot pēc visa, nav mazinājuši oligarha gatavību pieprasīt aizstāvību tiesas ceļa, un šīs vēstules kalpos par pamatu nākamām prasībām tiesā.
Turklāt atbildētāju skaitā var nokļūt ne vien Latvijas valsts iestādes. Netiek izslēgts arī tas, ka Lemberga tiesas precedents var gūt arī starptautisku mērogu, kā piemērs citām personām, kuras ir iekļautas sankciju sarakstos un vēlas apstrīdēt savu statusu.