RĪGA, 22. decembris – Sputnik. Latvijas finanšu sektora uzraudzības reformu Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš nosaucis par galveno savas valdības sasniegumu aizejošajā gadā. Reforma, pēc viņa sacītā, patlaban ir pabeigta.
Premjers uzskata, ka tas lielākoties ir izdarīts valsts labā, lai mums būtu stabils banku sektors, "kā mugurkauls turpmākai mūsu ekonomikas attīstībai".
Kariņš norādīja, ka finanšu sektora kapitālremonts sākās pirms deviņiem mēnešiem. Tas beidzās līdz ar jaunā Latvijas Bankas prezidenta ievēlēšanu. Nedaudz agrāk tika norīkota Finanšu un kapitāla tirgus jaunā vadītāja.
Premjerministrs pastāstīja, ka mūsu valsts pārstāvji ar šo padarīto darbu sarakstu 17. decembrī viesojās Parīzē, kur visu izskaidroja un atbildēja uz jautājumiem. Viņš pateica, ka visa informācija no Latvijas puses ir iesniegta. Februārī Latvija gaidīs galīgo lēmumu: vai tā tiks vai arī netiks iekļauta Moneyval "pelēkajā sarakstā", ar konkrētiem nosacījumiem vai arī bez tiem.
Atbildot uz jautājumu, vai valdība ir izdarījusi visu iespējamo, lai tas nenotiktu, premjers paziņoja, ka "mēs kā valsts, kā izpildvara, esam izdarījuši absolūti visu".
Tostarp tika pastiprināta banku uzraudzība finanšu tirgū. Tika mainīts Legāluma prezumpcijas likums – ja agrāk valstij bija jāpierāda, ka kapitāla izcelsme ir nelegāla, tad tagad ikvienai privātpersonai vai juridiskai personai, nepieciešamības gadījumā, nāksies pierādīt tā izcelsmes legalitāte. Reforma ir sākusies arī tiesu jomā – no 2021. gada darbu sāks ekonomiskās tiesas, kas specializēsies tieši ekonomisko un finanšu lietās – gan civillietās, gan krimināllietās.
Taču viss uzskaitītais, pēc premjerministra sacītā, nesniedz garantijas, ka Latviju neiekļaus Moneyval "pelēkajā sarakstā". Par iespējamās iekļaušanas sekām Kariņš runāja izvairīgi. Viņš pateica, ka sekas esot nedaudz grūti prognozēt un viņš visu gadu koncentrējies uz to, lai valsts nenokļūst tajā.