RĪGA, 17. decembris – Sputnik. Latvijā veidojas situācija, kad likumdevēji un izpildvara ignorē tiesu varas viedokli. Šādu viedokli intervijā avīzei Latvijas Avīze izteica Zemgales apgabaltiesas tiesnesis un Latvijas Tiesnešu biedrības priekšsēdētājs Juris Siliņš.
Komentējot dažādas tieslietu ministra Jāņa Bordāna likumdošanas iniciatīvas, Siliņš norādīja, ka to sagatavošanas procesā neņēma vēra un būtībā pat neinteresējās par tiesnešu viedokli. "Tiesu vara saka vienu, bet likumdevējs un izpildvara to ignorē. Teorētiski uzklausa, bet rīkojas, neņemot to vērā un neargumentējot, kāpēc tiesu varas viedoklis ir nepareizs. Vienīgais, ko tiesu vara patlaban vēlas, ir līdzvērtīgs dialogs," atzīmēja Siliņš.
Tiesu varas pārstāvji kritiski vērtē tieslietu ministra iniciatīvu paplašināt pretendentu loku ģenerālprokurora amatam. Būtisks jaunieviesums ir tas, ka uz valsts ģenerālprokurora amatu, iespējams, varēs pretendēt ne tikai prokurori.
"Lai kļūtu par prokuroru, ir jānokārto eksāmens, jāapgūst praktiskā darba pieredze stažējoties, jāpierāda, ka tu spēj strādāt par prokuroru. Tam prokuroram, kurš šos pārbaudījumus ir izturējis, vajag vēl pāris gadus pastrādāt, lai viņš varētu pretendēt uz ģenerālprokurora krēslu. Neviens taču nav ģēnijs, kuru uzreiz var ielikt par ģenerālprokuroru. Atkal jāteic, ka Bordāna kungam idejas ir labas, bet izpildījums pilnīgi neatbilstošs," pateica Rīgas Apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns, komentējot Tieslietu ministrijas iniciatīvu.
Pēc viņa domā, advokātam, kurš vēlas pretendēt uz ģenerālprokurora posteni, sākumā ir jākļūst par prokuroru, jānostrādā šajā amatā, un pēc tam jāpiedalās konkursā.
Izmaiņām var tikt pakļauta arī kandidātu izvirzīšanas kārtība ģenerālprokurora postenim. Šobrīd kandidātu izvirza Saeimas balsojumam Austākās tiesas priekšsēdētājs. Iespējams, sistēmā veiks izmaiņas, un kandidātus izvirzīs Tieslietu padome. Tas noteikti nozīmēs atbildības pārdalīšanu.
Augstākās tiesas Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs komentē iniciatīvu šādi: "Šobrīd ir noteikts, ka kandidātu var ieteikt Augstākās tiesas plēnums, ģenerālprokurora padome, Tiesnešu biedrība un var pieteikties arī kandidāti paši. Tieslietu ministrs piedāvā atstāt vienu variantu – katrs piesakās pats. Es neredzu nekādus šķēršļus, lai atstātu pašreizējo ģenerālprokurora kandidāta pieteikšanas kārtību."
Atgādināsim, ka zināmas pretrunas starp tieslietu ministru un Augstāko tiesu parādījās ģenerālprokurora rīcības pārbaudes veikšanas procesā, uz kuras uzstāja tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Augstākās tiesas plēnums vienbalsīgi pieņēma lēmumu, ka pārbaudes gaitā ģenerālprokurora darbībās pārkāpumi netika konstatēti.