RĪGA, 8. decembris – Sputnik. ASV Aizsardzības budžeta projektā iekļautas sankcijas attiecībā uz gāzesvadu "Ziemeļu straume 2", vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz aģentūru Bloomberg un tās informācijas avotiem, kuriem ir zināma likuma sagatavošanas gaita.
Ierobežojošie pasākumi tiks vērsti pret kuģiem, kuri nodarbojas ar cauruļvada ielikšanu. Tāpat sankcijas skars ar tiem saistīto kompāniju vadītājus. Aģentūra raksta, ka viņiem var būt atteikts vīzas izsniegšanā, savukārt viņu transakcijas ar īpašumiem ASV var tikt bloķēti.
Saskaņā ar Bloomberg datiem, likumdevēji uzstāj uz sankciju ieviešanas, jo viņi ir vīlušies saistībā ar to, ka ASV prezidents Donalds Tramps nespēj rīkoties savā vārdā, lai traucētu projekta īstenošanai, kurš, pēc viņu domām, sniegs Krievijai "jaunas ietekmes sviras Eiropā".
Par to, ka kongresmeņi grasās iekļaut ierobežojošus pasākumus pret "Ziemeļu straumi 2" valsts militārajā budžetā, kļuva zināms jau novembra beigās. Informāciju par to apstiprināja Senāta Ārpolitikas komitejas vadītājs Džims Rišs.
Pēc viņa sacītā, šāds solis tika izvēlēts vienīgi tāpēc, ka lielāka daļa gāzesvada jau ir uzbūvēta, un "iespēju logs slēdzas ciet". ASV cer, ka Eiropas kompānijas, kuras piedalās projektā, atteiksies no tā, un Krievijas nāksies meklēt jaunus darbu veicējus.
Vācu mediji rakstīja, ka sankciju ietekmē var nonākt Šveices Allseas, kura specializējas cauruļvadu un kabeļu ielikšanā zem ūdens, un virkne Vācijas kompāniju, kuras sadarbojas ar Gazprom.
Iepriekš Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka cauruļvada ielikšanas darbi tuvojas nobeigumam.
"Ziemeļu straume 2"
Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divu cauruļvadu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru gāzes gadā. Jaunais cauruļvads tiks izbūvēts līdzās esošajam - "Ziemeļu straumei". Tas vedīs pa Baltijas jūras dzīlēm un šķērsos Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas teritoriālos ūdeņus vai ekskluzīvās ekonomiskās zonas.
Pret cauruļvadu iebilst Polija, Latvija, Lietuva un Ukraina, kas nevēlas zaudēt Krievijas gāzes tranzīta nestos ienākumus. "Ziemeļu straumei 2" šķēršļus liek arī ASV, jo plāno piegādāt Eiropai savu sašķidrināto dabasgāzi. Lietuva un Latvija uzskata, ka projekts ir politizēts un neatbalsta to.
Kremlis jau vairākkārt norādījis, ka "Ziemeļu straume 2" ir komerciāls, nevis politisks projekts. Tā mērķis – Eiropas enerģētiskās drošības celšana, kura pēc valsts apvērsuma Kijevā 2014. gadā kļuvusi par Ukrainas politisko kaprīžu ķīlnieci.
"Ziemeļu straumi 2" atbalsta Vācija un Austrija, kas vēlas nodrošināt stabilas degvielas piegādes, kā arī Norvēģija, kuras valdībai pieder 30% kompānijas "Kvaerner", projekta būvuzņēmēja, akciju.