NVS valstu institūta ŠSO attīstības un Eirāzijas integrācijas nodaļas vadītājs, militārais eksperts Vladimirs Jevsejevs par samita rezultātiem speciāli Sputnik aģentūrai.
Makrons un NATO
Asumu pārrunātajām problēmām piešķīra Francijas prezidents Emanuels Makrons. Iepriekš viņš intervijā The Economist paziņoja, ka "organizācija (NATO) pilnībā zaudējusi koordināciju starp sabiedrotajiem, ko var raksturot kā "smadzeņu nāvi"". To ārkārtīgi negatīvi uztvēra gan ASV prezidents Donalds Tramps, gan Vācijas kanclere Angela Merkele, gan Turcijas prezidents Redžeps Erdogans, gan, protams, alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Viņi paziņoja, ka neatbalsta tik skarbus novērtējumus, lai gan pats
Tramps iepriekš nosauca NATO par novecojušu institūtu.
Līdzīgu iebildumu Ankarā izraisīja Makrona teiktais, ka Turcija nevar paļauties uz NATO atbalstu pēc tam, kad ir uzsākusi militāro operāciju "Miera avots" Sīrijas ziemeļaustrumos (pret Sīrijas kurdiem). Sakarā ar to Erdogans ieteica viņam "cienīt Turcijas suverenitāti".
NATO un Turcija
Jāatzīmē, ka NATO attieksme pret Turciju vienmēr bijusi piesardzīga. Cita starpā to noteica arī konfrontācijas ar otru alianses valsti – Grieķiju. Sīrijas krīze problēmu tikai saasināja.
Šobrīd ASV izskata jautājumu par 50 taktisko kodollādiņu izvešanu no Turcijas (tie joprojām izvietoti Indžirlikas militārajā bāzē), tos alianse ņēma vērā karadarbības stratēģiskajos plānos. Turklāt amerikāņi nevarēja aizliegt Ankarai iepirkt Krievijas ZRK S-400.
Uzsākot "Miera avota" operāciju, Turcija piespieda ASV izvest no Sīrijas savas militārās vienības. Tas nopietni pasliktināja Vašingtonas attiecības ar kurdu pusē nostājušos "Demokrātiskās Sīrijas spēku" (DSS) vadību, kas ar Krievijas starpniecību uzsākusi militāro sadarbību ar Damasku. Protams, amerikāņi joprojām piegādā Sīrijas kurdiem munīciju un ieročus, kā arī sadarbojas ar DSS bruņotajiem militāriem veidojumiem Deirezoras provinces austrumu daļā, tomēr viņu ietekmes sfēra Sīrijā ir ievērojami samazinājusies, par ko, pēc Vašingtonas domām, ir atbildīga Turcija puse.
Turklāt NATO samita priekšvakarā prezidents Erdogans sāka burtiski šantažēt alianses vadību. Viņa pārstāvis organizācijā bloķēja Baltijas un Polijas valstu aizsardzības plānu, pieprasot atzīt kurdu pašaizsardzības vienības par teroristiskām organizācijām.
Tiesa, samita noslēgumā Baltijas un Polijas aizsardzības plāns tomēr tika saskaņots – Turciju un kurdus nolēmuši apspriest atsevišķi.
Par NATO militārajām izmaksām
Jubilejas samita ietvaros asu diskusiju izraisīja jautājums par militāro izdevumu līmeni. Donalds Tramps uzsvēra, ka tieši uz ASV gulstas galvenais finansiālais slogs sakarā ar NATO uzturēšanu. Proti, ja viņa valstī militārie izdevumi ir 3,4% no IKP, tad Vācijā un Francijā – 1,2%. Vidēja termiņa perspektīvā alianses dalībvalstis plāno sasniegt apsolītos 2% no IKP, bet Eiropas valstu vadība uzsvēra, ka nevar riskēt ar iekšējo stabilitāti, īpaši turpinoties migrācijai no Tuvo un Vidējo Austrumu un Ziemeļāfrikas valstīm.
Tomēr rezultātā plānots, ka NATO valstu kopējie aizsardzības izdevumi palielināsies par 130 miljardiem dolāru 2020. gadā un par 400 miljardiem dolāru 2024. gadā (salīdzinot ar 2016. gadu). Proti, alianses valstu kopējie militārie izdevumi nākamgad būs aptuveni 1,4 triljoni dolāru.
Ķīna, Krievija un bruņojuma kontrole
Pretestību Eiropā (īpaši Vācijā) izraisa Amerikas Savienoto Valstu vidējā darbībās rādiusa raķešu dislokācija, kas kļuvusi iespējama pēc Vašingtonas izstāšanās no Līguma par vidējā un tuvā darbībās rādiusa raķešu likvidāciju (INF). Samita laikā Tramps apsolīja uzsākt konsultācijas ar Maskavu, lai noslēgtu jaunu līgumu šajā jomā.
Kopumā NATO iekšienē pastiprinās domstarpības attiecībā pret Krieviju. Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis pārsvarā baidās no Maskavas un pieprasa jaunas garantijas savai drošībai (lielā mērā tas satrauc Baltijas valstis un Poliju), savukārt virkne citu valstis, ieskaitot Franciju, Vāciju un Itāliju, ir vēlas mazināt militāro spriedzi un veidot partnerattiecības ar Krieviju.
Negaidīti šādu pozīciju atbalstīja ASV prezidents Tramps un NATO vadītājs Stoltenbergs. "Tā (Krievija) ir lielākā NATO kaimiņiene un tāda arī paliks. Ir svarīgi apvienot dialogu ar Maskavas apvaldīšanu," paskaidroja alianses ģenerālsekretārs.
Pirmo reizi pašreizējā samita laikā par potenciālo izaicinājumu NATO tika nosaukta Ķīna. Stotenbergs norādīja, ka ĶTR izaugsme rada gan problēmas, gan jaunas iespējas. "Ķīna aktīvi investē jaunajās militārajās iespējās un šodien tai ir otrais lielākais militārais budžets pasaulē pēc ASV. Nesen šī valsts ieguva jaunas militārās iespējas, ieskaitot jaunus kodolieroču veidus. Mums kopējiem spēkiem jāatbild uz to visu," viņš paziņoja.
Ko vēl var atzīmēt? Protams, kopumā ASV saglabā savu kontroli pār NATO. Veiksmīgi rit process, kas saistīts ar Ziemeļmaķedonijas iestāšanos aliansē. NATO valstis ir vienojušās arī par to, ka par alianses darbības kārtējo sfēru kļūst kosmoss, un plāno palielināt tehnoloģisko potenciālu, lai pretotos kiberuzbrukumiem un hibrīddraudiem.