RĪGA, 3. decembris — Sputnik. Sakarā ar kravu apgrozījuma kritumu "Latvijas dzelzceļš" saņēmis Satiksmes ministrijas uzdevumu pārskatīt izdevumus.
Nav saprotams, kas notiks ar 318 miljonus vērto dzelzceļa elektrifikācijas projektu, vēsta Nekā Personīga.
Lietuva un Igaunija modernizē savas dzelzceļa līnijas, tātad atteikšanās no elektrifikācijas nozīmēs, ka Latvija konkurences cīņā zaudēs kaimiņiem. Savukārt kravu kritums "Latvijas dzelzceļam" nozīmē ienākumu krišanos, tātad, ja uzņēmums viens pats dārgo projektu nespēs paveikt, iespējams, tam būs nepieciešama papildus nauda no valsts budžeta.
Tranzīts nogalina, tā mēdz gadīties
Gatavojot elektrifikācijas projektu, Ernst & Young speciālisti aplēsa kravu apjoma kritumu, kuru sasniedzot projekts kļūst finansiāli neizdevīgs. Iepriekš jau vēstīts, ka šī gada deviņu mēnešu laikā pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms sasniedzis minimālo rādītāju desmit gadu laikā, tātad sliktais scenārijs strauji tuvojas. Akmeņogļu pārkraušanas apjomi kritušies vairāk nekā par 15%, naftas produktu – vairāk nekā par 19%.
"Tas jau nav nekāds noslēpums, ka Krievija īsteno tos stratēģiskos plānus, kādi viņiem ir jau nosprausti daudzus gadus – kravu pārorientēšana uz savām ostām. Kopējais kravu apjoms arī paredzamā nākotnē samazināsies. Un tāpēc Latvijas dzelzceļam ir jāstrādā pie elastīgākas izmaksu samazināšanas programmas, lai būtu iespējams tajā brīdī, kad apjomi samazinās, attiecīgi mazināt arī izmaksas," konstatēja satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
Trešo daļu Rīgas ostas kravu apgrozījuma nodrošina Krievijsa ogles. Nākamgad ogļu pārvadātājiem būs vēl vairāk iemeslu pārorientēt piegādes no Baltijas ostām: no vienas puses, uz Āziju, kur ogļu cena patlaban ir augstāka nekā Eiropā, no otras puses, uz ostām Krievijas ziemeļrietumos un Azovas un Melnās jūras baseinu, jo Krievijas dzelzceļš piedāvā atlaides šiem pārvadājumiem. Tāpēc mēnesi pirms gada beigām Rīgas ostā vēl nav skaidrības par nākamā gada līgumiem.
Būt vai nebūt
Vēl iepriekšējās valdības laikā bija nolemts, ka, kravu apjoma būtiska krituma apstākļos valsts varētu atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. Latvijas dzelzceļam jau šobrīd ir ievērojamas kredītsaistības – gandrīz 200 miljonu eiro apmērā.
Tāļa Linkaita partija pirms vēlēšanām solīja projektu apturēt un naudu atvēlēt citām vajadzībām, taču priekšvēlēšanu solījumi izrādījās populisms, jo "Latvijas dzelzceļš" projekta dokumentus jau nosūtījis Eiropas Komisijai. Neskatoties uz krītošajiem kravu apjomiem, uzņēmumā valda optimisms un par projekta apturēšanu tas nerunā. Drīzumā sāksies iepirkumi, nākamgad – projektēšana. Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2023.gada beigām.
"Kravu apjomu rādītājus mēs tiešām monitorējam un daudz ko darām, lai kravas pieaugtu Latvijas virzienā. Taču jāsaka tā, ka kravu apjoms ir ļoti atkarīgs no ģeopolitiskās situācijas. Un, ja paskatāmies gadu griezumā kā kravas ir mainījušās, tad šobrīd varam teikt, ka atrodamies 2017.gada apjomā un vēl nav tā kritiskā robeža, lai pārvērtētu projekta esamību vai izšķirtos par kādu savādāku risinājumu," paskaidroja Sandra Caune, Satiksmes ministrijas Attīstības direkcijas direktore.
Arī bijušais Ministru prezidents nešaubās, ka projekts ir nepieciešams.
"Elektrifikācija ir nākotne. Pēc tam dabūsim par savu naudu taisīt.
Vai ir iespējams programmu sašaurināt – tas jāvērtē tiem, kas šobrīd strādā. Bet agri vai vēlu ceļš līdz Baltkrievijai – tam jābūt elektrificētam," uzskata Māris Kučinskis.
Tagadējais satiksmes ministrs noskaņots stingrāk.
"Jau Kučinska valdība noteica ļoti stingru fiskālo rāmi – valdība atbalsta šādu projektu pie nosacījuma, ja tas neietekmē valsts budžetu, neietekmē valsts saistības un tiklīdz "Ldz" indicē, ka būs jānāk pie valdības ar prasību pēc subsīdijas vai pēc kāda finansiāla atbalsta, valdībai šādam projektam atbalsta nav. (..) Tad, kad kā saka apstākļi iestāsies, tad arī skatīsimies," apliecināja Linkaits.