"Kompāniju Google un Facebook biznesa modeļi apdraud cilvēktiesības", savā atskaitē paziņoja pazīstamākā tiesībsargājošā organizācija pasaulē - Amnesty International. "Platformas Google un Facebook ir bīstamas sabiedrībai. Uz izsekošanas pamatiem veidotie biznesa modeļi liek cilvēkiem noslēgt "darījumu ar sātanu", kas ļauj viņiem izmantot savas cilvēka tiesības Tīmeklī, tikai pakļaujoties sistēmai, kas veidota uz tiesību parkāpumu pamatiem. Vispirms viņi izmanto bezprecedenta uzbrukumu privātās dzīves neaizskaramībai, no kura izriet virkne blakusparādību. Tās savukārt nopietni apdraud virkni citu tiesību, sākot ar viedokļa un tā izpausmes brīvību un beidzot ar domas brīvību un tiesībām uz nediskrimināciju."
Atskaitē norādīts, ka Google un Facebook sniedz saviem lietotājiem "pieeju šķietami bez maksas", taču tās vietā "pieprasa no cilvēkiem nodot savus personīgos datus", portālā RIA Novosti stāsta Igors Ašmanovs.
Atskaites noslēgumā sniegti ieteikumi valstij un privātajām kompānijām. Īsiem vārdiem sakot: vajag cienīt privāto dzīvi, valstij ir jāaizsargā pilsoņi, nozares pašregulācija nedabojas, privātās kompānijas ar dzelžanu roku jāpiespiež uzvesties pareizi.
Dīvaini: tiesībsargājošā organizācija, kas vienmēr it kā cīnījusies pret valsts ietekmi uz vārda brīvību, nikni aicina kardināli pastiprināt valsts regulējumu internetā, pastāvīgi analizēt mediju platformu algoritmus un kodu ar valsts ekspertu palīdzību, organizēt privāto uzņēmumu izstrādājumu, iekšējās politikas utt. auditu.
Kāpēc ir vērts apspriest nekomerciālās organizācijas pārskatu? Amnesty International vienmēr ir bijusi kā ideoloģisks cimds amerikāņu specdienestu rokā, ASV "maigā spēka" elements, tāpat kā Greenpeace, WWF un citas "tiesībsargājošās" un "ekoloģiskās" organizācijas. Ja Amnesty pēksņi sāk karot ar IT nozares līderiem ASV, atklāti uzbrūk Facebook un Google, tas nenotiek tāpēc, ka pār organizācijas vadītāju pēkšņi nākusi atklāsme, katarsis, nirvāna, un viņš pievērsies labajam.
Vai tad viņš nav lasījis Snoudena atmaskojums pirms dažiem gadiem? Viņš nav lasījis WikiLeaks sēriju par NDA un CIP centieniem izsekot visu pasauli, Vault 7 noplūdi? Protams, ir lasījis. Biņi taču aizstāvēja Asanžu no WikiLeaks, iesprostotu vēstniecībā un apsūdzētu par muļķīgiemm "zviedru prostitūtu izvarošanas gadījumiem bez prezervatīva".
Patiešām, sava pārskata 24.lappusē viņi atsaucas uz 2013.gadā publicētajiem Snoudena atmaskojumiem. Taču tagad ir 2019.gada beigas. Ko viņi darījuši visu šo laiku?
Ja Amnesty pēkšņi atsaukusi atmiņā izsekošanu un vērsusi savas taisnās dusmas pret Facebook, iznāk, ka tā ir politiskā kara daļa ASV, kur šī organizācija ir cimds vienas politiskās puses rokā. Šķiet, Marka Zakerberga braukāšana uz Kongresu un Senātu pēc regulārā pēriena nelīdz.
Amnesty viedoklis – tas ir ASV elites viedoklis (domājams, tās, kura cīnās pret Trampu).
Ko lai saka?
Jā, FB, Instagram, Whatsapp, YouTube, protams, izseko visu pasauli un manipulē ar auditorijas uzmanību, radot "informācijas burbuļus" ap lietotājiem. Tas bija zināms jau pirms desmit gadiem. Pie tam viņi nodarbojas ar spiegošanu ASV labā – saskaņā ar "Brīvības aktu" no 2015.gada (bijušais "Patriotiskais akts" no 2001.gada) viņi nodot lietotāju datus ASV sepcdienestiem. Arī tas bija zināms jau vairāk nekā pirms desmit gadiem (atsauciet atmiņā Snoudena un WikiLeaks noplūdes, publikācijas Guardian utt.).
Pēdējo desmit gadu laikā tas nevienu ASV īpaši neuztrauca. Kas noticis tagad? Lūk, kas: pēdējo divu, triju gadu laikā noskaidrojies, ka amerikāņi nekontrolē pašu radīto sociālo telpu – tajā vēl ir atrodama kaut kāda vārda brīvība – viena no Rietumu pasaules izsludinātajām pamatvērtībām. Tas bija ļoti negaidīts un neērts fakts, it īpaši tāpēc, ka Rietumu medijos tās sen vairs nav pēc pamatīgās tīrīšanas, kad padzina žurnālistus, kuri kaut ko nespēja apjēgt, un visiem visu pamatīgi izskaidroja.
Tagad centrālie mediji ir kontrolēti, tie dara to, ko pavēl: popuarizē LGBT, globālo sasilšanu, Grētu Tūnbergu, migrantu uzņemšanu Eiropā, ķīmiskos "uzbrukumus" Sīrijā, Krievu hakerus™, Hilariju Klintoni, protestus Honkongā, Hārvija Vainšteina vajāšanu – visu, kas vajadzīgs aktuālajai politiskajai dienas kārtībai.
Taču Rietumu pasauli un tās flagmani – ASV – vairs neapmierina nekontrolējamā vārda brīvība sociālajos tīklos, arī ideoloģisko oponentu (krievu, Trampa, turku, ziemeļkorejiešu, venecuēliešu – vienalga) un citu pretinieku vārda brīvība. "Maigā spēka" ātrās degradācijas un liberālisma ideoloģijas sabrukuma fonā Rietumos tiek enerģiski ieviesta stingra cenzūra, lai aizsargātu vaiga sviedros būvēto ideoloģisko mašīnu.
Tomēr nevar nosaukt cenzūru par cenzūru – tas ir gadsimtiem ilgs tabu, tāpēc, kā parasti, lietā tiek likti citi vārdi, eifēmismi. Pirmkārt tā ir fake news tēma, kas it kā šausmīgi piesārņo ēteru, lai arī tā pati par sevi ir meli. Rietumu mediji paši ir galvenie melu ražotāji, pēkšņās ziņas un meli ir iebūvēti viņu metabolismā. Jaunais termins "fake news" ir etiķete, ko izmanto, lai apzīmogotu visu, kas neiekļaujas vajadzīgajā ideoloģiskajā modelī. Aizbildinoties ar cīņu pret fake news un Krievu hakeriem™, Rietumos parādās cenzūra un mediju kontrole.
Lielās mediju kompānijas, interneta giganti nebūt nav ASV ideoloģiskie pretinieki, tie ir lojāli ASV valdībai, liberālisma ideoloģijas nesēji visā pasaulē. Viņu augstākā posma menedžeri strādā ar visām ASV valdības struktūrām drošības jomā, viņiem ir milzīgs skaits kontraktu un kopīgu start-up ar Pentagonu, CIP un NDA, viņi ik sekundi atdod izlūkdienestam terabaitos mērāmus lietotāju datus un piedalās informatīvajos uzbrukumos aiz ASV robežām. Viņi ir ASV stratēģiskais ierovis, viņi vienbalsīgi, bez jebkādas kognitīvās disonanses operē planētas mediju telpā – pret Ķīnu, Krieviju, Irānu, Sīriju, Jemenu, Saūda Arābiju, Turciju, KTDR, Venecuēlu utt.
Toties pašās ASV vērojama plaisa, valsts ir sašķēlusies. Trampa negaidītā "digitālā" uzvara 2016.gadā (pretēji visām prognozēm un aptaujām) un iespēja, ka pēc gada tā atkārtosies, padarījusi cīņu vēl nežēlīgāku. Rit karš par "digitālo telpu" kā spēcīgāko politiskās ietekmes instrumentu. Puses sagrābušas viena otru aiz kakla un valstās pa grīdu, mēģinot ar pirkstu galiņiem aizsniegt pistoli.
Spiediens pret "zakerbrīnu" tika pamatots ar "krievu iejaukšanos vēlēšanās" un nepatiesām ziņām. Tagad atrasts jauns iegansts (jauns buzz word) uzbrukumam FB un Google ar mērķi tos pieradināt. Tās ir "manipulācijas ar informāciju" un "iejaukšanās privātajā dzīvē" – kāds pārsteigums...
Mediji visu saprot un mēģina paspēt izkalpoties. Nupat (aizvadītajā nedēļā) viņi paši atnesa striķi un ieziepēja to: paši izstrādāja interfeisus specdienestiem, kas ļaus izlūkiem pašiem dzēst nost "nepatiesās ziņas par vēlēšanām", tātad paši uzdāvinājuši ASV specdienestiem automatizētas darba vietas tiešai satura dzēšanai FB, Twitter utt. – pašiem, bez tiesas, pēc saviem ieskaitiem. Un mediju platformas tiek atbrīvotas no atbildības par satura kontroli.
Tomēr, šķiet, tagad ir tāds brīdis, ka jāskrien uz priekšu vēl ātrāk, laika ir maz, spiediens pret digitālajiem gigantiem pastiprinās. Tāpēc arī "tiesībsargi" lūgti iesaistīties – pēkšņi pievērsa uzmanība lietotāju tiesībām.
Visi burti un pat daži vārdi Amnesty International atskaitē ir pareizi. Kopumā pareizi ir arī vārdi par visu labo un jauko. Tos var lasīt, ņemt vērā un pat daļēji likt lietā, tikai piesardzīgi, lai nenosmērētos ap turpat līdzās esošajiem meliem un liekulību. Un jāpatur prātā – tas ir viņu pašu iekšējais kašķis.
Kādu mācību no tā var gūt Krievija? Patiešām, datu uzkrāšana un lietošana par lietotājiem sociālajos tīklos, meklējumu sistēmās, sarunu lietotnēs, no viedtālruņiem un videokamerām ielās pagaidām notiek "pelēkajā" tiesiskajā zonā, taču tas bija zināms fakts.
Vēl vairāk, situācija Krievijā ir sarežģītāka nekā ASV, jo gandrīz puse visu lietotāju kontu atrodas amerikāņu interneta servisos. Tas rada izsekošanas un manipulāciju papildu risku no pretinieka puses, jo ASV un to mediju giganti Krievijai ir tiešs ideoloģiskais ienaidnieks.
Pilsoņi nespēj paši sevi pasargāt no izsekošanas, manipulācijām, ielaušanās privātajā dzīvē. Viņi nepietiekami labi izprot problēmu un nepārzina aizsardzības līdzekļus. Komerciālajām kompānijām nav nekādas motivācijas pašām sevi ierobežot – šajā ziņā Amnesty International ir taisnība. Tas jādara valstij. Ne velti programmā "Digitālā ekonomika" paredzēta likumu izstrāde 2020.gadā par lielajiem datiem, lietotāju vispārpieejamiem datiem utt.
Krievija nav ASV, tāpēc tai jāparūpējas arī par ārzemju mediju platformu ietekmes un izsekošanas ierobežošanu, jānoved tās pie zināma juridiskā kopsaucēja Krievijas Federācijā.
Protams, domājams, gan Krievijas pašmāju, gan rietumu tiesībsargi paradoksālā kārtā iebildīs, jo Facebook – tas ir Facebook tam, kam vajag. No viņu viedokļa, ASV tas ir jāierobežo (nu, ja jau tā saka ASV valdība), bet Krievijā – ne. Patiesībā tas jau ir novērojams: nesenie likumprojekti par tīmekli Krievijā, kuri bieži vien purtiski atkārto tās pašas Amnesty pareizās un dusmīgās frāzes, acumirklī saceļ sašuruma vētru Krievijas "progresīvajā sabiedrībā". Quod licet Jovi, non licet bovi. Bet Krievijai ir vajadzīgi savi likumi par lietotāju datiem un mediju platformu pienākumiem, likumi, ko neizkropļotu amerikāņu sakāvušos godzillu politiskās vajadzības.
Domājams, ideoloģiskā konfrontācija ASV turpināsies, savu apogeju sasniegs 2020.gada vēlēšanās, taču arī pēc tam nepazudīs. Plaisa ved aptuveni pa vidu, cauri visai valstij. Ja nu viņiem patiešām izdosies vienoties par ASV ideoloģiju un attīstības stratēģiju, bet pēc tam izdresēt Facebook un Google, ieviest sociālo tīklu satura un algoritmu ārēju kontroli, ko ierosina Amnesty International, Krievijai tas nāks tikai par ļaunu.
Labāk lai viņi vēl paķīvējas kaut pāris gadiņus, Krievijai vairāk nemaz nevajadzēs.