RĪGA, 24. novembris — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas Aizsardzības ministrijas portālā Sargs.lv parādījušies interesanti dati. Zemkopības ministrija veikusi aprēķinus, kuri liecina: krīzes vai karadarbības apstākļos valsts izdevumi pārtikas produktu sagādei valsts iedzīvotājiem sastādīs 12 miljonus eiro dienā.
Zemkopības ministrijas (ZM) aprēķini veikti saistībā ar visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu, ko izstrādā Aizsardzības ministrija. ZM atzīmēja, ka veikta padziļināta analīze saskaņā ar Aizsardzības ministrijas izstrādātajām vadlīnijām. Ministriju aplēses tiks izmantotas jaunajai Valsts aizsardzības koncepcijai, kuru Aizsardzības ministrija jāizstrādā jau 2020.gadā.
Miltus un makaronus sagādās
ZM atzīmēja, ka visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas mērķis ir nodrošināt visu valsts sektoru aizsardzību un sagatavotību krīzes pārvarēšanai par militāra konflikta gadījumā. Visu valsts struktūru darbības procesu koordinēs Aizsardzības ministrija, kas nospraudīs konkrētus uzdevumus katrai valsts institūcijai.
ZM izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts paredz, ka valsts apdraudējuma gadījumā tiks ieviesta nodrošināšana ar pamata pārtikas produktiem – to starpā ir graudaugi, milti, putraimi, makaroni, konservi, sausiņi, dzeramais ūdens utt. Diskusijas par sarakstā iekļaujamo produktu klāstu vēl turpinās.
Ministrijā skaidroja, ka ir identificēti 2% valsts apgādībā esošo iedzīvotāju, kurus krīzes gadījumā obligāti jāapgādā ar pārtiku. Taču veiktie aprēķini rāda, cik izmaksātu visu Latvijas iedzīvotāju apgādāšana ar pārtiku.
Resors secināja, ka visu Latvijas iedzīvotāju nodrošināšana ar pārtiku atbilstoši spēkā esošajām uztura normām, kas ir noteiktas attiecīgajos MK noteikumos, dienā izmaksātu aptuveni 12 miljonus eiro.
Kas ēdinās nepilsoņus?
Tūlīt rodas daži jautājumi. Vai ar produktiem tiks nodrošināti arī nepilsoņi un valstī pastāvīgi dzīvojošie Krievijas pilsoņi?
Pie tam, dalot 12 miljonus dienā saskaņā ar "attiecīgajiem MK noteikumiem" ar valsts iedzīvotāju skaitu, kļūst skaidrs, ka mēnesī tikai uzturam vien valsts katram iedzīvotājam atvēlēs 240 eiro. Patlaban pabalsts par pirmo bērnu Latvijā mēnesī sastāda 11,38 eiro. Nepārprotami, šajā summā iekļauts ne tikai uzturs. Vai jāgaida krīze, lai valsts piešķirtās palīdzības apjoms pieaugtu vairāk nekā 20 reizes, tātad – līdz normai, ko paredz "MK noteikumi"?
Ņemot vērā noteikto minimumu, četru cilvēku ģimene Latvijā uzturam saņems gandrīz 1000 eiro ekvivalentu. Vairāk nekā normāls uzturs, ko patlaban nespēj nodrošināt divi strādājoši pieaugušie, kuri saņem minimālo algu un maksā no tās nodokļus.
ZM izmantotā frāze par to, ka aplēses veiktas atbilstoši "uztura normām, kas ir noteiktas attiecīgajos MK noteikumos", rada satraukumu. Tātad tagad uztura normas ir zemākas par MK prasībām?
Vai var iztikt bez krīzes?
Protams, jautājumi ir retoriski. Tomēr, nopietni runājot, pavisam nesen medijos izskanēja Latvijas militārpersonu prasība palielināt aizsardzības finansējumu no pašreizējiem 2% līdz 4-5% no IKP. Tātad ik gadus armijas vajadzībām katrs Latvijas iedzīvotājs maksās apmēram 1000 eiro gadā.
Interesanti, vai tādi izdevumi ir atbilstoši pašreizējai situācijai pasaulē? Un vai patiešām ir jāgaida krīze, lai padomātu par valsts iedzīvotāju labklājību? It īpaši jāpievērš uzmanība tam, ka tagad Latvija ir līdere ES iedzīvotāju skaita sarukuma ziņā – tikai 2018.gadā vien tas sasniedza 7,5 cilvēkus uz 1000 iedzīvotājiem.