RĪGA, 24. novembris — Sputnik. Nākamā diskusija par glifosātu ES būs veltīta kaitējumam, ko herbicīds nodara apkārtējai videi, raksta Politico.
Decembrī ES izskatīs pasaulē visvairāk politiski diskutētā herbicīda lietošanas noteikumus. Dažas valstis, tostarp arī Francija, Vācija un Austrija jau apsolījušas to aizliegt.
2017.gadā ES valstis atļāva glifosāta lietošanu pēc ilgiem strīdiem par tā kancerogēnajām īpašībām. Pret glifosāta ražotāju, koncernu Bayer (Vācija) iesniegti tūkstošiem prasību ASV – arī tur radušās aizdomas, ka herbicīds izraisa vēzi. Tomēr Eiropā iebildumi pret preparātu var mainīt vektoru.
Bjorns Hansens, Eiropas Ķimikāliju aģentūras (ECHA) vadītājs, norāda: aģentūra neuzskata, ka glifosāts būtu kancerogēns, taču pastāv virkne citu iemeslu, kuru dēļ preparātu būtu jāaizliedz – tas ir bīstams apkārtējai videi.
ECHA lēmums neuzskatīt glifosātu par kancerogēnu kļuva par pamatu tā tālākai lietošanai ES piecu gadu periodā. Arī Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde neuzskata šo vielu par kacerogēnu. Tāpēc tagad glifosāta pretinieki pievērš uzmanību bioloģiskās daudzveidības apdraudējumam.
"Tas nogalina lielu skaitu blakus augu, un rezultātā laukos aug tikai viena monokultūra un nekādu savvaļas augu," skaidro Jeroens van der Sliuss, Bergenes universitātes profesors. Pērn Eiropas Parlamentā viņš pastāstīja, kā notiek pesticīdu reģistrācija ES.
Pēc viņa domām, blakus augu iznīcināšana lauksaimniecībā izmantotajās teritorijās noved pie apputeksnētāju – bišu un tauriņu bojāejas.
"Ja jūs laukos iznīcināsiet visus savvaļas augus, jums paliks tikai viena ziedošā suga, kas zied tikai īsu laiku. Pārējā laikā kukaiņiem uztura nebūs," viņš apliecināja.
Tāpat, norādīja profesors, glifosāts pastāvīgi atrodams virszemes ūdeņos. Tā kā viela ir toksiska visiem ūdens organismiem, rodas bažas par abinieku – varžu un ķirzaku – eksistenci.
Vienlaikus fermeri apgalvo, ka glifosāts esot nepieciešams ražīguma celšanai.
Aleksandra Branda, agroķīmijas giganta Syngenta pārstāve (tas atbalsta glifosāta reģistrācijas pagarināšanu), stāsta, ka pārrunās ar fermeriem un ekologiem kompānija konstatējusi, kā uzmanība pēdējā laikā vairāk tiek pievērsta nevis cilvēku veselībai, bet gan apkārtējai videi.
"Daudz kas no tā, ko sakām par pesticīdiem, ir lauksaimniecības simbols, ar kuru esam neapmierināti, - saka Branda. – Tas mazāk attiecas uz rūpēm par veselību, vairāk – uz to, ka lauksaimniecība aizņem pārlieku lielas platības, ietekmē bioloģisko daudzveidību, klimatu, un patērētāji tam vairs neuzticas."
Bayer apgalvo, ka, lietots atbilstoši instrukcijām, glifosāts nekaitē blakus augiem, turklāt neviens lielais pētījums nav konstatējis saikni starp herbicītu un bišu koloniju bojāejas sindromu.
"Pētījumi parādīja, ka ar glifosāta palīdzību fermeri var vienlaikus samazināt sējumu platības un celt ražību, - teikts paziņojumā. – Tādējādi fermeri var saglabāt svarīgus dabiskos rajonus, kas nepieciešami bišu un citu apputekšņotājkukaiņu, putnu, varžu un mikroorganismu izdzīvošanai."
Sarunas par glifosāta tālāku pārreģistrāciju līdz 2022.gadam sāksies decembrī: 12 kompāniju konsorcijs iesniegs pieteikumu 15.decembrī. Tomēr iespējams, ka herbicīda liktenis būs izlemts vēl agrāk: Parīze, Berlīne un Vīne paziņoja, ka aizliegs to neatkarīgi no ES lēmuma.